Lepni kā Kņopiene brauc ar automašīnu

Alsviķiete Daina Kļaviņa 84 gadu vecumā joprojām sēžas pie stūres savam zaporožecam. Šādā cienīgā vecumā sezonā nobraucot vairāk nekā 1000 kilometrus.

Alsviķiete Daina Kļaviņa 84 gadu vecumā joprojām sēžas pie stūres savam zaporožecam. Šādā cienīgā vecumā sezonā nobraucot vairāk nekā 1000 kilometrus.
Pilnīgi iespējams, ka citiem ceļu satiksmes dalībniekiem, ieraugot sirmo kundzi pie stūres, pirmajā mirklī rodas patīkamas asociācijas - brauc kā Kņopiene filmā "Dāvana vientuļai sievietei". Tikai šoziem decembra sākumā viņa mašīnu nolikusi "uz miegu" līdz pat pavasarim. Ziemā no lauku mājām esot jātīra sniegs, lai izbrauktu uz lielceļa, un to pensionārei neatmaksājoties darīt. Arī ceļi esot slideni, tāpēc pieredzējusī braucēja izvēlas citu transportu.
Viņai esot 47 gadus liels autobraucējas stāžs. Daina klusībā sen kārojusi iegūt autovadītājas apliecību un sapņojusi iegādāties mašīnu. Eksāmenus kārtojusi 1947.gadā Rīgā, kur gājusi kursos. Eksāmenu braukšanā nav nolikusi uzreiz.
"Inspektors man norādīja, kur pa Rīgu jābrauc un lika Vecrīgā apstāties. Es, protams, apstājos tur, kur bija aizliegts to darīt. Nākamajā reizē eksāmenu nokārtoju," stāsta Daina Kļaviņa. Viņa bijusi lepna par šīm prasmēm, jo tolaik sieviete pie stūres bijis retums. Tagad viņa nezinot, vai spētu nokārtot eksāmenu.
Ved arī mājlopus
Daina neesot svētdienas braucēja, braucot tur, kur nepieciešams. "Tad, ka strādāju Ziemeru pamatskolā par skolotāju, braucu uz darbu katru dienu. Atpakaļceļā sapļāvu zāli vai paņēmu sienu lopiem," stāsta Daina.
Viņa nevarot nosaukt, kādas lietas tikai neesot vedusi ar zapīti, - akmeņus, ķieģeļus, aitas. Vadītājam blakus sēdeklis ir izņemts, tāpēc saimnieciskiem nolūkiem mašīna esot ērta. Vienīgā meita ar ģimeni dzīvo Rīgā, tāpēc ikdienā pašai nākoties rūpēties par sevi un vadāt dažādas lietas.
Ir vienīgā avārija
Jaunībā braukusi arī uz Rīgu, bet tagad galvenokārt braucot ar auto uz Alūksni. Savulaik ceļu mērojusi arī uz galvaspilsētu. Tagad satiksme esot pārāk intensīva, bet viņa esot lēna braucēja. 2001.gada 31.augustā Alūksnē iekļuvusi pirmajā un vienīgajā avārijā. Braucot no pilsētas, krustojumā ar galveno ceļu rūpīgi paskatījusies pa labi un pa kreisi, nevienu mašīnu neesot manījusi un braukusi. Un tad pēkšņi sajutusi spēcīgu sitienu. Kāds radinieks jokojies, ka Dainastantei vajagot nopirkt ātrāku mašīnu.
"Mašīna bija sasista tā, ka ar to vairs nevarēja braukt. Kad znots pēc tam jautāja, vai vēlos braukt, protams, teicu, ka braukšu, ja vien būs ar ko," atceras Daina. Viņa avārijā dabūjusi tikai šuves uz pieres, par laimi, ķermeņa sasitumu neesot bijis. Citi viņu aizstāvējuši un piedāvājuši būt par lieciniekiem, jo uzskatījuši, ka viņa vienīgā neesot vainīga. Daina no tā atteikusies.
Likās, ka kāds sit
Uz trīs mēnešiem pēc ceļu satiksmes negadījuma Dainai nācies šķirties no autovadītājas apliecības. Pie auto stūres sēdusies tikai pēc gada. "Ilgu laiku bija sajūta, ka man no muguras kāds sit. Kad tiku no tās vaļā, tad arī sēdos pie stūres," saka Daina.
Znots bija sarūpējis jaunu zapīti un tādā pašā krāsā kā iepriekšējais. Tas bija dzeltens. Dainas īpašumā bijuši vairāki zaporožeci. Pirmo mašīnu iegādājusies, kad dzīvojusi Rīgā. Tas bijis 12. modeļa lietots moskvičs, ar ko braukusi trīs gadus. Vēlāk, kad strādājusi Alūksnes rajonā, pieteikusies Gulbenē rindā, lai varētu saņemt jaunu auto.
