Liek saplaukt valodas un saprašanās pumpuriem

Tieši pirms gada Māra Svīre un Vladimirs Kaijaks atgriezās no Brazīlijas. Tur viņi trīs mēnešus mācīja latviešu valodu, iepazina eksotisko valsti un tās iedzīvotājus.

Tieši pirms gada Māra Svīre un Vladimirs Kaijaks atgriezās no Brazīlijas. Tur viņi trīs mēnešus mācīja latviešu valodu, iepazina eksotisko valsti un tās iedzīvotājus. Par to varēs lasīt M.Svīres grāmatā "Orhidejas zem zilām ziemas debesīm", ko lasītāji saņems decembrī. Par dažiem piedzīvojumiem rakstnieki pastāstīja.
Rīgā ir Brazīlijas latviešu draugu fonds. Tas aicina tur dzīvojošiem latviešiem mācīt dzimto valodu. "Māra ir traka uz visādām idejām, tāpēc uzreiz bija gatava braukt un mācīt. Tiesa, šim fondam nav līdzekļu, tāpēc tas var atbalstīt tikai morāli. Ar 300 latu finansējumu ieceri atbalstīja Kultūrkapitāla fonds, savukārt "Latvijas Avīze" piekrita segt ceļa izdevumus - 760 latus. Kad viņa saprata, ka braukšana kļūst reāla, nobijās un aicināja mani līdzi," klāsta V.Kaijaks.
Rakstnieks apņēmās mācīt latviešu valodu, tāpēc arī viņam Kultūrkapitāla fonds piešķīra 300 latus, bet M.Svīre gatavojās rakstīt grāmatu, tāpēc ceļā devās abi.
Pie ūdenskrituma stāv paradīzes vārtos
"Vislielāko iespaidu atstāja Igoasu ūdenskritums. Tas ir tik fantastisks, ka biju beigta un pagalam. Ūdenskrituma galveno daļu dēvē par velna rīkli. Manuprāt, tur no velna gan nav nekā. Man likās, ka esmu pie paradīzes vārtiem, jo viss bija balts un mirdzošs. Baltajā mākonī šaudījās melni putniņi kā apmaldījušās dvēseles," ar sajūsmu atceras M.Svīre.
No tūristiem ierīkotā tiltiņa bija redzama varavīksne, trīs ceturtdaļas apļa. Ja nebūtu tilta ēnas, varētu skatīt pilnu apli. Latvijā cilvēki var redzēt pusi no krāšņā krāsu loka.
Varavīkšņu ūdenskrituma kaskādēs ir daudz. Mārai likās, ka kāds neredzams spēks velk to pāri tilta margām un aicina pazust mirdzošajā ūdenī. Varbūt tomēr velna pirksts? Bet rakstniece domā: "Tas būtu ļoti skaisti - tā ieiet paradīzē. Neviens jau nezina, vai tur viss ir tik mierīgi. Es nedomāju, ka paradīzes vārti ir tādi kā puķu dārziņam, aiz kura visu var redzēt. Uzskatu, ka paradīzē nevar tikt bez briesmām," domā viņa.
Skatoties un domājot, M.Svīre bija kļuvusi pilnīgi slapja, jo gaiss ir pilns sīkiem ūdens pilieniem. Rakstniece atzīst, ka izskatījās kā panks ar vējā izspūrušiem slapjiem matiem.
Naktīs salnas apsaldēja banānu ziedus. "Tomēr Brazīlijā visu laiku kaut kas zied. Vieniem kokiem birst lapas, bet citiem veidojas pumpuri," stāsta V.Kaijaks. Kas Latvijā aug siltumnīcās vai uz palodzes, tur ir brīvā dabā. Ziedēja orhidejas un acāliju krūmi, kas pārsniedz cilvēka augumu. Tos apgriež dzīvžogos. Līdakastes ir nezāles, monsteres jeb Ādama ribas apvij kokus. Tuvojoties pavasarim, bija lielas temperatūras svārstība, tāpēc reizēm bija arī 30 grādu silts.
Latvietis latvieti pazīst uzreiz
"Kad ar lidmašīnu nolaidāmies Sanpaulo, tur vēl skaitījās ziema, bija apmēram plus 12 grādu silts, lija lietus. Zinātāji apgalvoja, ka nav vajadzības silti ģērbties, bet nu nācās karstajā Brazīlijā drebināties. Māra devās uz veikalu nopirkt kādu džemperi, bet vienu viņa pa vakariem uzadīja pati," stāsta Vladimirs.
