Lietavu un siltās ziemas sekas – katastrofa mežos

Vasaras un rudens lietavas nodarījušas postu ne tikai lauksaimniekiem un zemniekiem, bet arī kavē darbu mežsaimniecībā. Ziemai neierasti siltā un slapjā laika dēļ patlaban Latvijas meži plūdu dēļ izskatās tāpat kā lauki, jo mežus lielās platībās klāj peļķes. Mežus ar mežsaimniecības tehniku nav iespējams izbraukt, tāpēc arī nav iespējams veikt mežsaimniecības darbus. Valdība jau lēmusi izsludināt valsts mēroga dabas katastrofu mežsaimniecībā visā valstī. Situāciju var glābt vienīgi sals, ko, mežsaimniekiem par laimi, sola jau šīs nedēļas nogalē.

Zeme ir pārmitrināta
“Alūksnes Ziņu” uzrunātie mežsaimniecībā strādājošie atzīst, ka tik slikts gads sen nav bijis. Tomēr bez darba, rokas klēpī salikuši, viņi nesēž – strādā mežos, kas atrodas tuvāk ceļam, lai nebūtu problēmu ar izvešanu, vai arī gaidīs salu un tikai tad sastrādāto izvedīs. “Situācija mežsaimniecībā ir tikpat smaga kā lauksaimniecībā. Šobrīd strādāju savā mežā, ārā vedīsim, kad sāks salt. Decembra sākumā bija dažas aukstākas dienas, tad nedaudz varējām izvest, bet, kopumā skatoties – tik slikts gads nav bijis. Jā, ir bijušas sliktas ziemas, agri sācies atkusnis, bet kaut uz divām nedēļām sals bija. Tā, kā ir tagad, nav bijis nekad! Īsta ziema šogad tā arī nav iestājusies, zeme ir pārmitrināta, un tai nav satura. Pļavā grimst meža izvedēja traktors bez kravas. Neiet uz priekšu pat tukšs traktors - par kādu izvešanu var būt runa! Darbs ir, bet padarīt darbu nevar. Cilvēkiem stāv tūkstoš kubikmetru cirsmas, kur netiek klāt tādēļ, ka 100 metri jābrauc pāri pļavai. Situācija ir bēdīga,” stāsta Austris Gailītis no Trapenes pagasta.

Situācijas izsludināšana neko nedod
Par katastrofas situācijas izsludināšanu mežsaimniecībā A.Gailītis teic, ka tāda ir jāizsludina visā valstī visās jomās, lai būtu normāla attieksme. “Ko dod katastrofas situācijas izsludināšana? Iedod kredītbrīvdienas, bet cilvēki tāpat ir bez darba. Paradoksāli, bet viss ir savā starpā saistīts – ja vieniem iet slikti un nav naudas, to jūt pārējie – veikali, autoservisi un tā tālāk. Esam viens no otra atkarīgi. Firma no cilvēka nopirkusi mežu, ņēmusi kredītu, bet izstrādāt nevar, un viss sadārdzinās. Var jau mēģināt izvest, bet tas ir apgrūtinoši un dārgi, jo sabojātie ceļi vai zemes pēc tam jāatjauno. Nevienam taču nepatīk sabojāti ceļi,” teic A.Gailītis.
Viņa dēls Emīls, kurš firmā strādā ar meža izvedēju traktoru, jau mēnesi ir bez darba. “Viss ir slapjš, bet zāģēt var, un, kamēr nav mīnusu, stāvēs tepat mežā. Mazas cirsmas var izvest. Firmā ir divi traktori, un abi šobrīd ir bez darba. Katastrofas situācijas izsludināšana mums, cilvēkiem, neko nedod, jo darba tāpat nav,” viņš saka.

Kur paliek ceļu nauda?
A.Gailītis ir arī nemierā ar grants ceļu stāvokli, kāds tas ir šābrīža apstākļos. “Kur aiziet mūsu nodokļi? Maksājam ceļa nodokli, nodokli par benzīnu, maksājam vājprāta nodokļus ceļiem! Kuriem ceļiem? Rīgā noasfaltēt kādas ielas? Neredzu, ka ieguldītu šeit. Nav normāli, ja man trīs reizes gadā mašīna jādzen uz servisu. Saka, ka dzīve laukos ir laba. Kāda laba dzīvošana? Rīgā brauc pa bruģi un asfaltu, bet kādi ceļi pie mums? Bez transporta nekur nevar tikt, un sabiedriskais transports pie mums tik regulāri nekursē,” teic A.Gailītis. Viņš arī secina, ka daba ir sajukusi un slapjās un siltās ziemas pie mums nav norma. “Tuksnesī snieg sniegs, bet mums sniega nav. Daba ir sajukusi! Diemžēl paši vien ar savām darbībām esam dabu sajaukuši,” viņš secina.

