Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Līķauts ir liecība par augšāmcelšanos

Daudzi cilvēki vēl joprojām ar neticību vēro līķautu, kas glabājas Turīnā. Ja pasaule spēj pieņemt cilvēka mokas - šaustīšanu un krustā sišanu, tad augšāmcelšanās brīnumu dēvē par pasaku.

Daudzi cilvēki vēl joprojām ar neticību vēro līķautu, kas glabājas Turīnā. Ja pasaule spēj pieņemt cilvēka mokas - šaustīšanu un krustā sišanu, tad augšāmcelšanās brīnumu dēvē par pasaku. Tomēr, raugoties līķautā un pārdomājot zinātnieku pētīto, neviens nav palicis vienaldzīgs.
Citi to patiesi dēvē par Jēzus līķautu, citi uzskata par viltojumu, tomēr redzētais liek pārdomāt kaut vai to, ko mēs esam spējīgi nodarīt citam cilvēkam.
Līķauts, kuru dēvē par Jēzus līķautu, ir senlaicīgs, nodzeltējis linu audums, kurā bija ietīts mirušā Jēzus ķermenis. Pētījumi liecina, ka attēls uz līķauta radies no krustā sista ķermeņa, kurš 30 stundas pēc nāves noslēpumainā veidā ir izgājis caur līķautu un intensīva starojuma rezultātā uz tā atstājis fotonegatīva nospiedumu. Noskaidrots, ka līķautā ietītajam bijusi AB Rh (+) asins grupa. Uz ķermeņa ir apmēram 600 rētu un nav nevienas neskartas vietas.
Nu jau 100 gadus dažādu zinātnes nozaru pētnieki pēta Turīnas līķautu, pārbauda tā autentiskumu un strīdas. Izmeklējumu dēļ līķauts kļuvis par pasaulē vispazīstamāko kristīgo relikviju. Tas līdzīgi kā fotogrāfija liecina par mokām, nāvi un augšāmcelšanos un pārsteidz arī zinātnes pasauli. Zinātnieki apgalvo, ka attēls uz līķauta patiešām radies no krustā sista ķermeņa, kas ir atstājis fotonegatīvam līdzīgu attēlu un asins plankumus. Amerikāņu fiziķi ir izpētījuši, ka līķauta attēlam ir trīs dimensiju īpašības. Mūsdienu zinātne nespēj radīt šādu attēlu uz audekla, vēl jo vairāk to nebūtu varējis izdarīt kāds viltotājs viduslaikos (līķauta glabāšanas hronoloģija parāda, ka šis audekls plašākai sabiedrībai ir izrādīts sākot no 1204. gada. Tas arī skeptiķiem licis domāt, ka tieši šajā laikā audekls ir izgatavots, lai gan hronoloģijā minēts, ka līķautu noslēpa un glabāja jau pēc Kristus augšāmcelšanās). Attēls nav zīmēts ne ar krāsām, ne ar otu. Tas nav cilvēku roku darbs. Dzeltenīgi caurspīdīgais nospiedums ir liela mīkla, jo tur nav atrodami pigmenti, krāsas un krāsvielas. Audums ir nodzeltējis tikai no ārpuses. Ir mēģināts audumu izbalināt ar 25 dažādiem šķīdinātājiem, tomēr šo nospiedumu izbalināt nav iespējams.
Briesmīgās mocības
Līķauta zinātniskie pētījumi liecina, ka uz tā redzams metru un 81 centimetru gara vīrieša attēls. Vīrietim bijusi bārda un gari mati, labi veidots augums, kā arī skaisti, semītiski sejas vaibsti. Šis cilvēks bija pakļauts nežēlīgam pārbaudījumam - šaustīšanai, ērkšķu vainaga uzlikšanai un krustā sišanai. Mirušā ķermeņa nospiedumi neuzrāda nekādas ķermeņa sadalīšanās pazīmes.
Neņemot vērā fiziskās un dvēseliskās mokas, sejas attēls uz līķauta pārsteidz ar neatkārtojamu skaistumu un mieru. Sejas atveidojums liecina par mocīšanas sekām: uz deguna un labā vaiga redzami sasitumi, ko radījuši nūjas sitieni. Ir rētas uz uzacīm un labā vaigu kaula. Redzamas asins straumītes, kas tecējušas no deguna. Var redzēt vietas, kur izrauti mati kopā ar ādu. Evaņģēlijā rakstīts: "Un sita Viņam pa galvu ar niedri un Viņu apspļaudīja" (Marka evaņģēlijs 15:19).
Ērkšķu vainags
Nevienā vēsturiskā avotā nav minēts, ka kādu pirms krustā sišanas arī mocītu, galvā uzliekot ērkšķu vainagu, kā tikai Jēzu. Uz līķauta redzamas neskaitāmas asins piles. Tās radušās, ērkšķu vainagam pārdurot galvas asinsvadus. Ķirurgi saskaitījuši 13 rētas pieres daļā un 20 - aizmugurē, bet pieļauj, ka to varēja būt pat 50. Zem galvas ādas ir nervu galu "siets", tādēļ uzliktais ērkšķu vainags radīja neizturamas sāpes, kā arī stipru asiņošanu.
Šaustīšana