Atbraucēji skatījās, kurš no sagaidītājiem izskatās pēc latvieša. Un nekļūdījās! Turklāt tas bija viens no retajiem šajā valstī, kas joprojām prot latviešu valodu. Lielākā mūsu tautiešu daļa vairs nezina dzimto valodu, jo jau trešā ceturtā paaudze ir sajaukusies ar citu tautu iedzīvotājiem. Viņi ir pēcteči tiem latviešiem, kas uz Brazīliju aizbrauca 1890.gados. Otrais emigrantu vilnis, galvenokārt baptisti, uz šo valsti devās pēc pirmā pasaules kara, kad vajāja šīs reliģijas ticīgos. Daudzi apgalvo, ka bēga no komunisma.
Tautas skaitīšanā Brazīlijā nenorāda cilvēku tautību, jo ir liels to sajaukums. Ja valstī nodzīvoti pieci gadi, tad ir brazīlieši. Nav iespējams noskaidrot, cik tur tagad ir latviešu.
"Kad dzīvojām pie māsām, kas augušas latviešu ģimenē un labi prot latviski, viņas savā starp tomēr runāja brazīliski. Tas nozīmē, ka ar latviešu valodu tur ir skumji," akcentē M.Svīre.
Labi, ka brazīļi neprot lasīt latviski
Novoodesa atrodas apmēram 100 kilometru no Sanpaulo. Tur ir visvairāk latviešu, bet viņi nevēlējās mācīties latviešu valodu, kad tuvojas pavasaris un iespējams patīkamāk pavadīt brīvo laiku. M.Svīre un V.Kaijaks brauca uz citu latviešu centru Ižui, apmēram 1000 kilometru uz dienvidiem. Tur viņus neviens negaidīja, tāpēc nebija izveidota apmācības grupa. Vispirms rakstniekus aizveda uz vietējās avīzes redakciju, kur M.Svīri intervēja.
"Sākumā mani tulkoja angliski un brazīliski jeb portugāliski no latviešu valodas, bet jutu, ka stāsta vairāk, nekā saku. Tāpēc abas ar korespondenti sazinājāmies angliski -vienlīdz slikti, bet bez tulkiem," skaidro Māra.
Pēc tam laikrakstā bija informācija, ka var pieteikties latviešu valodas kursos. Vēlreiz korespondents ieradās, kad valodas apmācības klasē pie baptistu baznīcas bija nodarbība.
"Stāstīju par skaitļiem. Tie sākas ar nulli. Lai būtu interesantāk, atklāju, ka latviešu sievietes saviem vīriem, kad ir ar tiem ir neapmierinātas, saka: "Tu esi nulle!". Vladimirs uzrakstīja uz tāfeles "Tu esi nulle". Tajā brīdi klasē ienāk korespondents, nofotografē un otrā dienā avīzē ir attēls, kurā man virs galvas ir redzams šis uzraksts," smejoties atceras rakstniece.
Labākie skolēni - gados vecākie
Ne otro, ne trešo līmeni latviešu valodā nevienam nevajadzēja mācīt, lai gan rakstnieki bija tam gatavi. Visiem pietika ar pirmo līmeni. Tikai pāris cilvēku saprata latviski, tāpēc apmācības laikā sazinājās ar tulku starpniecību.
"Es skaidroju, ka latviešu alfabētā visus burtus izrunā tā, kā raksta. Bet portugāliski, kas ir oficiālā valsts valoda, "j" izrunā kā "ž". Vladimirs raksta uz tāfeles: es biju, tu biji, viņš bija. Lūdzu Beatrisi izlasīt, un viņa to dara: es bižu, tu biži, viņš biža... Un tā vairākas reizes, lai gan centos atkārtoti paskaidrot," stāsta Māra.
Viņa uzzīmēja uz tāfeles vienu galvu ar bizēm un otru bez tām, tomēr Beatrises viedoklis par izrunu nemainījās. Grūtības radīja arī lietvārdu locījumi. Kad M.Svīre skaidroja septiņu locījumu atšķirības, klausītājus pārņēma šausmas. "Kam tas ir vajadzīgs? Mums vārdu locījumu nav, tomēr ļoti labi iztiekam," viņi nespēja saprast.
