Lieldienas jeb pavasara saulgrieži notiek laikā, kad Saules centrs šķērso debess ekvatoru. Dienas paliek arvien garākas, un notiek gaismas uzvara pār tumsu, kas ļoti pietuvinās kristietības idejai - grēku nožēla uzvar pašu grēku, labais uzvar ļauno... Lieldienas ir svarīgi kristiešu svētki, kuros tiek svinēta Jēzus Kristus augšāmcelšanās trešajā dienā pēc krustā sišanas. Katrs no mums šos svētkus svin citādāk, bet kristiešiem šis ir īpašs laiks.
Labā uzvara pār ļauno
Ingars Stepkāns, Alūksnes Svētā Bonifācija Romas katoļu baznīcas prāvests
“Katram jāatbild uz jautājumu - kas man ir Lieldienas, ko es no tām sagaidu? Lieldienas var būt pavasara svētki, vienkārša tradīcija vai izklaide. Katrs meklē savu veidu, kā svētkus pavadīt skaisti. Lieldienas pamodina no ziemas miega pavasara prieku. Kristiešiem Lieldienas ir vairāk nekā tikai tradīcija, vairāk nekā pavasara svētki - mums tā ir labā uzvara pār ļauno, mīlestības uzvara pār grēku. Pirmkārt, gavēņa laikā uzmodinām sevī grēku nožēlu - tajā mēs apzināmies savas cilvēciskās vājības. Otrkārt, tas ir upurēšanās laiks, kurā atsakāmies no ikdienas lietām, kas mūs iepriecina. Kāds var atteikties no gaļas ēšanas, kāds - no interneta lietošanas... Treškārt, žēlsirdība - svarīgi ir veikt kaut kādus labos darbus. Labie darbi mūs attīra un dara laimīgu tuvāko. Ja viss izdarīts, tad šīs Lieldienas ir vēl viens solis pretī uzvarai - gaismas uzvarai pār tumsu.”
Gavēnis kā pārdomu laiks
Arvis Paulovičs, Alūksnes baptistu draudzes priekšnieks
“Man, kā ticīgam cilvēkam, vistuvākie svētki ir Ziemassvētki un Lieldienas. Galvenais Lieldienās ir apdomāt savas vērtības - kas katram svarīgākais, kas notiek valstī. Svētkos novēlu būt kopā ar ģimeni. Atcerēsimies, ka mīlestība pārvar visus šķēršļus. Es svētkos piedalos dievkalpojumā, mājās krāsojam olas, ejam pastaigās un baudām dabas burvību. Domāju, ka gavēnis ir kaut kas ļoti individuāls. Es personīgi vairāk pievēršos garīgajam pārdomu gavēnim, vairāk lasu Bībeli, lūdzos par līdzcilvēkiem. Ikdienā atturēties no konkrēta ēdiena nav viegli, jo cilvēkam ir jāstrādā, tam ir vajadzīgs spēks. Jābūt atbildīgam pašam par sevi un savu veselību - gavēnis nedrīkst cilvēkam nodarīt pāri. Bet pats svarīgākais ir baznīca, un pārējais viss ir pakārtots.”
Patiesība ir gan austrumos, gan rietumos
Alūksnietis Harijs Stradiņš
“Es meklēju sakni manai personībai, ticībai, tautai, domāšanai un izcelsmei. Meklēju patiesību Kristū un satieku to arī Budā. Patiesība ir gan austrumos, gan rietumos, gan baznīcā, gan būdā... Lieldienas dzirdu vējā un lietū, jūtu saules un uguns siltumā, ledus mirdzošā aukstumā. Prāts ir brīvs un pieņemošs. Šis ir brīdis, kurā sastapt plašumu aiz manām privātajām un kolektīvi uzbūvētajām robežām. Satikt apziņu, kas redz skaidri - redz manas tradīcijas veidošanās procesu, redz mana prāta balstīšanos ticībā. Ticībā tam, ka zinu vienīgo patiesību. Vienmēr manam prātam par maz. Tam vajag jaunu un jaunu vecā apliecinājumu. Man svarīgs ir piedzīvojums. Tas, kas notiek manī iekšēji, saskaroties ar ārējo. Man jāpiedzīvo pasaules ietekme uz manu dzīvi, lai saprastu, ka šis piedzīvojums ir iekšējs. Man jātic, lai piedzīvojumā gūtu pieredzi. Esmu jūtīgs un, strādājot ar koku, jūtu Jēzus vārdu nesto būtību: ”Nolauziet kokam gabalu, jo tajā esmu es”. Tad apzinos brīnumu, kas bērna formā piedzimis dzīves piedzīvošanai, un pateicos par visu. Tajā bezformu un bezrobežu bezgalībā, kurā mana apziņa piedzīvo visu formu mainību, savu plašumu un brīvību, ir manas nebeidzamās Lieldienas. Man nav īpašās receptes, kas varētu cilvēkam ļaut sajust šos pavasara svētkus. Pavisam vienkārši - lai visiem skaistas, saulainas un priecīgas Lieldienas!”