Jāpielāgojas apstākļiem
SIA “Siveci 3” valdes priekšsēdētājs Didzis Vinogradovs no Ilzenes pagasta teic, ka katastrofas situācija ilgst jau kopš deviņdesmitajiem gadiem. “Mežā nekur nav viegli. Tiem, kuriem cirsmas atrodas tālu no galvenajiem ceļiem, nav bijis viegli nevienu ziemu, pat tad, kad bijuši mīnus 20 grādi. Šī ziema un viss pēdējais gads ir īpatnējs ar to, ka visu gadu līst. Ja tā turpināsies, februārī paies apaļš gads, kopš līst. Bija slapjš pagājušā gada janvāris ar nelielu salu, bet, sākot ar februāri, līst visu gadu. Smagā tehnika var tikt mežā un izvest arī var, tikai tad ir problēmas ar apkārtējo zemju īpašniekiem. Izstrādes problēmu nav, ir izvešanas problēmas. Kādreiz ziemās varēja ļoti daudz padarīt un vasaras bija nosacīti brīvākas, darbi bija padarīti. Tagad jāstrādā arī vasarā, kad situācija ar mežizstrādi ir vieglāka nekā ziemā. Aprite visa gada garumā vairs nav tāda kā agrāk - ar to ir jārēķinās un šobrīd jāiepauzē. Kā būs tālāk, grūti pateikt. Cirsmas ir arvien tālāk no galvenajiem ceļiem. Jāgaida labāki laikapstākļi. Kam nav kredītu bankās, problēmas nav tik lielas,” stāsta D.Vinogradovs un atzīst, ka lielas ticības mežizstrādei piemērotākiem laikapstākļiem nav, jo ziemas ir arvien siltākas.

Dārgāka kļuvusi malka
Līdz ar problēmām mežizstrādē paaugstinājušās malkas cenas. “Malkas cenas pieaugušas par 70 procentiem. Kādreiz alksnis maksāja 15 eiro, bet tagad ir 25 eiro. Tas ir saistīts ar to, ka nevar izstrādāt cirsmas. Līdzko darbi aizies, koksne sāks uzkrāties, arī cenas samazināsies. Diemžēl cilvēki pērk malku tikai tad, kad viņiem vajag, bet vajadzētu pirkt divus gadus iepriekš. Parasti sāk interesēties pie pirmajiem mīnusiem, bet malka jāgatavo stipri laicīgāk. Bet lielās cenas stipri lielu peļņu nevienam nenes, jo izstrādāt ir grūtāk,” stāsta D.Vinogradovs.
Arī viņam līdzīgi kā A.Gailītim lielākā sāpe ir ceļi. “Jau vasarā ceļi ir slikti izbraucami, bet tagad ir pavisam traki. Pa lauku ceļiem brauc smagā tehnika – kravas mašīnas, meža tehnika. Divi kilometri no Ilzenes līdz Lejasciema ceļam ir kritiski,” viņš saka.

Nelabvēlīga ziema
SIA “Kindel” īpašnieks Normunds Skopiņš stāsta, ka darbs laikapstākļu dēļ nav apstājies. “Viss ir slapjš. Kur var strādāt, strādājam, kur nevar, nestrādājam. Pamatā tas ir ceļa malās, dziļāk mežā nebraucam, tur nav ko darīt. Tiem, kuriem ir mazākas izvēles iespējas, kur strādāt, darbs ir apstājies. Mēs bez darba nesēžam, varu kādam vēl piedāvāt darbu,” teic N.Skopiņš.
Katastrofas situācijas izsludināšana viņa uzņēmuma darbā neko nemaina. “Šobrīd strādājam, bet, ja ieilgušais rudens pāries pavasarī, tad arī mums būs problēmas. Patiesībā tik nelabvēlīgu ziemu mežizstrādei neatceros. Citi saka, ka ir bijušas tādas ziemas, bet manos darbības 12 gados tik slikti nav bijis,” saka N.Skopiņš.

