Lēmumus par likvidēšanu nepieņem

Šonedēļ Alūksnes novada domes sociālās, izglītības un kultūras komitejas sēdē deputātiem bija jālemj par divu skolu – Jaunlaicenes sākumskolas un Liepnas internātpamatskolas - likvidēšanu ar 31.augustu, tomēr neviens no iecerētajiem lēmuma projektiem komitejā pieņemts netika. Sēdē piedalījās arī kupls skaits abu pagastu iedzīvotāju, skolotāji un vecāki.

Pauž attieksmi pret valsti
Jaunlaicenes sākumskolā 1. līdz 4.klasē, ko veido divi apvienoto klašu komplekti, šobrīd mācās 18 skolēni, pamatdarbā nodarbināti 4 pedagogi. Jaunlaicenes pirmsskolas grupā šobrīd ir 20 bērni, bet uz rudeni gaidāms vairāk – līdz 28 bērniem.
Deputāts Verners Kalējs atzina, ka balsos “pret” abu skolu likvidēšanu, tādējādi paužot savu attieksmi par valstī kopumā notiekošo. “Visu tikai samazina, optimizē, likvidē. Jā, ir grūti, trūkst līdzekļu, nav cilvēku un bērnu, bet, piemēram, Norvēģijā ir ciemats ar 50 cilvēkiem, savu skolu un baznīcu! Latvijā nerūpējas par iedzīvotājiem, nesakārto ceļus, medicīnas sistēma salaista grīstē, viss tiek darīts, lai cilvēki dotos projām no valsts, nevis uzsāktu ražošanu,” pauda V.Kalējs.

Jāsaglabā pirmsskola
Deputāts Druvis Tomsons uzskata, ka Jaunlaicenē noteikti jāsaglabā pirmsskolas izglītības grupa, kas tur pastāv arī šobrīd. “Jaunlaicene kā ciemats attīstās. Tur radīts visvairāk jaunu darbavietu novadā. Šobrīd Jaunlaicenē bibliotēka ir dzīvoklī, pagasta pārvalde – muižas dārznieka mājiņā, citas iestādes vēl kaut kur – tās visas nākotnē varētu izvietot bijušajā skolas ēkā, kur iedzīvotājam ērti saņemt pakalpojumus, turpat arī bērnudārzu. Šobrīd Jaunlaicenē trūkst brīvu dzīvokļu, un tas būtu risinājums. Uzskatu, ka vajadzētu saglabāt arī iespēju nodrošināt ēdināšanu – gan pirmsskolas grupai, gan Jaunlaicenes ražošanas uzņēmumu 70 strādniekiem, kas to labprāt izmanto. Esmu apmeklējis uzņēmumu “Cewood” Jaunlaicenē, kur liela daļa darbinieku ir jaunās ģimenes ar bērniem. Uzņēmums gatavojas atvērt vēl vienu maiņu, radot vēl 15 jaunas darba vietas,” sacīja D.Tomsons.

Galvenais - bērni
Deputāte Maruta Kauliņa uzskata, ka galvenais šajā situācijā, par ko jādomā, ir bērni. “Mums ir jādomā, kādu izglītības kvalitāti Jaunlaicenē pedagogi spēs viņiem nodrošināt. Intelekts un izglītība ir būtisks nosacījums cilvēka tālākajā dzīvē. Blakus ir Ziemeru pamatskola ar sporta infrastruktūru,” sacīja M.Kauliņa.
Jaunlaicenes sākumskolas direktore Daiga Birkenberga norādīja, ka pirmsskolas grupai noteikti  jāpaliek uz vietas Jaunlaicenē. To pauda arī skolas vecāku padomes pārstāve Vita Volte. “Nedomāju, ka Ziemeru pamatskolā pirmsskolas izglītībai būs labāka kvalitāte nekā šobrīd Jaunlaicenē, jo šobrīd Ziemeru skolā arī neviena telpa nav pielāgota pirmsskolai,” sacīja D.Birkenberga.

