Līgums – ieguvums Latvijai un Eiropai

Portugāles galvaspilsētā 13. decembrī Eiropas līderi parakstīja Eiropas Savienības reformu līgumu jeb Lisabonas līgumu.

Portugāles galvaspilsētā 13. decembrī Eiropas līderi parakstīja Eiropas Savienības (ES) reformu līgumu jeb Lisabonas līgumu. Šis līgums pēc būtības ir alternatīva skaļi un pretrunīgi vērtētajai Eiropas konstitūcijai, kura pēc neveiksmīgajiem referendumiem vairs nav aktuāla. Taču problēmas, kuras tā pretendēja risināt, ir palikušas. Tādēļ ES dalībvalstis ir izstrādājušas Lisabonas līgumu. Šajā dokumentā ir sniegtas kvalitatīvas un mūsdienīgas atbildes uz ievērojamu daļu no svarīgākajiem ES attīstības jautājumiem.
Kāpēc Lisabonas līgums ir nepieciešams?
ES pastāv jau vairāk nekā piecdesmit gadus, tomēr tās mērķi ir nemainīgi un atspoguļo ES pilsoņiem vissvarīgāko - mieru, drošību, labklājību un uz vērtībām balstītu politiku. Šo mērķu vārdā ir daudz padarīts, lai atceltu ierobežojumus ceļošanai, studēšanai, uzņēmējdarbībai un strādāšanai ES iekšienē. Tuvākajās nedēļās, pateicoties Šengenas līgumam, arī Latvijas iedzīvotāji būs atbrīvoti no robežkontroles, ceļojot ES iekšienē. Ir izveidots vienotais tirgus, kurā nodrošināta brīva un netraucēta konkurence. Iedzīvotājiem tiek piedāvāta lielāka drošība preču un pakalpojumu kvalitātē un patērētāju tiesību aizsardzībā. Ar kohēzijas un vides politiku palīdzību ES veicina atbildību par mazāk pārtikušajiem reģioniem un vides jautājumiem. Savukārt ES paplašināšanās, kaimiņu politika un sniegtā attīstības palīdzība ir veicinājusi mieru, stabilitāti un labklājību arī ārpus ES robežām.
Šodienas Eiropas Savienību ir skārušas daudzas pārmaiņas. Pēdējos gados tās dalībvalstu skaits ir būtiski pieaudzis. Pirms trīs gadiem ES pievienojās desmit Austrumu un Centrāleiropas valstis, tostarp Latvija. Šī gada sākumā Eiropas Savienības dalībvalstu lokam pievienojās Bulgārija un Rumānija. Tāpēc bija nepieciešams veikt izmaiņas ES institūcijās un lēmumu pieņemšanas procedūrā. No efektīvas lēmumu pieņemšanas ir atkarīga Eiropas Savienības spēja īstenot ES pilsoņu vēlmes, kā arī sniegt atbildes uz svarīgiem jautājumiem. Lai sekmīgi atbildētu uz šodienas izaicinājumiem pasaulē – enerģētisko drošību, starptautisko terorismu, migrāciju, klimata pārmaiņām, nabadzību un dažādiem konfliktiem – Eiropas Savienībai ir nepieciešama saliedēta ārpolitika.
Lisabonas līgums ir liels panākums, lai ES spētu īstenot savus mērķus jaunajos apstākļos un sasniegtu labus rezultātus. Lisabonas līgums nodrošina to, ka Eiropas Savienība kļūs demokrātiskāka, efektīvāka un caurspīdīgāka.
Ko no Lisabonas līguma iegūs Latvija un ES kopumā?
Efektīvāka Eiropas Savienība: Lisabonas līgums būtiski vairo ES efektivitāti, jo pašreizējā ES institūciju struktūra neatbilst nepieciešamajam 27 dalībvalstu sadarbības modelim. Līgums vienkāršos lēmumu pieņemšanu, ieviešot jaunu balsošanas kārtību. Tā veicinās no vienas puses demokrātiskāku, bet no otras – vienlīdzīgāku lēmumu pieņemšanu, jo turpmāk valsts ģeogrāfiskajam izmēram vairs nebūs noteicošā loma. Tiks izveidots pastāvīgs Eiropas Savienības priekšsēdētāja amats, samazināts ES institūciju amatpersonu skaits.