Samazinājies darbu apjoms
“Metsä Forest Latvia” iepirkšanas meistars Jānis Gržibovskis situāciju mežsaimniecībā raksturo kā nepatīkamu. “Meži ir noslīkuši tāpat kā lauki. Galvenā problēma ir tā, ka jūk lauku ceļi, kurus valstij liekas, ka nevajag, bet patiesībā tie ir vajadzīgi gan lauksaimniekiem, gan mežizstrādātājiem, gan tiem cilvēkiem, kuriem ir īpašumi lauku ceļu malās. Tas ir trakākais. Mežā šobrīd strādājam, bet izvēlamies cirsmas, kas ir tuvāk ceļam. Ir cirsmas, kuras ir ceļa malās, bet tas ir lauku ceļš un tāpat neko nevar izdarīt, jo smagajam transportam braukšana pa lauku ceļiem ir apgrūtinoša un arī ceļi pēc tam paliek ļoti sliktā stāvoklī. Mežizstrāde šobrīd ir stipri samazinājusi savus apjomus,” stāsta J.Gržibovskis. Viņš atzīst, ka viss pagājušais gads bijis slapjš – darbs ir smagāks un izdevumi lielāki, jo pēc tam jāatjauno ceļi un zemes.
J.Gržibovskis, vērtējot katastrofas situācijas izsludināšanu valstī, teic, ka par tās lietderību varēs spriest, kad būs zināms, kāds būs reālais atbalsts. “Ja piešķirtu papildu finansējumu, lai atjaunotu īpašumus, caur kuriem jāvelk kokmateriāli, un ceļus, tad būtu labi. Tiem, kuri sniedz mežizstrādes pakalpojumus un kuriem ir mežizstrādes tehnika, ir jāmaksā līzingi un, ja tehnika netiek maksimāli izmantota, ir problēmas. Ja līzinga kompānijas sāks “lasīt nost” mežizstrādes tehniku, diez kas nebūs,” saka iepirkšanas meistars.

Mežā - ūdens
SIA “Dārtas meži” izpilddirektors Kristaps Galahovs neslēpj, ka mežsaimniecībā šobrīd ir grūti laiki. “Lietavas un siltā ziema ietekmē manu darbu. Lielākā problēma ir kokmateriālu izvešana un aizvešana no meža. Nozāģēt ir viegli, taču kāda jēga zāģēt, ja nevar izvest! Kā vasaras vidū sākās lietus, tā visu laiku lija. Pie tam kā nokusa decembrī sasnigušais sniegs, situācija kļuva vēl trakāka – kā pavasarī. Mežā reāli ir ūdens,” saka K.Galahovs un atzīst, ka vienīgā cerība ir gaidīt salu. “Lai sasaltu pļavas, vajadzētu vismaz dažas dienas mīnus 7 grādu salu bez sniega, un jācer, ka sals turēsies līdz pavasarim. Lai varētu iet mežā normāli strādāt, vajag labvēlīgākus laikapstākļus. Strādāt jau strādājam, bet...” viņš saka.

Cerēto atbalstu nesaņem
Līdz ar katastrofas situācijas izsludināšanu mežsaimniecībā arī K.Galahovs cerēja saņemt atbalstu. “Esmu līzingā nopircis harvesteru un cerēju, ka saņemšu kādu atbalstu. Painteresējos, taču atbalstu nevaru saņemt, jo līgumā ar banku nav atrunāta nepārvaramā vara, kas ir dabas katastrofas. Biju cerējis, ka varēšu atlikt pāris maksājumus, bet, izrādās, mans līgums to neparedz. Neko darīt, līzings jāmaksā, ko arī daru. Nav tā, ka galīgi nav darba, bet normāla darbība nenotiek. Tehnika tiek vairāk lauzta, kas pēc tam prasa papildu ieguldījumus, vairāk tērējas degviela. Pilnīgi bez darba nesēžu, kaut ko jau daru. Nav citu variantu, man ir saistības, tādēļ visu pamest nevaru un arī pārkvalificēties nevaru. Necelsi taču ar harvesteru mājas. Ja šajā laikā izdzīvošu, tad gan jau arī turpmāk strādāšu. Grūtākie laiki būs pārvarēti,” stāsta K.Galahovs.