Jaunākajam skolēnam bija 10, bet vecākajai - 84 gadi. Viņa un citas vecās dāmas bija labākās skolnieces, jo kādreiz savās ģimenēs ir runājušas latviski. Pēc apprecēšanās pārgājušas uz brazīliešu valodu, tāpēc 50 un vairāk gados ir aizmirsušas sazināties latviski. Tomēr kursos viņas pamazām to atcerējās un pat labi runāja. Turpretim bērniem latviešu valoda likās kā ķīniešu ābece. Ižui ir latviešu kultūras centrs. Tā vadītāja dzīvesbiedre Liāna Arājs - Pikk ir "no latviešiem", kā mūsu tautiešus sauc šajā valstī. Viņas tēvs ir latvietis, māte - vāciete, tāpēc ģimenē nerunāja latviski. Vecā kundze atzina, ka Vladimirs Kaijaks izskatās akurāt kā Arājs, tāpēc vēlējās ar viņu nofotografēties.
Izjūt brazīļu nacionālās virtuves garšu
M.Svīre apgalvo, ka nekad nav ēdusi tik daudz gaļas kā Brazīlijā pavadītajos trīs mēnešos. Kartupeļi tur nav visai iecienīti, lai gan Amerikas kontinents ir to dzimtene. Kartupeļus izvāra un apcep vai pārlej ar sviestu. Tomēr vairāk gatavo "majoneze". Tā sauc aukstus vārītus kartupeļus, kas pārlieti ar majonēzi. Uz galda ir arī rīsi, mandžo saknes un no kukurūzas miltiem veidoti plāceņi. Var izvēlēties no sešiem, septiņiem salātiem. Protams, ciemiņus visvairāk interesēja nacionālie ēdieni.
"Šurašku ir ne tikai ēdiens - uz oglēm cepta gaļa, bet arī ēšanas process. Ceļmalas restorānos var izvēlēties - ēst šurašku vai arī dažādus ēdienus, kas izvietoti telpas vidū.
"Protams, pamēģinājām šurašku - nāk jauneklis ar garu jo garu iesmu, uz tā ir ceptas desiņas. Nepaspējam vienu apēst, kad nāk ar vistu sirsniņām. Tad piedāvā vistu kājiņas, cūkas ribiņas, milzīgas un diezgan treknas liellopu ribas. No tām var atgriezt tik daudz gaļas, cik vēlas," ēšanas rituālu atklāj Māra.
Tas nebūt nav viss: uz garā iesma nes cūkas fileju, cūkas gurnu, liellopa fileju, aitas fileju un gurnu, zebu govs kumbru. "Zebu ir ļoti maiga un arī sulīgi trekna gaļa. Lepnākos restorānos ir arī meža cūkas gaļa. Piedāvā 12 dažādas gaļas. Tad nu iedomājieties, kā ir, ja gribas visu nogaršot! Protams, var arī atteikties, neviens nespiež ēst visu," skaidro M.Svīre.
Pēc tādas maltītes esot sajūta, ka ir divi vēderi. Šurašku maksā no diviem līdz četriem latiem, ieskaitot salātus un piedevas.
Iesaka pamēģināt vergu ēdienu
Interesi izraisīja arī ēdiens "ežuada", par ko rakstīts grāmatā "Mūža meža maldi". "Kad lasīju par to, domāju, ka melnās pupiņas ar rīsiem nav baudāmas. Bet pārliecinājos, ka tas ir garšīgi. To gatavoja virtuvē pie baznīcas, kur pēc dievkalpojuma daudzi pusdieno," stāsta M.Svīre.
Tas ir vergu laiku ēdiens, ko rakstnieki iesaka izmēģināt. Nepieciešamas vismelnākās pupiņas, kādas var dabūt. Tās vāra nelielā ūdens daudzumā kopā ar žāvētām cūku ribiņām tik ilgi, kamēr gandrīz izšķīst. Var piegriezt patreknu žāvētu desu. Nepieciešams pievienot eļļā apceptus sīpolus un ķiplokus. Sāli liek pēc garšas. Brazīļiem visi gaļas ēdieni ir ļoti sāļi. Atsevišķā traukā izvāra rīsus. Šķīvī rīsus pārlej ar pupiņu sautējumu.
"Eleganti sautējumā var iepeldināt vārītas paipalu oliņas. Vai arī vistu olas. Ticiet vai ne, bet ir ļoti garšīgi. Turklāt ēdienu var izvārīt trim dienām. Brazīlijā "ežu ādu" liek galdā katrā ēdienreizē," saka M.Svīre.

