Lēnītēm, lēnītēm virzāmies uz priekšu

Daudziem doma pārcelties no pilsētas uz laukiem, sākot pavisam jaunu dzīvi kādā klusā meža nostūrī, šķiet neprātīga, sevišķi, ja jaunās dzīvesvietas izveidē jāiegulda daudz darba.

Daudziem doma pārcelties no pilsētas uz laukiem, sākot pavisam jaunu dzīvi kādā klusā meža nostūrī, šķiet neprātīga, sevišķi, ja jaunās dzīvesvietas izveidē jāiegulda daudz darba.
Daudzi savukārt uzskata, ka nekas nevar būt skaistāks par tikko uzlēkušas saules staru pielietu pagalmu, rasotu zāli, meža zvēriem, kas netraucēti pastaigājas netālajā pļaviņā un daudzbalsīgo putnu kori. Šeit cilvēks jūtas kā neatņemama dabas sastāvdaļa. Šeit katra cilvēka nervu šūniņa, katra maņa spēj izjust skaistumu, ko radījusi daba. To nevar salīdzināt ar pilsētas trokšņiem un biezi apdzīvotajiem māju kvartāliem. Lauku mājās viss pieder tikai tev vienam pašam! Ja vēl izdodas īstenot sapņus par dzīvesvietas iekārtošanu, cilvēks var justies kā septītajās debesīs.
Tā apgalvo arī Ādolfs un Velta Bukovski, kas pēc gariem gadiem galvaspilsētas tuvumā pagājušajā vasarā apmetās uz dzīvi "Avotiņu" mājās, kas atrodas līdzās Apes mežniecībai. Māja uzcelta meža ielokā, turpat līdzās tek neliela tērcīte. Pārlaižot skatienu glīti nopļautajam mauriņam, krāšņi ziedošajām puķu dobēm, iekoptajam sakņu dārzam, atjaunotajai mājai, saimniecības ēkām un pirtij, saimnieku acis priekā iemirdzas. Ādolfs atklāj, ka sākumā te viss bijis nolaists un aizaudzis, bet pamazām gan ēkas, gan pagalms iegūst jaunu izskatu - kaut ko pārbūvē, kaut kas top no jauna. "Lēnītēm, lēnītēm virzāmies uz priekšu," saka Ā.Bukovskis.
Izveidoja atpūtas bāzi
Vedinu "Avotiņu" māju saimniekus izstāstīt, kas mudināja viņus doties tik tālu prom no Rīgas, turklāt, kā paši saka, uz vietu, kuras uzkopšanā bijis jāiegulda daudz darba. "Mūsu saknes ir meklējamas Balvu rajona Žīguros. Esmu dzimis daudzbērnu ģimenē, tādēļ jau 13 gadu vecumā devos prom no mājām. Dzīvoju pasaulē - dienēju armijā, mācījos augstskolā, bet nepabeidzu to, tad devos strādāt uz Balvu rajona Rugājiem. Kādu laiku biju darbnīcu vadītājs saimniecībā, turpināju strādāt dažādos amatos, līdz mani iecēla par galveno inženieri. Pēc kāda laika uzaicināja strādāt uz Rīgu zivsaimniecībā, kur nostrādāju ilgus gadus," stāsta Ādolfs.
Zivsaimniecībā aizritējuši 20 Ā.Bukovska darba gadi. Pamazām virzoties pa karjeras kāpnēm, Ādolfs sāka strādāt galvenā hidrotehniķa amatā. Viņa pārziņā bija zivsaimniecības Nagļos, Secē, Skrundā. Ādolfs uzraudzīja to darbību. Par labu darbu Ā.Bukovska ģimenei piešķīra māju Upesciemā. Tad nāca juku un saimniecību likvidācijas laiki, tādēļ Bukovsku ģimene nolēma veidot paši savu uzņēmumu. "Tādā pašā purvainā vietā kā šeit izveidoju nelielu atpūtas bāzi, iekopu teritoriju, izraku dīķi un ielaidu zivis. Mums bija viens no labākajiem un sakoptākajiem zivju dīķiem Rīgas rajonā, bet tad sāka celt "Volvo" centru, tas mūs izspieda," atceras kādreizējais pilsētnieks. Tas bija pamudinājums pārdot māju Upesciemā un doties kaut kur citur.
Pievīla veselība
"Cerēju, ka izdosies iegūt kādu īpašumu Gaiziņkalna apkārtnē, bet tur jau bija privatizēti visi īpašumi. Pēc sludinājuma izsolē nopirkām zemi Raunā, bet mani pievīla veselība, piedzīvoju muguras operāciju, tādēļ atteicos no sākotnējiem plāniem. Pārdevām to īpašumu un nolēmām doties tuvāk dzimtajai pusei, tieši tobrīd man piedāvāja šo zemes stūrīti," skaidro "Avotiņu" saimnieks. Iepriekšējais īpašuma saimnieks būvēja māju Alūksnē. Ādolfs un Velta stāsta, ka te viss bija ieaudzis krūmos, sakopts bijis tikai pats pagalma vidus, bet viņiem iepatikusies šī vieta, tādēļ izlemts to iegādāties.
"Šeit ir skaisti. Arī radi dzīvo tuvu. Pamazām sākām sakopšanas darbus, izcirtām krūmus. Lai arī viss vēl nav pabeigts, gada laikā ir izdevies daudz paveikt. Ceru, ka līdz nākamajai vasarai būsim visu sakopuši tā, kā iecerēts," saka Ā.Bukovskis. Par to, kā šeit izskatījās pirms Bukovsku ģimenes pārcelšanās, varam spriest tikai no viņu stāstītā, tomēr jāteic, ka gada laikā viņiem ir izdevies paveikt daudz darba jaunās dzīvesvietas izveidē. Nezinātājam liksies, ka Bukovsku ģimene "Avotiņos" dzīvo jau daudzus gadus.
Patīk puķes
"Tas, kas ir redzams pašreiz, viss ir atjaunots - gan māja, gan pirtiņa, gan saimniecības ēka, bet esmu plānojis arī daudz ko jaunu veidot un būvēt. Tikai visu nevar uzreiz paspēt - rokas par īsu," atzīst Ā.Bukovskis. Viņš ir izracis jaunu aku, mājā ierīkojis kanalizāciju. Jāpiebilst, ka visus darbus Ādolfs dara pats. Viņš ir liels meistars. Ā.Bukovskim vēl ir daudz plānu apkārtējās vides labiekārtošanā. Šovasar viņš grib izrakt dīķi, kurā būšot gan zivis, gan vēži. Iecerēts būvēt arī vasaras mājiņu. A.Bukovskis vēlas teritoriju nožogot, citādi meža zvēri nāk tieši pagalmā, visnegantākās ir meža cūkas, kuras mēdz rakņāties sakņu dārzā.
"Mēs gribam izveidot kārtīgu piemājas saimniecību, kurā audzēsim puķes un dārzeņus. Zinu, ka šajā pusē ar to neviens īpaši nenodarbojas. Mums abiem ar sievu patīk puķes, varbūt man vēl vairāk nekā viņai. Es sapērku dažādu šķirņu puķes, sieva tās sastāda," stāsta Ādolfs, piebilstot, ka sagādājis arī nepieciešamo tehniku piemājas dārza apstrādāšanai. "Turam lopiņus - rukšus, vistas, varbūt varētu iegādāties vēl kādu mājlopu," apsver saimnieks, sakot, ka viņš ir īstens laucinieks.
"Esmu dzimis un audzis laukos. Kā mostos rītā pulksten piecos, tā visu dienu kaut ko daru," stāsta Ādolfs. Viņš spriež, ka varbūt kādreiz šeit varētu izveidot arī atpūtas vietu, jo abiem ar sievu pieredze šajā darbības jomā jau ir.
Dodas garās pastaigās
Bukovsku ģimene ne mirkli nenožēlo savu izvēli apmesties uz dzīvi "Avotiņos". "Šeit ir skaista daba. Viss ir tik tīrs un nepiesārņots, ne tā kā Rīgā. Kādreiz arī Rīgā varēja iziet no rīta sešos ārā un priecāties, ka dzirdama tikai tramvaja dunoņa, tagad troksnī jāklausās visu laiku, tādēļ arī devāmies uz šo kluso stūrīti. Nevajag baidīties, Rīga nav tālu, tepat ir skaistā Alūksne, pierobeža, arī Igaunija. Tas man ir izdevīgi, jo esmu kaislīgs makšķernieks, katru nedēļas nogali kaut kur dodos," saka Ādolfs.
Vēl viens iemesls tam, ka Bukovsku ģimene pārcēlās uz Alūksnes rajonu, ir Ādolfa slimā sirds. "Man ir vajadzīgs svaigais un tīrais meža gaiss. Abi ar suni dodamies garās pastaigās pa mežu, daudz braucu ar velosipēdu. Mašīna man noder tad, kad jādodas kaut kur tālāk," atklāj Ā.Bukovskis.
Ādolfam un Veltai ir trīs bērni - meita un divi dēli. Šobrīd kopā ar vecākiem dzīvo tikai meita Dace. "Dēliem katram ir sava dzīve. Viens dzīvo Rīgā, bet otrs - Gulbenē, viņi mūs bieži apciemo," stāsta ģimenes galva. Bukovsku ģimenei ir tradīcija visiem kopā svinēt svētkus - Jaungadu, Lieldienas, Līgosvētkus, Ziemassvētkus. Šajās reizēs visa Bukovsku ģimene sapulcējas sakoptajā "Avotiņu" sētā un priecājas, ka viņiem pieder šī bagātība - skaists zemes stūrītis klusā meža ielokā.