Neko sliktāku nepiedāvās
Komitejas vadītājs un domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Fomins norādīja, ka skolā ar lielāku bērnu skaitu var piedāvāt plašāku ārpusstundu nodarbību klāstu, pie Ziemeru skolas ir sporta zāle. “Neko sliktāku jau nepiedāvās, bet labāku. Vienīgais mīnuss ir attālums – astoņi kilometri, bet pa labu ceļu,” sacīja A.Fomins.
Deputāts Druvis Mucenieks sacīja, ka vislabākā attīstība esot, ja apkārt ir cilvēki. “Tad arī attīstās komunikācijas prasmes. Iedomājieties - skolā esat trīs čomi, ar vienu sastrīdies, ar otru arī, ko darīt – neiet uz skolu?” pauda D.Mucenieks.

Esošajās telpās - pazemojoši
Jaunlaicenes, Ziemeru un Veclaicenes pagastu pārvalžu vadītāja Iveta Vārtukapteine norādīja, ka jau veikti izmaksu aprēķini, lai pārceltu ģimenes ārsta praksi, bibliotēku uz skolas ēku, atbrīvotu dzīvokļus. “Skolas ēka ir uzbūvēta mitrā vietā – drenāžas un lietus novades sistēmas izbūvei vajag  68 000 eiro, bet, lai pielāgotu telpas – vēl vairāk,” atzina I.Vārtukapteine.
Pašvaldības izpilddirektore Janīna Čugunova vērsa uzmanību, ka jādomā par to, kādās telpās pirmsskolas grupā Jaunlaicenē bērni pavadīs laiku. “Žēl, ka politiķi neapmeklēja šo izglītības iestādi un neredzēja telpu stāvokli. Ar tādu tehnisko nodrošinājumu, kāds ir šobrīd, šī izglītības iestāde nevar pastāvēt – tas ir pazemojoši: lāpīti linoleji, ieliekušies skaidu plākšņu plaukti. Ja politiķi apsola, ka bērnudārza telpās ieguldīs vēl vismaz 100 000 eiro – uz priekšu! Novadā jau diezgan daudz izglītības iestāžu ir likvidēts un nezinām, kur likt to materiālo bāzi. Esam spiesti to nodot sociālajam dienestam, lai dala trūcīgajiem. Informācija par pieejamo inventāru vienmēr tiek nosūtīta izglītības iestādēm. Diemžēl Jaunlaicene no Mālupes pamatskolas nepaņēma neko,” sacīja J.Čugunova.

Pirmsskolas grupa paliks
“Te izskan dažādas summas, bet pašvaldība par ceturtdaļmiljonu pērk “Spodrai” jaunu tehniku, kamēr Ziemeru skolā sporta zālē iztiek bez dušām un tualetēm, lai gan vajag tikai 5000 eiro. Šādi turpinot, drīz novadā paliks tikai trūcīgie,” pauda V.Kalējs. D.Tomsons arī atgādināja, ka “Aljai” par gandrīz miljonu uzbūvēta ēka Pilssalā. 
Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Kupča pauda, ka nākotnē pirmsskolas grupa varētu pastāvēt uz vietas Jaunlaicenē, bet kā Ziemeru pamatskolas mācību punkts. “Veidot un uzturēt to kā atsevišķu iestādi gan nav racionāli,” atzina G.Kupča.
Pēc diskusijām lēmuma projektu tomēr neatbalstīja: “par” balsoja A.Fomins, M.Kauliņa, D.Mucenieks, “pret” - V.Kalējs, D.Tomsons un Mārtiņš Augstkalnietis, bet Jānis Zeltiņš balsojumā atturējās, no kolēģiem saņemot repliku: “Paldies, Jāni, tu sāc progresēt!”