Citu auto negrib
"Nākamajā gadā dabūju jaunu tā saucamo vabolīti. Man izrādīja visus ātrumus, un viena pati braucu uz mājām. Neatceros, ar kādu ātrumu - pirmo vai otro - braucu, taču nezināju, kā pārslēdz atpakaļgaitu. Piebraucu mājās pie sētas, bet otrā dienā kaut kā laimīgi atradu, kā to pārslēgt," bilst Daina. Ar automašīnu nobraukusi 50 000 kilometru, tā bieži lūzusi, tāpēc znots piedāvājis citu - par 100 latiem, kas vēlāk nelaimīgi cieta avārijā.
Daina nekad neesot kārojusi pēc labākas mašīnas. Esot pierasts, un viņai jau tā vajadzīga galvenokārt saimnieciskiem nolūkiem. Izmēģinājusi mēnesi braukt arī ar "Audi", taču neesot paticis.
"Nekad neņemtu tādu mašīnu. Man tā par lielu, tāda neder," spriež autovadītāja.
Nevēlas būt atkarīga
Braukšana Dainai tāpat kā jebkuram braucējam "esot asinīs". Rudenī, kad beidzot autovadītājas gaitas līdz pavasarim, prātojot, kā tad pēc pārtraukuma būs ar braukšanu. Tiklīdz apsēžoties pie stūres, tā automātiski tā lieta aiziet. Pazīstami vīrieši vērtējot, ka viņa esot uzmanīga braucēja. Un neesot jau kur steigties. Ne velti paruna vēsta: lēnāk brauksi, tālāk tiksi. Pat pēc avārijas viens otrs esot bijis neizpratnē, kā tādai kārtīgai braucējai ķibele gadījusies.
Viņa vērtējot, kā brauc citi, kuru vadītajā auto nākas sēdēt. Viņa atzīst, ka arī pati jau nebrauc bez kļūdām. Reizumis aizmirstot ieslēgt gaismas, tad sakot, ka mašīna niķojas. No tehniskām lietām neko nesaprotot. Gadījies arī palikt uz ceļa, jo auto salūzis, taču veiksmīgi tikusi līdz mājām. Ja auto salūzis, tad zvanījusi znotam, lai brauc remontēt.
"Bez auto vadīšanas gan sevi nevaru iedomāties. Autobusa pietura tepat pie mājas. Tomēr tas nav tas, ja no kāda esmu atkarīga un nejūtos brīva," spriež viņa.
Gribēja dāvināt gredzenu
Ar Dainu runājamies ne tikai par auto vadīšanu, arī par dzīvi. Šobrīd viņa jūtas vientuļa un skumst, ka ar meitas ģimeni nevar satikties tik bieži, kā vēlētos.
"Ģimenes dzīve man neizveidojās veiksmīga, tās dēļ mammai pāri nodarīju. Man gribējās pierādīt, ka varēšu nodzīvot ar vīru par spīti pretējām prognozēm. Nevienu neklausīju. Tomēr mūsu kopdzīve nebija ilga. Otrreiz vairs neapprecējos, laikam biju lepna un nodarīju sāpes labiem cilvēkiem," atklāj sieviete.
Skolā Dainai paticis strādāt, viņa guvusi panākumus darbā ar skolēniem. Viņa prāto, ka toreiz skolēni bijuši citādāki nekā tagad. Atminas gadījumu, ka kāds skolēns viņai kā vismīļākajai skolotājai vēlējies uzdāvināt gredzenu. "Es viņam to aizliedzu darīt. Vēlāk, kad viņš bija apprecējies un abi satikāmies, viņš man atklāja, cik ļoti sāpējusi sirds," atmiņās kavējas Daina. Sieviete uzskata, ka liktenis bija lēmis pašas dzīvei veidoties tieši tā un ne citādāk. Un varbūt viņai pat atspēlējies.

Citu datumu laikraksti

  • Lems par finanšu sadali

    Alūksnes rajona padomes sēdē rīt lielākā daļa no 17 darba kārtības jautājumiem paredz lemt par finanšu sadali 2004.gadā, kā arī darba grupu izveidi...

  • Ir daudz paveikts pilsētas labiekārtošanā

    Pērn Alūksnē paveikti daudzi darbi pilsētas labiekārtošanā. Infrastruktūras veidošanā ieguldīts gandrīz miljons latu.Pērn Alūksnē paveikti daudzi...

  • Aicina pusdienot arī iedzīvotājus

    Alūksnes Valsts ģimnāzijas ēdnīcā un kafejnīcā par ēdināšanu rūpējas SIA “Unti”. Tā uzvarēja pagājušā gada nogalē rīkotajā konkursā, tāpēc var...