Sezonāls darbs
K.Galahovs atzīst - kopš sācis strādāt mežsaimniecībā, neviens gads nav bijis veiksmīgs. “Ar mežizstrādi nodarbojos trīs gadus, bet ar mežiem esmu saistīts 18 gadus. Kādreiz ziemās varēja ļoti daudz padarīt, bet vasarās darīja citus darbus. Kādreiz bija labas ziemas, bet tagad nekāda dižā strādāšana nesanāk. Šis kļuvis sezonāls darbs – ja uznāk kādu dienu mīnusi, tad tev pa to laiku jāpaspēj izdarīt viss, pat neiespējamais,” viņš secina. Situāciju nedaudz glābjot cenu pieaugums malkas tirgū. “Malkas cenas ir labas. Jā, mazāk pārdod, bet naudu iegūsti lielāku. Malka šogad maksā vairāk. Izdari mazāk, bet pārdod un tiec pie naudas,” viņš saka.

Gateros trūks materiālu
Problēmas mežizstrādē atsaucas arī uz vietējiem kokapstrādes uzņēmumiem. “Tas ļoti mūs skar. Izsludinot ārkārtas situāciju, par ražotājiem neviens nerunā. Situācija ir ļoti slikta. Kopš vasaras vidus strādājam ar ceturtdaļu jaudas. Mežizstrādātāji netiek mežos, neizstrādā, un mums materiālu nav. Priecājamies par katru koku. Neesam nemaz labākā situācijā kā lauksaimnieki, kuriem aizgāja bojā sējumi. Cilvēkiem darba maz, un viņi domā, ko darīt tālāk – stāties bezdarbniekos vai braukt uz ārzemēm. Darbiniekus turam, dažbrīd pat piemaksājam, lai cilvēki tikai strādātu. Risinājuma nav, jācer uz labiem laikapstākļiem. Ja tā turpināsies, varēs teikt, ka viss gads ir kā viens garš rudens, bet, kā jau zināms, rudeņos un pavasaros ceļi pie mums nav braucami,” stāsta SIA “Verners un draugi” valdes priekšsēdētājs Verners Kalējs.

Cietēju loks - plašāks
Izsludinātā katastrofas situācija viņa uzņēmumam neko nedod. “Tas palīdz tikai lielajām kompānijām, kurām ir līgumsaistības ar nopietniem ārzemju partneriem, un, ja viņi nespēj piegādāt, piemēro soda sankcijas. Par mums neviens nerunā. Arī mums ir slēgti līgumi par pasūtījumiem, bet, ja mums koka nav – nevienam nevaram aiziet pasūdzēties un lūgt palīdzību – papildu līdzekļus, lai iegādātos stipri dārgākus kokmateriālus vai nomaksātu soda procentus. Cietēju loks no šīs situācijas ir krietni lielāks, bet par pārstrādātājiem nerunā,” saka V.Kalējs.
Viņam arī nav saprotams, kādēļ Latvija pieļauj neapstrādātu koku izvešanu no valsts. “Nevienā citā tuvējā valstī neļauj izvest neapstrādātus kokus, bet mums ved prom miljoniem kubikmetru katru gadu. Mēs paši varētu tos pārstrādāt, pievienot vērtību, cilvēkiem būtu darbs un valstij ienākumi. Nezinu, kuram ir labums no tā, ka izved jēlus, neapstrādātus apaļkokus,” viņš saka.
SIA “Abio” ražotnes vadītājs Ainārs Rencis norāda, ka mežizstrādes nozarē valdošās problēmas neizjūt. “Mēs ņemam materiālus no lielajām zāģētavām, ja viņiem kā trūkst, tad arī mums ir deficīts. Šobrīd nekādu problēmu nav un krīzi nejūtam. Materiālu pietiek un arī par kvalitāti nesūdzamies,” saka A.Rencis.