Vajag “jumta likumu”
Arī lēmums par Liepnas internātpamatskolu netika pieņemts, jo nepietika balsu vairākuma. Vairāki deputāti uzskata, ka vēl jānogaida valsts nostāja, lai izlemtu.
“Bijām Liepnā, apskatījām abas skolas, varianti ir dažādi, bet neskaidru jautājumu vēl ir ļoti daudz,” sacīja A.Fomins. M.Kauliņa uzskata – jābūt “jumta likumam” valstī, kas liktu par pienākumu maksāt uzturēšanās izmaksas citām pašvaldībām, kuru bērni tur uzturas, ja valsts finansējumu vairs nedod. “Šobrīd “grūtos” bērnus, ar kuriem netiek galā ģimenēs, citās skolās, sūta uz Liepnu no visas Latvijas. Pie mums slimnīcā nonāk šie pusaudži alkohola reibumā, arī 12 gadu vecumā un atkārtoti... Internātskolas šobrīd valstī ir pārvērstas par korekcijas iestādēm. Mūsu valstī liels lobijs ir pašvaldības, tādēļ rosinu mūsu novada vadībai valsts politiķiem vēlreiz uzdot jautājumus par Liepnas internātskolu,” domā M.Kauliņa un rosina vēl nogaidīt, kamēr valsts formulē savu galīgo nostāju.

Pustukšs pilnu neveidos
D.Tomsons secina – šajā situācijā “no divām pustukšām glāzēm viena pilna nebūs”. “Valstī likvidēto internātskolu bērni pēkšņi nenokļūs labvēlīgā vidē. Pašvaldībai jāprasa līdzfinansējumu no novadiem, no kuriem bērni atrodas Liepnā. Jā, telpas skolā lielas, bet 51 darbinieks paliks bez darba, kas Liepnai būs liela traģēdija. Gada budžets skolai ir 150 000 eiro – vai tas ir “trakākais cipars”? Iespējams, tāds arī ir Izglītības un zinātnes ministrijas plāns, lai pirmajā vilnī pašvaldības nolikvidē internātskolas, bet pēc tam paši Pierīgā atvērs piecas tādas jaunas, jo šos bērnus tāpat kaut kur vajadzēs likt. Esmu ar mieru, lai man nav jauna asfalta uz Kolberģi Pleskavas ielā, bet pastāv šī skola. Pacietīsim gadu, noturēsim šo skolu un tad skatīsimies, kas valstī notiks. Varbūt beigās Liepnā paliks vienīgā internātskola Latvijā un tā būs pārpildīta,” pauda D.Tomsons. D.Mucenieks gan iebilda, norādot – ja valstī tomēr īstenosies negatīvais scenārijs, tad Liepnas cilvēkiem būs dotas veltas cerības.

Rosina nogaidīt
Liepnas internātpamatskolas direktore Ina Aizupe atzina - kolektīvu musina tas, ka valstiski vēl nav skaidrības, tādēļ negribētos, lai pašvaldība pieņem pārsteidzīgus lēmumus. “Jā, ēkā ir problēmas, bet funkcionēt mēs varam, ēku iespēju robežās esam uzturējuši. Februārī Pašvaldību savienība aicinās uz vēl vienu tikšanos par šo jautājumu,” atzina I.Aizupe.
Liepnas internātpamatskolas skolēnu un vecāku atbalsta biedrības pārstāve Aina Pura uzsvēra, ka gandrīz visi skolēni nāk no trūcīgām ģimenēm. “Paldies deputātiem, kuri labi izsakās par mūsu skolu, kurā bērni ir tādi, kādi viņi ir. Ja skolu likvidēs, pieļauju, ka viņi vairāk skolā nemācīsies... Skola nav tik briesmīgā stāvoklī, lai nevarētu turpināt strādāt vismaz desmit gadus un vairāk,” uzskata A.Pura.

