Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Līzespasts - vieta šosejas malā, kas vairs nav ciems

Līzespasts atrodas Apes novada Trapenes pagastā. Šo ciemu neaizsedz mežu ieloki vai Vidzemes izteiktie pauguri. Līzespasts atrodas pašā šosejas malā un ir redzams ikvienam. Diemžēl skats nebūt nepaveras daudzsološs, jo agrāk ar dzīvību kūsājošais Līzespasts nu izskatās pavisam tukšs un drūms. Kas gan īsti ir noticis ar Līzespastu un vai situāciju varētu labot – to uz Līzespastu devās noskaidrot “Alūksnes Ziņas”.

Divus gadus nav Līzespasta ciemata
Viena no šādām drūmām ēkām ir slavenā bijušā veikala un pasta ēka, kura nu ir privātīpašums. Ēkā dzīvo viens cilvēks, bet visa pārējā ēka ir tukša un diemžēl iet zudībā. Trapenes pagasta pārvaldes vadītāja Irisa Popoviča informē, ka jau divus gadus Līzespasta ciemata nav, ir tikai autobusu pietura “Līzespasts” un nekustamie īpašumi, kuriem ir Līzespasta vārds, piemēram, “Līzes”, “Līzespasta zirgu pasta stacija”, “Līzespasts 2”, “Jaunlīzēni”. Ņemot vērā, ka spēkā stājies Apes novada teritorijas plānojums 2014.- 2025.gadam, ar kuru ir grozītas Apes novada ciemu robežas un statuss, tika atcelts ciema statuss Līzespasta ciemam un 32 ēkām nomainītas adreses no Līzespasta ciema uz adresi Trapenes pagastā. Piemēram, ja kādreiz adrese bija: “Līze”, Līzespasts, Trapenes pagasts, Apes novads, tad šobrīd adresāta adresi norāda: “Līze”, Trapenes pagasts, Apes novads.
“Nevajag domāt, ka ciemats izmirst, drīzāk tas liecina par novada pašvaldības centieniem sakārtot savas teritorijas. 1999.gadā ciema kategorijā ieskaitīja Trapenes pagasta lielākās apdzīvotās vietas: Trapeni un Līzespastu. Administratīvās teritorijas un apdzīvoto vietu likuma 11.pants nosaka, ka ciema statusu var piešķirt tādai novada teritorijas daļai, kurā ir vai tiek plānota koncentrēta apbūve, pastāvīgi dzīvo cilvēki un ir izveidota attiecīga infrastruktūra. Šobrīd ne visi ciemi, kuriem reiz piešķirts šāds statuss, atbilst likumā minētajiem kritērijiem. Ilgus gadus Līzespasta ciema iedzīvotāji ir turējuši ciema nosaukumu, un tā būs arī turpmāk. Šis nosaukums un vieta dzīvos tik ilgi, cik ilgi šeit dzīvos cilvēki un cik ilgi mēs atminēsimies šo vietu,” uzsver I.Popoviča.

Finansējuma ēku sakārtošanai nav
Līzespasts atrodas 5 kilometrus no Trapenes pagasta centra, 14 kilometrus no Apes novada centra un 161 kilometru no Rīgas. Šī apdzīvotā vieta izveidojusies lielceļa malā pie bijušās zirgu pasta stacijas un kroga. Zirgu pasta stacija un Līzeskrogs ir valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi. “Minēto ēku uzturēšana prasa ievērojamus finansiālos līdzekļus, bet šim mērķim atvēlētā finansējuma praktiski nav. Tikai projektu rezultātā būtu iespējams sakārtot kultūras pieminekļus,” informē I.Popoviča.
Tieši šī finansējuma trūkuma dēļ lielā bijušā zirgu pasta ēka vietām ir kritiskā stāvoklī. I.Popoviča uzsver, ka pašvaldība mērķtiecīgi nepasliktina pieminekļa stāvokli un par budžeta līdzekļiem cenšas uzturēt ēkas atbilstošā stāvoklī. Zirgu pasta stacijas ēkās “Līzespasts” un „Līzespasts 1”, kurās dzīvo iedzīvotāji, pašvaldība ir daļēji nomainījusi jumta segumu, ir arī stiprināts jumta karkass, mainīta jumta kore, nomainīti grodi pašreizējā akā kvalitatīva ūdens nodrošināšanai „Līzespasta” un „Līzespasta 1” iedzīvotājiem. 2014.gadā pašvaldība ieguldīja 3603 eiro dūmvadu montāžai ēkā “Līzespasts”, tā nodrošinot pieminekļa saglabāšanu nākamajām paaudzēm.