Spēj piegādāt
Zāģbaļķu deficīta apstākļos situāciju nozarē stabilizē koksnes piegādes no akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” apsaimniekotajām valsts mežu platībām. Veiksmīgi saplānotā un izveidotā meža ceļu infrastruktūra “Latvijas valsts mežiem” ļauj nodrošināt stabilāku koksnes piegādi visa gada garumā. “2017.gads klimata ziņā viennozīmīgi ir viens no nokrišņiem bagātākajiem gadiem – ir bijis slapjš gads. No mūsu puses piegādes ļauj nodrošināt meža ceļu tīkls. Plānotās piegādes šobrīd pildām un šķiet, ka arī turpmāk varēsim nodrošināt pārstrādes uzņēmumus ar apaļkokiem. Protams, nevar teikt, ka lielā nokrišņu daudzuma dēļ neizjūtam problēmas mežsaimniecībā. Taču mūsu darbs nav traucēts. Strādājam. Vienīgi esam pārplānojuši cirsmas, jo slapjās vietās fiziski nebija iespējams strādāt,” stāsta “Latvijas valsts mežu” Austrumvidzemes reģiona meža apsaimniekošanas plānošanas vadītājs Kaspars Spirks.
Nedēļas beigās solītais sals K.Spirkam liek cerēt, ka varēs strādāt arī grūtāk pieejamās platībās. “Salu gaidām. Cik lielus mīnusus vajag, nevar pateikt, jo katra vieta ir individuāla. Vislabāk, ja būtu kailsals bez sniega, kas ļautu iesaldēt pievešanas ceļus. Ja ir sniegs, tad ir grūtāk, jo veidojas tāds kā “termoss” - izdarīt var, bet iesaldēšana jāveic ilgāk,” saka K.Spirks. Viņš norāda, ka Alūksnes novads šobrīd nav sliktākajā situācijā valstī. “Nokrišņi epizodiski pastiprinās vienā reģionā, pēc tam citā, bet Alūksnē nav sliktākā situācija,” teic K.Spirks.

Situācija nav katastrofāla
Valsts meža dienesta Ziemeļaustrumu virsmežniecības mežzinis Normunds Veļķeris laikrakstam norāda, ka Alūksnes puses mežos situācija nav tik katastrofāla. “Nedomāju, ka mūsu pusē situācija ir tik briesmīgi, cik vien esmu kompetents atbildēt par Alūksnes novadu. Par savu apgaitu droši varu teikt, ka situācija nav katastrofāla. Jā, ir nedaudz pārmitrs, bet nav tā, ka slīktu. Purvainākas vietas ir pārmitras, bet tas ir likumsakarīgi pēc tik stiprām lietavām. Mums vairāk ir augstienes. Mežā cilvēki tāpat iet un strādā. Darbi nav ne samazinājušies, ne palielinājušies. Pārmitrais periods vairāk ietekmē ceļus, kuri šajā laikā bieži tiek izjaukti. To var vairāk redzēt, bet pēc tam ceļus izlīdzina un atjauno. Šobrīd situācija nav traka, redzēs, kāda būs tālākā ziema un pavasaris,” saka N.Veļķeris.

Zināšanai!
◆ Valsts mēroga dabas katastrofa izsludināta mežsaimniecības nozarē, nevis meža nozarē kopumā.
◆ Mežsaimniecība ietver meža zemes apsaimniekošanu pilnā meža audzēšanas ciklā, meža produkcijas sagatavošanu un tirdzniecību. Mežsaimniecības darbi ir meža stādīšana, sēšana; jaunaudžu kopšana; augošu koku atzarošana; koku gāšana, atzarošana, sagarumošana, krautnēšana, pievešana pie ceļa, iekraušana autotransportlīdzeklī un aizvešana.
◆ Valdība lēmusi neizsludināt ārkārtējo situāciju, bet gan valsts mēroga dabas katastrofu. Ar ko tās atšķiras? Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likums nosaka, ka katastrofa ir notikums, kas izraisījis cilvēku upurus un apdraud cilvēku dzīvību vai veselību, nodarījis kaitējumu vai radījis apdraudējumu cilvēkiem, videi vai īpašumam, kā arī radījis vai rada būtiskus materiālos un finansiālos zaudējumus un pārsniedz atbildīgo valsts un pašvaldības institūciju ikdienas spējas novērst notikuma postošos apstākļus. Savukārt likums par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli paredz, ka ārkārtējā situācija ir īpašs tiesiskais režīms, ko var izsludināt Ministru kabinets. Ārkārtējo situāciju var izsludināt tāda valsts apdraudējuma gadījumā, kas saistīts ar katastrofu, tās draudiem vai kritiskās infrastruktūras apdraudējumu, ja būtiski apdraudēta valsts, sabiedrības, vides, saimnieciskās darbības drošība vai cilvēku veselība un dzīvība.


