Lucijas Kupčes cepuru darbnīca, 1939.gads

Cepuru darbnīca, cepuru veikals - tam bija zināma loma pilsētas kultūras dzīvē, jo tolaik gandrīz visas Alūksnes jaunkundzes un kundzes nēsāja cepures. Cepures bija jāprot nēsāt. Jā, un viņas to arī labi prata - staigāja stalti, ar augsti paceltu galvu un ar skatienu uz priekšu.
Protams, cepures bija dažādas - no auduma, no filca, no zvērādām, no mežģīnēm, no salmiem. Ar mazāku vai lielāku plīvuru priekšā, kas bija dažādās krāsās. Bija pavasara, vasaras, rudens un ziemas cepures. Tās varēja nopirkt vai pasūtīt izgatavošanai pēc savas saprašanas, vajadzības vai gaumes. Tomēr noteicošā bija mode.
Bet, lai uzliktu cepuri galvā, bija vajadzīgs atbilstošs matu sakārtojums, un tas jau no ikkatras dāmas prasīja pieredzi vai došanos pie friziera, bet tā jau bija naudas izdošana un ne katra vienmēr to varēja atļauties.
Tad tika uzvilkta kleita, zīda zeķes ar vīli un zeķturiem, kurpes, un tad ar valšķīgām cirtām pie ausīm vai uz pieres varēja doties pastaigā pa pilsētu.
Ziemā kundzes nēsāja mēteļus - tie bija pašūti no dažādiem audumiem. Siltākajās dienās nēsāja diagonāla vai bostona mēteļus, kuriem bija uzliktas kažokādas krāgas vai arī vietējās lapsu krāgas ar stikla acīm.
Aukstajās ziemas dienās dāmas staigāja biezākos vilnas mēteļos vai kažokos. Kā neiztrūkstoša lieta bija mufe, kur ielikt rokas, lai būtu silti. Mufes iekšpusē bija kabata ar pogu vai rāvējslēdzēju, kurā parasti bija kabatlakatiņš, dzīvokļa vai mājas atslēga un naudas maks. Jaunākās meitenes nēsāja mufes, kurām bija aukliņa, ko uzlika ap kaklu - bija ērti, rokas bija brīvākas, un mufi nevarēja pazaudēt. Kad jaunkundzes un kundzes ziemā devās uz balli, viņas uzvilka augstpapēžu kurpes, kurām virsū uzvilka filca botes, kuras garderobē novilka. Pavasarim un rudenim bija gumijas botes, lai nesamirktu kurpes. Bija ērti.
Arī vasarā bija interesanti. Tad pie dārgās kleitas tika nēsātas lapsas apkakles, protams, arī atkarībā no laikapstākļiem un vajadzības. Garās zīda zeķes nenēsāja jaunas meitenes, viņas varēja atļauties dažādu nokrāsu īsās kapzeķītes.
Cepuru veikals un darbnīca darbojās Pils ielā, Grosmaņu mājā. Pirmais veikals bija Kogana “Drogu veikals”, kurā varēja nopirkt saulesbrilles un dažādus krēmus. Nākamais bija Kundziņa rotaļlietu veikals. Tad sekoja Dižā “Kungu frizētava”, kur logā bija uzraksts – mēs lietojam tikai “Schwarzkopf” kosmētiku.
Tad sekoja Lucijas Kupčes cepuru veikals un darbnīca. Darbnīca atradās dziļāk, aiz veikala telpas, kurā darbojās četras vai piecas palīdzes - mācekles. Darbnīcā bija gludekļi, preses ar tvaiku, pusfabrikāti “štrumpfas” no filca un daudz citu dažādu izejmateriālu. Veikalā pārdošanā bija arī cimdi, sākot no baltajiem tilla cimdiem līdz zamša cimdiem. Daudz tika izmantotas dažādu krāsu špices. Pārdošanā lielā izvēlē bija zīda audumi - vienkrāsaini un ar dažādiem rakstiem. Veikala vienu sienu aizņēma plaukti, kuros bija dažādu krāsu dzijas no visas pasaules. Veikalā bija nopērkami izšūti galdauti komplektā ar izšūtām salvetēm. Toreiz tā bija modes lieta. Citos plauktos bija dažādu krāsu “dominantūr” diegi kamoliņos, kā arī dažādu krāsu plecu lakati. Un galvenās veikalā bija cepures, sākot no samta materiāla un beidzot ar zvērādām un salmiem. Bija iespēja cepures pasūtīt arī telefoniski. Sadarbības partneris bija Zakars no Rīgas. Viņš piegādāja jaunākās modes cepures un materiālus. Veikalā bija arī rokdarbu preču nodaļa, kurā reizēm nāca spēlēties Lucijas meitas Ināra un Maruta. Reizēm viņas darbojās kopā ar māceklēm. Visiem bija jauki un interesanti.
Nopirktās preces ievietoja papīra maisiņos, kas bija dažāda lieluma, pēc vajadzības visu nopirkto ievietoja tīkliņā. Iepirkuma tīkliņš bija katram, kurš ienāca veikalā. Īstās cepuru parādes notika sestdienu vakaros un svētdienu rītos. Sestdienu vakaros pretim Fītinghofu pilij, parādes laukuma ziemeļrietumu malā, bija ierīkots deju laukums, kur spēlēja 7. Siguldas kājnieku pulka orķestris. Dejas sākās septiņos vakarā. Dejoja arī karavīri. Pils līcī ezera krastā bija ierīkotas laipas, kur par samaksu varēja dabūt laivas, lai pavizinātos - ar laivām darbojās Skrina kungs.
Kulminācija visam bija 7. Siguldas kājnieku pulka parāde pils laukumā. Karavīru kolonnas sākumā nāca ar dziesmu, bet, tuvojoties pilij, pie Hincenbergu mājas sāka spēlēt orķestris. Jo tuvāk karavīri bija pilij, jo brašāks kļuva viņu solis un meiteņu acis - mirdzošākas, visam tam palīdzēja arī viņu krāšņās cepures, ar ko tās lepojās. Pie parādes laukuma bija daudz soliņu, un tur vecākās kundzes sēdēja un vēroja notiekošo - kurš ar kuru tiekas un ar ko sarunājas, kā arī apskatīja cita citas tērpus, cepures un kleitas.
Ikdienā jaunākās dāmas un meitenes mēdza iet uz dzelzceļa staciju, par iemeslu minot žurnālu atvešanu no Rīgas, bet pārsvarā īstais iemesls bija redzēt jaunumus - kādi ļaudis atbrauc, kādi aizbrauc, kā arī varēja sagaidīt atbraucam draugus un paziņas, lai kopā jautrā pulciņā varētu doties uz pilsētas centru un pasēdēt kādā jaukā beķerejā un tur apēst smaržīgas rožmaizītes, barankas vai rupjmaizes kūkas.
Visas jaukās lietas tika pārtrauktas, kad tuvojās 1940. un 1941.gads ar lielajām ciešanām un zaudējumiem uz ilgu laiku.
Lucijas Kupčes ģimene devās bēgļu gaitās. Viņi nokļuva dažādās vietās. Talsu baznīcā Ziemassvētkos viņi pirmo un pēdējo reizi dzirdēja Reitera kora dziesmu “Dievs, tava zeme deg”. Un tad koristi sēdās autobusos un brauca uz Liepāju, lai tālāk dotos lielajos pasaules plašumos.
— Gunārs Ozoliņš