Demokrātiskāka Eiropas Savienība: nozīmīgs solis ir sperts arī demokrātiskākas Eiropas virzienā. Pirmo reizi Eiropas Savienības vēsturē ir nodrošināta tieša ES pilsoņu iespēja iesaistīties ES lēmumu pieņemšanas procesā. Lisabonas līgums paredz, ka vismaz 1 miljons ES pilsoņu, vienlaikus pārstāvot nozīmīgu daļu dalībvalstu, var ierosināt tiesību akta projekta izstrādi kādā ES darbības jomā. Līgums arī nodrošina nacionālo parlamentu lomas stiprināšanu ES lietās. Jebkurš dalībvalstu parlaments varēs labāk sargāt savas valsts nacionālās intereses, jo tiem tiek dota iespēja noraidīt ES tiesību akta projektu jau tā izstrādes sākumposmā. Līgumā nozīmīga vieta piešķirta arī cilvēktiesību un brīvību aizsardzībai. Tas nodrošina juridiski saistošu Savienības Pamattiesību hartu, kurā noteiktas plašas cilvēktiesības un pamatbrīvības. ES pilsonim būs iespēja un tiesības pieprasīt no Eiropas Savienības un tās institūcijām Pamattiesību hartā noteikto cilvēktiesību ievērošanu.
Caurspīdīgāka Eiropas Savienība: Lisabonas līgums sniedz skaidru atbildi uz jautājumu, ko un kā ES un tās dalībvalstis dara. Tas skaidri nosaka Eiropas Savienības un tās dalībvalstu atbildību. Līgums nosaka iespēju jebkuru ES rīcību nodot sabiedriskai apspriešanai un nepieciešamību veidot vispusīgu dialogu ar ES pilsoņiem.
Ārpolitiski vienotāka Eiropas Savienība: tā kā drošības, labklājības un ilgstošas attīstības pamats ir ES iesaiste reģionos ārpus tās robežām, tad šodienas Eiropai nepieciešama saskaņota Eiropas Savienības ārpolitika, lai mēs runātu vienotā balsī. Lisabonas līgums paredz ES Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos posteņa izveidi un tam pakļautu ES Ārējo attiecību dienestu. Tas nodrošinās saskanīgākas ES ārpolitikas veidošanu. Vienota ārpolitika ir īpaši svarīga ES mazajām dalībvalstīm, tostarp Latvijai, jo tām resursu ierobežotības dēļ nav iespējams nodrošināt pārstāvību visos pasaules reģionos. Tāpat vienota ārpolitika ir izšķiroša – un šeit ir jāuzsver, ka tas ir īpaši būtiski no Latvijas viedokļa – tik svarīgā jautājumā kā enerģētiskā drošība. Līgums nodrošinās nepieciešamo pamatu šādas politikas darbībai, kā arī papildinās to ar solidaritātes principu. Līgums arī ļaus dalībvalstīm veidot vienotāku pozīciju tādos jautājumos, kā, piemēram, migrācija, starptautiskais terorisms un vides aizsardzība.
Nākamā gada laikā dalībvalstīs tiks veiktas nepieciešamās nacionālās procedūras, lai līgums varētu stāties spēkā 2009. gadā. Latvijā Lisabonas līgumu ratificēs Saeima. Ņemot vērā, ka Lisabonas līgums papildina Latvijas dalības nosacījumus, nevis tos maina, tautas nobalsošana nav nepieciešama. Šobrīd vienīgi Īrija ir paziņojusi, ka par Lisabonas līgumu rīkos tautas nobalsošanu, jo to pieprasa valsts konstitūcija.
Lisabonas līgums Eiropai ir vajadzīgs tikpat, cik Latvijai, jo tas, ka "Brisele" ir vai tiek asociēta ar neefektīvu, birokrātisku un iesīkstējušu mašinēriju, nenāk par labu nevienai Eiropas Savienības dalībvalstij. Kopš Nicas līguma parakstīšanas 2001.gadā ES savā institucionālajā attīstībā bija palikusi uz vietas, taču pasaule mainās. Lisabonas līgums nes vajadzīgas un sen gaidītas pārmaiņas.

Citu datumu laikraksti

  • Reta veiksme - uzreiz divi lūši

    Tās bija neparastas medības. Vienā dienā Alūksnes rajona mežos tika nomedīti pieci lūši.Tās bija neparastas medības. Vienā dienā Alūksnes rajona...

  • Viltotas irbītes

    Brieža, aļņa vai mežacūkas gaļu sagatavo cepšanai — noņem cīpslas, plēves, sagriež šķēlēs un izklapē. Speķīti un kūpināto sieru sagriež mazos...

  • Copes kalendārs

    19. decembris. Teicama copes diena, par ēsmu interesi izrādīs visu zivju sugas, kas nav devušās ziemas miegā.19. decembris. Teicama copes diena, par...