Lēmumu uzņem ar aplausiem
Pašvaldības juriste Ilze Kalniņa vērsa uzmanību, ka atbilstoši likumam lēmumu par izglītības iestādes likvidēšanu pašvaldībai jāpieņem pusgadu iepriekš, tādēļ tas jāizdara februārī, lai likvidētu ar 31.augustu. Arī D.Mucenieks uzskata – ja situācija valstī mainīsies, tad lēmumu par likvidēšanu varot arī mainīt.
Izsakot savu viedokli balsojumā, “par” balsoja A.Fomins, D.Mucenieks un J.Zeltiņš, “pret” - D.Tomsons, M.Augstkalnietis un V.Kalējs, balsojumā atturējās M.Kauliņa. Ziņu, ka lēmuma projekts nav pieņemts, zālē sēdošie Liepnas iedzīvotāji uzņēma ar aplausiem, un izskanēja vairāki – paldies!
Tā kā komitejā abi lēmuma projekti neguva deputātu balsu vairākumu, no komitejas tie netika virzīti izskatīšanai domes sēdē februārī. Tomēr jāuzsver, ka domes priekšsēdētājam šādos gadījumos, ja viņš to uzskata par nepieciešamu, ir tiesības lēmuma projektus tāpat iekļaut domes sēdes darba kārtībā, kur par tiem jābalso visiem 15 deputātiem. Vai tā būs šajā gadījumā, uzzināsim tuvākajā laikā. 

Internātskolas darbiniece Indra Voroņina atzina – ja skolu likvidēs, viņa savu nākotni Alūksnes novadā vairs nesaskata. “Šajā skolā strādāju, esmu tur arī mācījusies, un tur mācās mani četri bērni. Agrāk es klaiņoju pa Alūksni, skolas direktore man palīdzēja, dabūju dzīvokli. Ja man Liepnā nebūs darba, skolas bērniem, es pārcelšos uz lielāku pilsētu, kur man būs darbs un skola bērniem, bērnus deklarēšu tur,” sacīja I.Voroņina.
Skolotāja Marina Spirka rosināja deputātus nepieņemt pārsteidzīgu lēmumu, bet nogaidīt – varbūt valstī tomēr kas mainās. “Ja internātskolu likvidē, mēs visi paliekam bez darba. Alūksne ir 33 kilometru attālumā, tāpēc izbraukāt uz darbu tur lielākā daļa nespēs. Es varētu aizbraukt no Liepnas pagasta, paņemot līdzi arī savu vidusskolas vecuma bērnu, kurš mācās Liepnas vidusskolā. Bet man Liepnā ir arī vecāki, mamma ir pirmās grupas invalīde un 17 gadus guļ uz gultas. Tad man ir jāatstāj savi vecāki vai jāievieto viņi kaut kur, lai atrastu darbu? Tas ir neiespējami...” aizžņaugtā balsī atzina M.Spirka.

— Līga Vīksna

Citu datumu laikraksti

  • Lieto enerģiju gudri

    Lieto enerģiju gudri

    Igaunijas - Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projektā “Ilgtspējīgas enerģijas sabiedrība” Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijā vakar...

  • Dzintars Čīča aicina  uz koncertu

    Dzintars Čīča aicina uz koncertu

    Janvārī čigānu izcelsmes latviešu dziedātājam Dzintaram Čīčam apritēja 25 gadi, un savu jubileju dziedātājs atzīmēs ar koncertprogrammu “Bučas...

  • Rīt - “Ilgāja zivtiņa”

    Veclaicenes pagastā, Latvijas – Igaunijas pierobežā, 3.februārī ikviens aicināts uz zemledus makšķerēšanas sacensībām „Ilgāja zivtiņa”. Sacensības...

  • Alūksnē – Jāņa Lūsēna un Inetas Rudzītes koncerts

    Alūksnē – Jāņa Lūsēna un Inetas Rudzītes koncerts

    Alūksnes Kultūras centrā 14.februārī pulksten 19.00 notiks atkalredzēšanās ar komponistu Jāni Lūsēnu. Alūksniešiem būs iespēja klausīties pilnasinīgu...

  • Ates muzejs aicina ciemos

    Kalncempju pagasta Viktora Ķirpa Ates muzejs līdz 9.februārim aicina pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērnus piedalīties izglītojošā programmā...

  • Alūksnē viesojas  Kanādas vēstnieks 3

    Alūksnē viesojas Kanādas vēstnieks

    Alūksni trešdien apmeklēja Kanādas vēstnieks Alēns Osērs, lai iepazītu novadu un tiktos ar pašvaldības pārstāvjiem. Vēstnieks apmeklēja Alūksnes...