Citu datumu laikraksti

  • Sievišķība ir skaista! 7

    Sievišķība ir skaista!

    Atverot drēbju skapi, sievietes bieži vien saprot, ka nav ko uzģērbt. Tā jau ir sava veida klasika. Alūksniete Antra Reismane lieliski prot parādīt,...

  • Meistarklasē apgūst pavāru stiķus

    Meistarklasē apgūst pavāru stiķus

    Smiltenes tehnikuma Alsviķu teritoriālajā struktūrvienībā trešdien jaunajiem pavāriem norisinājās meistarklase, ko vadīja SIA “Pētersīlis” kafejnīcas...

  • Gaida pieteikumus vasaras nometnēm

    Alūksnes novada pašvaldības Izglītības pārvalde ir izsludinājusi Alūksnes novada bērnu un jauniešu vasaras nometņu projektu konkursu.Lai pretendētu...

  • Alūksnē –  jauna ģimenes ārste

    Alūksnē – jauna ģimenes ārste

    Alūksnes novadā sākusi strādāt jauna ģimenes ārste - Daina Ozola. Darbā Alūksnē viņai rit jau otrā nedēļa, un D.Ozola atzīst, ka darba netrūkst....

  • Uz valsts autoceļa Alūksne - Liepna šogad labos defektus

    Paredzams, ka uz valsts autoceļa Alūksne - Liepna, veicot dubulto virsmas apstrādi, šogad darbi neturpināsies. Valsts akciju sabiedrības “Latvijas...

  • Alūksne īsumā

    Mālupe ◆ 27.februārī pulksten 9.11 ugunsdzēsēji glābēji steidzās uz Mālupes pagastu, kur, saskaņā ar sākotnējo informāciju, dega kūts. Ierodoties...