Lauž šķēpus par novada struktūru

Alūksnes novadā sākusies šķēpu laušana par novada struktūras turpmāko modeli. Pozīcijas deputāti vēlas saglabāt esošo, kad katram pagastam ir savs pārvaldnieks, sekretārs un 12 grāmatveži, bet opozīcija piedāvā krasas izmaiņas – tikai 6 pārvaldniekus jeb izpilddirektora vietniekus, apvienojot vairāku pagastu vadīšanu, 6 grāmatvežus un 15 sekretārus.

Pagastā – 1,3 slodzes
Deputāts Andis Krēsliņš atgādināja, ka par struktūras sakārtošanu runā pusgadu. “Tika uzrakstīts deputātu pieprasījums, lai izzinātu pagastu noslogojumu. Jāsecina, ka novadā nav skaidrības, kas kuram ir jādara – normālā pārvaldē tā nevar turpināties, tādēļ tapa mūsu priekšlikums, par ko, protams, var daudz diskutēt,” sacīja A.Krēsliņš.
Priekšlikums paredz visas sfēras, ar kurām strādā novada dome, vienotā veidā pārvaldīt vertikālā sistēmā: kultūru, attīstību, izglītību, sportu, sociālo jomu, bāriņtiesu, dzimtsarakstus. “Pašlaik visvājākais posms ir pagastu pārvaldes, kas ir ļoti sīkas. Bet arī nākotnē ir jāpanāk, lai iedzīvotājiem pagastos saņemtie pakalpojumi būtu līdzšinējā apjomā. Pagasti mums sagatavoja pērn veikto darbu apjoma analīzi - praktiski neviens nezina, kāds darba laiks nepieciešams konkrēta darba veikšanai, kas nav normāli. Izanalizējot astoņas pagastu pārvaldes, secinājām: lai izpildītu obligātās funkcijas, pagastā vidēji vajag 1,3 slodzes. Tagad katrā pagasta pārvaldē tam ir vismaz 3 cilvēki. Rosinām samazināt pagastu pārvalžu vadītāju skaitu, nevis veicamās funkcijas. Uzskatu, ka vertikālajā struktūrā tiks paaugstināta katra darbinieka darba efektivitāte,” skaidroja A.Krēsliņš.

Zudīs saikne ar iedzīvotājiem
Domes priekšsēdētāja vietnieks Laimonis Sīpols interesējās, kādā struktūrvienībā tad paliktu pagastu bibliotēkas, tautas nami, kam būs pakļauti un kā finansēti. Dz.Adlers uzsver, ka katra pagasta saimnieciskos jautājumus būtu jārisina izpilddirektora vietniekam tādā pat līmenī, kā pašlaik. “Mūsu modelis pārvalžu apvienošanai tapa, pamatojoties uz iedzīvotāju skaitu pagastos un salāgojot tā, lai pārvaldāmo iedzīvotāju skaits izpilddirektora vietniekiem būtu līdzīgs. Bet var vēl diskutēt par citiem kritērijiem,” sacīja Dz.Adlers.
L.Sīpols nenoliedza, ka vertikālā sistēma būtu nepareiza, tomēr vērsa uzmanību uz to, ka katrā pagasta pārvaldē netieši tiek risināti dažādi sociālie jautājumi. “Lai attīstītu pagastu, ir jābūt kopējai darba komandai uz vietas, kas visu pārzina. Man ir bail, ka vertikālajā struktūrā notiks sfēru šķelšanās un iedzīvotājos radīsies nedrošība: konkrēto speciālistu pagastā viņš varēs satikt tikai konkrētā laikā, nevis kad vajag. Iedzīvotājos zudīs izjūta, ka par viņiem gādā. Vertikālajā sistēmā nekad viena nozare nepārklāsies ar otru, kas var radīt problēmas. Novadus veidoja, lai pakalpojumi iedzīvotājiem būtu pieejami, bet jau tagad mēs tos daļēji esam attālinājuši gan sociālajā jomā, bāriņtiesā, gan citur,” pārliecināts L.Sīpols.
Deputāts Jānis Nīkrencis norādīja – svarīgākais būs šiem sešiem izpilddirektoriem atrast cilvēkus, kas ir savā vietā un pratīs strādāt profesionāli. “Ja cilvēks amatā ir tikai nosaukuma pēc, pagasts neattīstīsies – to rāda līdzšinējā pieredze,” sacīja J.Nīkrencis.