Atbalstam ir jābūt!
Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMĪB) valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks
foto: Lita Krone (LETA)

- No meža īpašnieku biedrības viedokļa Krīzes vadības padomes lēmums izsludināt valsts mēroga dabas katastrofas situāciju mežsaimniecībā bija pareizs, jo klimatiskie apstākļi ne tikai izraisījuši nelabvēlīgas sekas lauksaimniecībā un ceļu uzturēšanā, bet arī būtiski apgrūtina vai pat padara par neiespējamu darbu izpildi mežsaimniecībā. Galvenās problēmas, ar kurām nākas saskarties mežsaimniekiem: meža platību applūšana un iespējamā jaunaudžu bojāeja pārlieku lielā mitruma dēļ; lietavu izraisītie meža infrastruktūras - ceļu un caurteku bojājumi; dziļu rišu veidošanās, paliekoši koku sakņu sistēmas bojājumi, veicot mežizstrādes darbus; vasaras beigās, rudens periodā īpaši apgrūtināta mehanizēta augsnes sagatavošana, lai veiktu meža atjaunošanas darbus; regulāru lietavu dēļ ir apgrūtināta jauno mežaudžu aizsardzība pret dzīvnieku postījumiem, jo repelentu uzklāšanu un noturību uz apstrādātajiem kociņiem ietekmē lietus (ātrāk tiek noskalots uzklātais līdzeklis), kā rezultātā jaunie stādījumi tiek pakļauti augstākam meža dzīvnieku bojājumu riskam.
Meža īpašnieki atšķirībā no situācijas lauksaimniecībā neprasa kompensācijas, tomēr, mūsuprāt, būtu jāseko vismaz šādām darbībām:
  1. Saprotošai attieksmei no Lauku atbalsta dienesta puses pret tiem meža īpašniekiem, kuri klimatisko apstākļu dēļ paredzētajos termiņos nav varējuši realizēt Lauku attīstības programmas projektu atbalsta pasākumus jaunaudžu kopšanai, neproduktīvo audžu nomaiņai, neizmantotās zemes apmežošanai. Iespējai bez sankcijām pagarināt šo pasākumu realizācijas termiņus;
   2. Precizēt Ministru kabineta noteikumus, kas paredz atbalstu meža atjaunošanai pasākumā “Meža ugunsgrēkos un dabas katastrofās iznīcinātu mežaudžu atjaunošana”, nosakot, ka arī meža platības, kuras ir gājušas bojā pārlieku lielā mitruma dēļ, ir atbalstāmo objektu sarakstā;
  3. Valsts līmeņa plānam, kā tuvākajā desmitgadē atbalstīt meliorācijas sistēmu renovāciju un rekonstrukciju privātajos meža īpašumos, īpaši veicinot meliorācijas sistēmu sakārtošanas darbus, kas tiktu realizēti ne tikai viena īpašuma robežās, bet gan visā saistītajā meliorācijas sistēmā, jo nav efektīvi sakārtot meliorācijas sistēmu tikai augštecē vai tikai lauksaimniecības zemē, ja ūdenim nav iespēju notecēt lejtecē.

— Agita Bērziņa

Citu datumu laikraksti

  • E-veselība klibo 2

    E-veselība klibo

    Jaunais gads Latvijā sācies ar obligātu valsts E-veselības sistēmas lietošanu, kas paredz, ka turpmāk darbnespējas lapu un valsts kompensējamo zāļu...

  • Būs jāpiejož jostas

    Alūksnes novadā šogad būs jāpiejož jostas ciešāk – iedzīvotāju skaits novadā samazinājies un līdz ar to arī pašvaldības budžets. Par Alūksnes novada...

  • Alūksne īsumā

    Alūksne ◆ 29.decembrī pulksten 10.33 ugunsdzēsēju glābēju palīdzība bija nepieciešama Laurencenes ielā Alūksnē, kur daudzdzīvokļu mājā kādā dzīvoklī...

  • No sirds uz sirdi

    No sirds uz sirdi

    Alūksnes pirmsskolas izglītības iestādē ,,Pienenīte” noslēgusies labo darbu nedēļa ,,No sirds uz sirdi…”. Katras grupiņas bērni, bērnu vecāki,...

  • Aicina radīt novada iedvesmas stāstus Latvijas simtgadei

    Sagaidot Latvijas simtgades gadu, Alūksnes novada pašvaldība izsludinājusi novadpētniecības konkursu “Šodiena jau rīt būs vēsture”.Par konkursa tēmu...

  • Piepilda sapni par skaistu virtuvi

    Piepilda sapni par skaistu virtuvi

    Biedrība “Apes attīstības atbalsta klubs” realizējusi vēl vienu ilgi lolotu sapni par skaistu un labiekārtotu virtuvi Dāvja Ozoliņa Apes vidusskolas...