Citu datumu laikraksti

  • Labākie bērzu kopēji saņems tencinājumus

    Malienas pamatskolas, Jaunalūksnes pagasta “Puriņu” un Virešu pagasta “Ceriņu” saimnieki aicināti piedalīties gadskārtējā konkursa par lauku sētu...

  • Aicina atsaukties tūrisma uzņēmējus

    Alūksnes rajona tūrisma informācijas centrs sāk veidot 2005.gada informatīvos materiālus, tādēļ aicina atsaukties rajona uzņēmējus.Alūksnes rajona...

  • Jaunajai pilij ieliek pagaidu durvis

    Alūksnes Jaunajai pilij šonedēļ izņēma centrālās durvis, kuras ziemas periodā Rīgā restaurēs. To vietā ir ieliktas pagaidu durvis, bet apmeklētāji...

  • Politiskais pilnmēness aptumsums

    Balsojums par nākamā gada budžetu izrādījās liktenīgs Induļa Emša valdībai, tomēr valsts budžets nebija patiesais valdības klupšanas akmens.Balsojums...

  • Traucē bērni, kas diedelē saldumus

    Laikraksta “Alūksnes Ziņas” birojā vakar vērsās vairāki satraukti lasītāji un izteica sašutumu par nedēļas nogalē notikušajiem Helovīna svētkiem, kad...

  • Rādīs filmu par braukšanu dzērumā

    Drīzumā arī Alūksnes rajona vidējās izglītības iestādes saņems izglītojošu videofilmu “(Ne) metam un (ne) braucam!”, tā vērsta pret automašīnas...

  • Lāčplēša dienā būs lāpu gājiens

    Alūksnē 11.novembrī Lāčplēša dienas pasākumi sāksies pulksten 14.00 ar ziedu nolikšanu pie Mātes tēla.Alūksnē 11.novembrī Lāčplēša dienas pasākumi...

  • Viesojas somu jēgeru tradīciju kopēju grupa

    Šonedēļ Somu karavīru kapus Bejā apmeklēja somu jēgeru* tradīciju kopēju grupa četru cilvēku sastāvā.Šonedēļ Somu karavīru kapus Bejā apmeklēja somu...

  • Katrā pagastā būs konsultants

    Šāgada decembrī paredzēts izsludināt konkursu uz lauksaimniecības konsultantu amatiem.Šāgada decembrī paredzēts izsludināt konkursu uz...