15 pārvaldes neattaisnojās
Deputāte Zinaida Silirava uzsvēra – lai būtu redzējums par vienmērīgu teritorijas attīstību, ir jābūt savam pārvaldniekam arī uz 500 iedzīvotājiem. “Pagastos daudzi darbi veicami kopā, piemēram, sociālais darbinieks pie cilvēkiem brauc kopā ar pārvaldes vadītāju. Vadītājs redz reālo situāciju un palīdz arī ikdienišķos jautājumos, piemēram, aiznest tantei iepirkumu tīkliņu,” sacīja Z.Silirava.
Deputāte Sandra Zeltiņa pauda bažas par šādu jaunu modeli un to, kā iestādes tad saņemtu savu finansējumu. “Vertikālās pārvaldības modelī saredzu arī pozitīvas lietas, bet, manuprāt, fināls būs tāds, ka pēc tam būsim spiesti administrācijā pieņemt darbā papildus darbiniekus. Viennozīmīgi  - vertikālajā modelī pazaudēsim saikni ar iedzīvotājiem. Bet es neesmu strikti par 15 pārvalžu modeli, jo pašlaik mazās pārvaldes nespēj sevi realizēt,” uzsvēra S.Zeltiņa.
Deputāts Ainars Melders pauda – Alūksnē ir gandrīz 9000 iedzīvotāju, bet saikne ar iedzīvotājiem nav pazudusi. “Tad jau pilsētā vajadzētu savu pārvaldnieku katram mikrorajonam, bet tā nav. Pilsētā un laukos cilvēkiem ir vienas un tās pašas problēmas. Vai tad pagasta pārvaldnieks būs tas, kas tantei uz mājām aizstums ratiņus? Uzskatu, ka pusgada laikā 15 pārvalžu modelis nav sevi attaisnojis. Mēs vienojāmies, ka līdzšinējos vadītājus atstāsim līdz 1.janvārim un veidosim citu modeli, bet cita modeļa nav. Mēs piedāvājam tikai sešus pārvaldniekus – un tas nebūs iemesls, lai pazustu saikne ar iedzīvotājiem. Turklāt katras iestādes vadītājs taču pats atbild par savu budžetu – skolās, tautas namos, bibliotēkās,” atzina A.Melders.

Diskusijas turpināsies
A.Krēsliņš aprēķinājis, ka gadā pašvaldība saņem 356 dokumentus un nosūta 324. “Vidēji pagastā mums ir 6 daudzdzīvokļu mājas, 1 izglītības iestāde. Vai tad viens pārvaldnieks nevarētu tikt galā ar 18 mājām un 3 izglītības iestādēm? Turklāt - ja man mēģina iestāstīt, ka 30 kilometru pagasta ceļu uzturēšanu cilvēks vada 90 stundas mēnesī, tad kur tālāk varam vairs iet?” jautāja A.Krēsliņš.
L.Sīpols vērsa uzmanību, ka atrisināt kādu problēmu uz vietas ir lētāk, nekā to darīt no centra. Liepnas pagasta pārvaldes vadītāja Laima Kaņepe uzskata, ka vispirms ir jāizskata katra pagasta vadītāja trūkumus un tad jāvērtē. “Vadītāju algu ietaupījumu “apēdīs” transporta izdevumi un reāla ietaupījuma nebūs. Piemēram, apvienot Liepnu ar Pededzi ir neprāts, jo tās ir divas dažādas mentalitātes. Turklāt likumdošana ir tāda, ka fiziski vajag atbildīgus cilvēkus pagastā. Ja mēs laukos iznīcināsim inteliģenci, kas tur paliks? Ja aizies cilvēki, būs mazāk finansējuma, paliks tukšas skolas... Reformu nevar veikt reformas pēc – ir jādomā par attīstību,” sacīja L.Kaņepe. Savukārt novada pašvaldības jurists Arturs Upīts rosināja domāt par to, vai jāmaina visa struktūra, ja ir daži vājie posmi – varbūt pietiekot nomainīt dažus darbiniekus.
Finanšu komitejā deputāti ceturtdien vienojās, ka abus modeļus vēl rūpīgi jāapspriež, jo abos ir gan labas, gan sliktas lietas, tādēļ šodien būs nākamā tikšanās par to.

Citu datumu laikraksti

  • Afiša

    16. janvārī Mārkalnes bibliotēkā - literatūras izstāde „Rakstniecei Annai Saksei – 105”. 16. janvārī 12.00 Pededzes tautas namā - pasākums...

  • Sadala mērķdotācijas

    Šāgada pirmajiem astoņiem mēnešiem Alūksnes novada pašvaldības vispārējo izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai piešķirta mērķdotācija 1 139 800...

  • Ekspertīzi – tuvāk dzīvesvietai

    latvija No šā gada ir mainīta invaliditātes ekspertīzes veikšana visā Latvijā, lai reģionos dzīvojošie cilvēki to varētu veikt savai dzīvesvietai...

  • Var slēpot parkā

    alūksne Sakarā ar bagātīgi sniegoto ziemu Alūksnes muižas parkā eksperimentālā kārtā ir izveidota slēpošanas trase, ko var izmantot...

  • Afiša

    16. janvārī Mārkalnes bibliotēkā - literatūras izstāde „Rakstniecei Annai Saksei – 105”. 16. janvārī 12.00 Pededzes tautas namā - pasākums...

  • Sumina 70 gadu jubilejā

    “Lai tava dzimšanas diena ir tikpat koša kā gadiem krātās atmiņas, kuru tev nav mazums; tikpat silta kā mīlestība, kas tev ir apkārt no taviem...

  • Viesosies pie Valsts prezidenta

    Apes novads Piektdien Apes attīstības atbalsta kluba pārstāves dosies uz Rīgas pili, lai tiktos ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru. Kluba vadītāja...