Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Luterāņu sievietes paliek bez talāra

Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) 27. sinodē piektdien pieņemti grozījumi baznīcas Satversmē, kas paredz, ka ordināciju mācītāja amatā varēs lūgt tikai vīrieši. Par grozījumiem sinodē nobalsoja nedaudz vairāk kā 77 % sinodāļu. Lai tos varētu apstiprināt, grozījumu atbalstam bija nepieciešami 75 % balsu. Iepriekš baznīcas Satversmē bija formulēts, ka ordināciju var lūgt ikviens, kurš ir atbilstoši LELB kārtībai Dieva aicināts un sagatavots mācītāja amatam. Šāds lēmums sabiedrību sadalījis divās daļās, un šis aizliegums varētu radīt lielu sašķeltību sabiedrībā, bet vai arī pašā Evaņģēliski luteriskajā baznīcā? Zīmīgi, ka asā diskusija vairāk norit sekulārajā vidē, nevis pašā luterāņu baznīcā.

Vērtēju pozitīvi
Magnuss Bengtsons, Alūksnes evaņģēliski luteriskās baznīcas prāvests
Zviedrijā, no kurienes nāku, sievietes var tikt ordinētas par mācītājām luterāņu draudzēs. Es tomēr vērtēju pozitīvi to, ka Latvijā tas nebūs atļauts. Šādu lēmumu nepieņēma tikai arhibīskaps Jānis Vanags, bet gan visa sinode (Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas augstākā lēmējinstitūcija – red.). 77 % no visiem sinodes balsojumiem bija par šādu lēmumu – neatļaut par mācītājām būt arī sievietēm. Šo lēmumu var pamatot ar to, ka, pirmkārt, tāda ir Bībeles mācība. Otrkārt, arī tradīcija piekrīt šādam lēmumam. Treškārt – ja par mācītājām varētu būt sievietes, tas apgrūtinātu mūsu ekumenisko sadarbību ar pareizticīgo un katoļu baznīcu, kurās mācītāji var būt tikai vīrieši. Es balsoju par šādu lēmumu un uzskatu, ka tas ir pareizs. Tas, ka šobrīd notiek šķelšanās, manuprāt, ir pārspīlēti. Daži izstājas no Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas, taču neuzskatu, ka tas būs vairākums. Protams, grūti ir prognozēt nākotni, bet pēc lēmuma pieņemšanas no LELB izstājās tikai viena draudze no aptuveni 300 esošajām draudzēm. Šim lēmumam pretojas diezgan maza minoritāte, un ažiotāža nebūt nav tik liela. Uzskatu, ka šis jautājums ir stipri uzpūsts. ◆

Vai tas ir sievišķīgi?
Lauma Palkavniece, Apes evaņģēliski luteriskās draudzes priekšniece
Es uzskatu, ka šis lēmums ir pareizs, un es nepiekrītu tam, ka sievietēm vajadzētu būt par mācītājām. Mums ir tik daudzi citi uzdevumi un darāmā ir ļoti daudz. Arī gadījumā, ja sievietei ir bērns, šo amatu būtu grūti apvienot. Neviens jau nesaka, ka sieviete nav piederīga baznīcai un viņa tur nevar būt - tas nekādā ziņā nenotiek. Sievietes var būt gan lektores, gan baznīcas palīdzes, sievietes var palīdzēt ļoti daudz. Neviens luterāņu mācītājs nav pret sievietēm kā tādām. Runa ir tikai par mācītāja amatu. Uzskatu, ka altāra daļā ir nianses, kuras mums, sievietēm, nav jādara. Piemēram, vai sievietēm vajag spēlēt futbolu? Viņas to var darīt, bet vai vajag? Vai arī hokeju? Vai tas ir sievišķīgi? Protams, tas sabiedrībā var radīt sašķelšanos, bet mūsu draudzē tas noteikti tādu nerada. Daudzi bija pat priecīgi par to, ka tika pieņemts šāds lēmums. Mēs esam atvērti visam, bet vai visu vajag? Varam darīt, bet vai to vajag? Katram, protams, ir savs viedoklis un sava pārliecība. Ja kādam šķiet, ka viņu šis lēmums diskriminē, tad ir jānāk uz baznīcu un jādara. Jānāk un jāstrādā! Dažreiz ir jāizravē puķes, lai saprastu, vai vēl esam spējīgi izdarīt ko vairāk. Es domāju, ka par mācītājām vēlas kļūt tās sievietes, kurām ir vai nu kaut kā pietrūcis, vai arī kaut kā ir bijis dzīvē par daudz. Viens cilvēks ir mierīgāks, bet kādam citam patīk visu laiku kaut ko “urķināt” - tā tas vienmēr ir bijis, jo šajā pasaulē esam ļoti dažādi. ◆