Citu datumu laikraksti

  • Var izraisīt mazo degvielas tirgotāju bankrotu

    Ja valdība pieņems jaunus noteikumus par degvielas rezervēm, tad tie ietekmēs visu Latvijas degvielas tirgu, bet sevišķi mazo un vidējo degvielas...

  • “Kabeļu tilts” uz Olimpiādi

    Alūksnes iedzīvotājiem “kabeļu tiltu” uz Olimpiskajām spēlēm Atēnās piedāvā “Telia MultiCom”. Tā ir šīsvasaras sporta tematikai veltītā...

  • Kājām mēro 240 kilometrus

    Alūksnes svētceļinieku grupa bija starp 32 grupām, kas Aglonas bazilikas laukumā iegāja, skanot baznīcas zvaniem.Alūksnes svētceļinieku grupa bija...

  • Bojā iet cilvēks

    Alūksnes rajonā šķembu bāzē Virešu pagastā trešdien notikusi divu smago automašīnu sadursme, kurā cieta trīs cilvēki, bet viens gāja bojā.Alūksnes...

  • Pagastā gatavojas jubilejas sporta spēlēm

    Mālupes pagasta padome rīko 10. Alūksnes rajona pašvaldību sporta spēles. Tām sporta laukums pie pamatskolas ir gandrīz sakārtots.Mālupes pagasta...

  • Pieturās parādās grafīti

    Šogad pirmajā pusgadā pārgalvīgi autobraucēji, zagļi un huligāni valsts autoceļu aprīkojumam nodarījuši zaudējumus 135 000 latu apmērā, tas ir par 23...