Palicis pavisam tukšs
Līzespasta iedzīvotāja Renāte Ozoliņa šeit dzīvo jau 16 gadus. “Māja, kurā dzīvojam, ir vēsturisks piemineklis. Te agrāk bija zirgu stallis, aptieka. Vēlāk arī mežniecība -  tagad šeit ir dzīvokļi. Šajā mājā dzīvo mūsu ģimene, kaimiņos vēl viena, kura gan ir aizbraukusi uz ārzemēm, blakus dzīvo arī viena kaimiņiene, un mājas otrā galā dzīvo sieviete ar savu dēlu,” stāsta R.Ozoliņa.
Viņas dēls Renārs, kurš nu dzīvo Strautiņos, stāsta, ka barona Voldemāra fon Vulfa laikā šajā mājā bijis zirgu stallis, kurš dēvēts arī par zirgu pastu, jo šeit barons un arī citi cilvēki varēja atbraukt un samainīt zirgus, lai dotos tālāk savās gaitās, kā arī pirms tālāka ceļa atpūsties. “Interesants stāsts arī saistās ar ceļu, kurš no Līzespasta ved uz Trapeni. Barons tur esot stādījis lapegles, bet vienkāršie zemnieki – bērzus. Viņi pat rāvuši ārā lapegles, lai iestādītu atpakaļ bērzus. Tieši tāpēc alejā aug gan lapegles, gan bērzi. Tā vismaz vēstī nostāsti,” viņš saka.
R.Ozoliņa atceras, ka kādreiz Līzespastā kūsājusi dzīvība, bet nu tas ir pavisam tukšs. Izputējis gan veikals, gan pasts. Kur nu viens veikals! Izputējis arī otrs veikals! Un tas viss varēja arī nenotikt, ja vien cilvēki, kuriem pieder šie īpašumi, būtu apdomīgāki. “Šeit bija divi veikali, un abi jau ir slēgti. Viena ēka piederēja SIA “Alta S”, un to gribēja pārpirkt cits uzņēmums, bet ēkas cena bija ļoti augsta. Līdz ar to tagad tur nav ne veikala, ne kā cita, jo veikals ir izputējis un tie, kuri vēlējās pārņemt šo ēku, atdūrās pret ļoti augstām maksām,” stāsta R.Ozoliņa.

Neļauj ienākt “Statoil”
stacijai
Līzespastā kādreiz bijusi arī degvielas uzpildes stacija, kuru pirms pāris gadiem vēlējās pārpirkt SIA “Statoil”, taču iepriekšējās degvielas uzpildes stacijas īpašnieks nav vēlējies pārdot savu īpašumu. Tā nu arī tas gājis zudībā un nav vairs ne vecās degvielas uzpildes stacijas, ne arī iespējas šeit plaukt citam uzņēmumam un attīstīt Līzespastu.
Runājot par attīstību, R.Ozoliņa ir diezgan skeptiski noskaņota par Līzespasta iespējām. “Visticamāk, jaunieši šeit nenāks dzīvot un paliksim tikai mēs, kuri jau šeit dzīvo. Lai Līzespasts atkal uzplauktu, te būtu jāienāk kādam uzņēmīgam cilvēkam: atrodamies tomēr šosejas malā un šo vietu varētu attīstīt,” pauž R.Ozoliņa.
Ziemā Līzespastā var redzēt pavisam maz cilvēku, bet mazliet vairāk dzīvības šeit ienāk pavasarī, kad sākas dēstu tirgošana. “Cilvēku paliek aizvien mazāk. Ja godīgi, ja man būtu iespēja, arī es uz kādu laiku aizbrauktu pastrādāt uz ārzemēm, bet, protams, dzīvot gan tur negribētu,” teic R.Ozoliņa. Arī viņas dēls netic, ka tuvākajā laikā Līzespasts attīstīsies. “Un nebūt nav jāienāk kādam uzņēmējam, bet valdībai ir jādod iespēja darboties tiem, kuri jau te dzīvo. Te jau neko nevar darīt, visas zemes nopērk ārzemnieki, jo saņem subsīdijas par zemi gan šeit, gan savā valstī. Viņi var pārsist visas cenas, un mūsējiem pat vairs nav nekādu variantu. Ar to arī viss beidzas,” teic R.Ozoliņš.