Vajadzēja ļaut būt par mācītājām
Līga Zitāne, Alūksnes Invalīdu biedrības tehniskā sekretāre
Kāpēc gan sievietes nevarētu būt par mācītājām? Ja luterāņu sievietes citās valstīs var tikt ordinētas, kāpēc gan tas ir aizliegts Latvijā? Uzskatu, ka vajadzēja ļaut sievietēm būt par mācītājām un aizliegums to darīt ir slikts. Sievietes ir inteliģentākas pat par dažu labu vīrieti. Ja es gribētu kļūt par mācītāju un man teiktu, ka es tāda nevaru kļūt, jo esmu sieviete, es justos diskriminēta. Kāpēc gan es tāda nevarētu būt? Es būtu ļoti vīlusies, ja vienīgais pretarguments tam būtu mans dzimums. Arī ar saviem draugiem un paziņām mazliet esam apsprieduši šo tēmu - visi domājam vienādi, ka sievietēm varēja atļaut kļūt par mācītājām. Tā arī nesaprotu, kādi tad īsti ir argumenti, kāpēc sievietes nevar būt mācītājas? Neuzskatu gan, ka pēc šāda lēmuma sabiedrība sašķelsies. Varbūt tas notiks pašā sākumā, bet tas arī viss. Ja kādā konfesijā kas ir atļauts, tad tam būtu tā jābūt visā pasaulē. Ja luterāņi dažās valstīs ļauj sievietēm būt mācītājām, tad tas būtu jādara arī Latvijā, bet, piemēram, ja katoļi vai pareizticīgie neļauj sievietēm kļūt par mācītājām nevienā valstī, tad it kā nav arī problēmu. Ir svarīgi, lai konfesija iekšienē ir vienota, tai nevajadzētu tā dalīties. Cilvēkiem gan ne par to tagad būtu jādomā. Ir svarīgāki jautājumi, bet šis tikai aizēno patiešām svarīgo lietu apspriešanu. Manuprāt, šī ir kārtējā ažiotāža, lai novērstu uzmanību no tiešām svarīgām tēmām par to, kas notiek mūsu valstī. ◆

Citu datumu laikraksti

  • Sadzirdēt  sirdsbalss teikto

    Sadzirdēt sirdsbalss teikto

    Pagājušajā nedēļā Alūksnes pilsētas skolu jauniešiem pirmajiem Latvijā bija iespēja dzirdēt iedvesmojošu un slavenu cilvēku stāstus Iedvesmas stundā....

  • Varēs mainīt tautības ierakstu

    Saeimā atbalstīts priekšlikums, ka Latvijas pilsoņi bez latviskas izcelsmes, kuri vismaz 15 gadus dzīvo Latvijā, prot valsts valodu un ir piederīgi...

  • Kāda pavasara stāsts

    Pavasaris noskūpstīja zemi, atslēgdams vārtus ilgām. Kaut kas no šī skūpsta tika arī Fanijai, jo zaļā gaisma acīs iemirdzējās no jauna, pakrūtē...