Šaustīšana bija šausmīgs sods, kas bieži vien izsauca nāvi. Pletnei bija trīs ādas sloksnes, kuru galos piestiprināti metāla gabali, kas, trāpot pa miesu, saplosīja arī muskuļus. Uz līķauta redzamā ķermeņa nospieduma saskaitītas apmēram 120 šādas rētas, ko radījusi pletne. Parasti šaustīšanai nolēma tos, kurus nenotiesāja uz nāvi. Pēc soda izpildīšanas apcietināto personu atlaida mājās. Arī Jēzus sodīšanas laikā Pilāts Jēzu vēlējās tikai šaustīt. Tas arī izskaidro saņemto sitienu skaitu un to nežēlību.
Krusta nešana
Pētnieki ir nonākuši pie slēdziena, ka Jēzus uz krustā sišanas vietu nesis krustu, turēdams to aiz šķērskoka. Rokas pie tā bija piesietas. Pieņem, ka krusts bijis 30 kilogramus smags un 180 centimetrus garš. Jēzum uz Golgatas kalnu nācās veikt apmēram puskilometru garu ceļu. Krītot viņš stipri sasita seju un ceļus pret akmeņaino ceļu. Pētnieki ir atraduši rētas uz sejas un uz ceļgaliem (īpaši uz labā), kas būtu radušies kritiena rezultātā. Jēzus nespēja krustu aiznest līdz Golgatas kalnam un karavīrs to lika nest Kirēnas Sīmanim.
Krustā sišana
Krustā piesišana Jēzus dzīves laikā bija pats nežēlīgākais un pazemojošākais soda veids. Rokas pie krusta piekala caur locītavu, nevis plaukstu, jo tikai locītavas varēja izturēt miesas smagumu, kas karājas pie krusta. Plaukstas, caurdurtas ar naglām, būtu sarautas.
Karājoties pie krusta, Jēzus laiku pa laikam centās pacelties uz augšu, lai ievilktu elpu, tomēr šī pacelšanās radīja sāpes un Viņš atkal nolaidās zemāk. Šāds ritms (uz augšu un leju) caurdurtajām rokām un kājām bija jāiztur apmēram trīs stundas. Jo ilgāk Jēzus karājās pie krusta, jo biežāka kļuva vēlēšanās ieelpot, līdz pilnībā izzuda spēki un iestājās nāve.
Sirds plīsums
Izanalizējot rētas nospiedumu labajā sānā, kas ir 1,5 centimetrus plata un 4,5 centimetrus gara un ņemot vērā lielo iztecējušo asins daudzumu, pētnieki secinājuši, ka nāves tiešais cēlonis ir bijis infarkta rezultātā plīsušie sirds muskuļi. Tas bija cēlonis arī pēdējam kliedzienam, kas aprakstīts Mateja evaņģēlijā 27:50: "Jēzus, izdvesis skaļu kliedzienu, izlaida garu". Šāda pēkšņa nāve pie pilnas apziņas un pārmocītam cilvēkam parasti izsauc arī ātru pēcnāves sastingšanu. Tā var izskaidrot, kādēļ uz līķauta redzamā cilvēka ķermenim bijusi tik saspringta poza.
Augšāmcelšanās
Neviens no cilvēkiem nebija liecinieks Kristus miesas augšāmcelšanai. Tikai Lieldienu rītā, kad Jēzus māte un Marija Magdalēna piegāja pie kapa, konstatēja, ka akmens ir novelts un kaps - tukšš. Līķauts bija atstāts.
Pirms guldīšanas kapā mirušā miesu ietina četrus metrus un 36 centimetrus garā un metru un 10 centimetrus platā audeklā, kas kalpoja kā pārsegs un palags. Tajā bija ietīta visa miesa. Uz līķa plakstiem bijušas uzliktas monētas: viena ir kalta Poncija Pilāta laikā starp 29. līdz 32.gadu, bet otra Pilāta laikā par godu Tiberija mātei Jūlijai 29.gadā pēc Kristus dzimšanas. Monētu likšana uz acīm ir sens ebreju rituāls mirušo apbedīšanā.
Tiesu medicīnas eksperti apgalvo, ka Jēzus miesa ir ietīta līķautā aptuveni 2,5 stundas pēc nāves un atradusies tajā ne ilgāk par 36 stundām, jo uz līķauta nav konstatētas trūdēšanas pazīmes. Turklāt ķermenis no līķauta nav izņemts, jo nekur nav redzamas līķauta atplēšanas vietas, lai gan labi var redzēt neskartus sakaltušus asins plankumus. Kādā veidā ķermenis varēja tikt cauri linu audumam un kādā veidā radies visa ķermeņa attēls uz līķauta? Mūsdienu zinātne to izskaidrot nevar.
Ticība saka, ka tas noticis Jēzus Kristus augšāmcelšanās brīdī. Varbūt tas lai paliek katra jautājums šajās Lieldienās.

Citu datumu laikraksti

  • Aunam jāanalizē sava rīcība

    AUNS. Jaunievedumu īstenošana saistīsies ar negaidītiem šķēršļiem.AUNS. Jaunievedumu īstenošana saistīsies ar negaidītiem šķēršļiem. Slepeni...

  • Aicina ciemos pie Lieldienu zaķa

    No 16. līdz 20. aprīlim Latvijas Dabas muzejs aicina apmeklēt tradicionālo dekoratīvo trušu izstādi "Ciemos pie Lieldienu zaķa", kura veidota...

  • Garneļu sautējums ar sēnēm

    Lai ēdienkarti padarītu interesantāku, netērējot daudz laika un naudas, piedāvāju gatavot garneļu sautējumu ar sēnēm.Lai ēdienkarti padarītu...