Attīstība - valsts politikas jautājums
I.Popoviča atzīst, ka iedzīvotāju skaits samazinās visā Trapenes pagasta teritorijā. Daļa ir aizbraukuši dzīvot un strādāt uz lielajām pilsētām, citi devušies peļņā uz ārzemēm. Arī demogrāfiskā situācija ir negatīva: 2015.gadā Trapenes pagastā piedzima 6 bērni un aizsaulē aizgāja 15 cilvēki. 2016.gada 1.janvāri pagastā dzīvoja 764 iedzīvotāji, (2010.gada 1.janvārī pagastā dzīvoja 885 iedzīvotāji). “Tāda ir realitāte. Ko darīt, lai ģimenes nebrauktu projām no pagasta, lai mājas nepaliktu tukšas un ciemi nepazustu no Latvijas kartes? Tas jau ir valsts politikas jautājums. Šobrīd Līzespastā deklarēto iedzīvotāju skaits varētu būt nedaudz vairāk nekā 50,” teic I.Popoviča.
Viņa stāsta, ka ir apciemojusi Līzespasta vecākos iedzīvotājus, sveicot viņus lielajās dzīves jubilejās. “Esmu vedusi viņiem Ziemassvētku saldumu paciņas, un jāsaka, ka Līzespastā dzīvo garā stipri cilvēki, kuri nevaimanā par esošo situāciju. Šeit esošās teritorijas attīsta, kopj un pilnveido enerģiski zemnieki kā Mareks Mucenieks, Ainārs Poļaks, Anatolijs Lahnovskis, ZS „Niedrāji” īpašniece Ilzīte Sēkliņa. Gribu atzīmēt, ka ZS “Niedrāji” katru gadu ar savu traktortehniku atgādā no meža pagasta iestādēm zaļās skaistules – Ziemassvētku eglītes, neprasot par šo pakalpojumu ne centa,” stāsta I.Popoviča.
Caur Līzespastu vijas Vidzemes (Pleskavas) šoseja, līdz ar to iedzīvotājiem ir dzīvāka satiksme nokļūšanai pie ārstiem un veikalos Smiltenē, Alūksnē un Apē. Līzespasta iedzīvotājs Dainis Zvaigzne stāsta, ka trīs reizes nedēļā garām brauc arī autoveikali. Viņš atzīst, ka Līzespastā darba nav un to var atrast tikai citos ciemos vai pat novados. “Līdz ar to situācija Līzespastā diez vai ies uz labo pusi, ja vien šeit neradīsies darba devēji,” nosaka D.Zvaigzne. ◆

Citu datumu laikraksti

  • Aicina izjust  Ziemassvētkus

    Aicina izjust Ziemassvētkus

    Alūksnes Kultūras centrs Ziemassvētkos aicina uz brīnišķīgu koncertu “Kā man tevi sasildīt”, kas notiks 25.decembrī pulksten 17.00. Kopā ar...

  • Piparkūkas  ar latviešu  cimdu rakstiem 2

    Piparkūkas ar latviešu cimdu rakstiem

    (Turpinās no 1.lappuses)SIA “Valrito” pārstāve Baiba Gusta stāsta, ka piparkūku mīklas ir dažādas un galvenokārt atšķiras ar to, no kā veidojas...

  • Piparkūku receptes - dažādas, bet ne sarežģītas

    Piparkūku cepšana ne vienās vien mājās kļuvusi par veidu, kā pasteidzināt Ziemassvētku tuvošanos un radīt svētku noskaņu, tāpēc laiks atsvaidzināt...