Lutina ar gardiem kūpinājumiem

Daudzi iecienījuši “Pirāta kūpinājumu” produkciju, ko gatavo jauns un uzņēmīgs vīrietis  Nauris Drelnieks. Dažādus kūpinājumus viņš kā saimnieciskās darbības veicējs ražo gandrīz desmit gadus, tāpēc jau ir iemantojis pircēju uzticību. Ir gājis visādi. Arī Nauris ir devies strādāt uz ārzemēm, lai risinātu finansiālas grūtības. Pašlaik, kā pats saka, ar vienu kāju ir Rīgā, ar otru – Alūksnē, tomēr vienmēr un visur bijuši kūpinājumi. Vislielākais atbalsts jaunajam vīrietim ir no sievas Kristīnes, ar kuru kopā ir  deviņus gadus.

Dara visu, lai atgrieztos Alūksnē
Pagaidām Nauris ar sievu Kristīni pārsvarā dzīvo Rīgā, jo abi studē Latvijas Universitātē. “Sieva mācās par juristi, es studēju uzņēmējdarbību. Bet nu jau mācības ir finiša taisnē. Esmu izvirzījis sev mērķi – līdz augstskolas beigām ceru sasniegt visu, lai varam dzīvot šeit. Viss pamazām notiek, bet nav viegli,” stāsta N.Drelnieks. Viņš Alūksnē redz iespējas – ir izveidojis uzņēmumu “Pirāta kūpinājumi”, kurā pats arī visu dara. “Mēs plānojam atgriezties Alūksnē uz pastāvīgu dzīvi. Lai tas notiktu, es pie tā strādāju – vienkārši nedaudz jāpagaida,” saka vīrietis un piebilst, ka viena no viņa spilgtākajām rakstura iezīmēm ir pacietība.
Viņš Rīgā dzīvo aptuveni desmit gadus, bet neizjūt to kā savu pilsētu. “Man gribas uz mājām, uz Alūksni. Septiņus gadus strādāju SIA “Rīgas ūdens” par ekskavatora vadītāju. Man tur patika, ļoti labi veicās, bet sapratu, ka kaut kas dzīvē jāmaina. Man vienmēr gribējās darīt kaut ko, kas pašam patīk un sagādā prieku. Krīzes gados aizbraucu strādāt uz Īriju, kur dzīvoju labi, strādāju celtniecībā, bet gribēju tomēr atgriezties,” atceras Nauris.

Iecienītākā ir kūpinātā vistiņa
Esot tālumā, Nauris saprata, ka arī Alūksnē var noorganizēt pats savu celtnieku brigādi un strādāt. “Sākums bija labs, bet vienā brīdī sākās finansiālas grūtības, kad darbība bija jāpārtrauc. Bet es nenolaidu rokas un atkal devos prom uz ārzemēm – aizbraucu uz Zviedriju. Man bija mērķis – sapelnīt naudu, lai atkal tiktu uz kājām,” stāsta uzņēmīgais vīrietis.
Viņš Zviedrijā nepalika, jo kā vienmēr vēlējās braukt mājās. Viņu Alūksnē piesaista viss – daba, ezers, takas, bērnības atmiņas. Arī periodā, kad bijis ārzemēs, Nauris kūpinājis un marinējis dažādus gaļas ēdienus, lai iepriecinātu sevi un draugus. “Dažādus kūpinājumus ražoju jau vismaz desmit gadus. Sāku to darīt paša priekam, jo pavārmāksla man vienmēr bijusi tuva. Pirmie kūpinājumi bija vistas – tā arī šodien ir mana vizītkarte. Daudzi “Pirāta kūpinājumus” asociē ar manis kūpinātajām vistiņām,” uzņēmējdarbības pirmsākumus atceras vīrietis.

Zuši - prezidenta pilī
Visiem labi zināms, ka uzsākt uzņēmējdarbību nav vienkārši. “Bet nekas nav neizdarāms! Sākums ir grūts, jo nepieciešami daudzi dokumenti, īpaši, ja strādā pārtikas jomā... Bet man ir ļoti laba pieredze ar Pārtikas un veterināro dienestu – viņi nelika sprunguļus manā ceļā. Tieši otrādi - daudz ko ieteica un palīdzēja. Vienkārši pašam jāsaprot, ka ir lietas, kas jāizdara un jāsakārto,” citus iedrošina Nauris.
Jau kopš bērnības viņu interesējusi arī makšķerēšana. “Esmu pacietīgs cilvēks, varu sēdēt ilgi un gaidīt savu lomu. Man bija domubiedri, arī tagad ir draugi, kuriem tuva ir makšķerēšana,” stāsta vīrietis. Šobrīd daudz produkcijas no “Pirāta kūpinājumiem” aizceļo arī uz Rīgu. “Manu preci iecienījuši vairāki Rīgas restorāni. Piemēram, zuši ir pat ļoti pieprasīti – tie bijuši uz Valsts prezidenta pilī Rīgā, un esmu saņēmis ļoti labas atsauksmes,” lepojas Nauris.

Saimnieko kopā ar ģimeni
Skolas laikā viņam bijusi iesauka Pirāts. Tas arī izskaidro, kāpēc ir nosaukums “Pirāta kūpinājumi”. Nauris nākotnē cer atrast kādu labu darbinieku, jo pagaidām visu dara viens. Alsviķu pagastā ir vecmāmiņas īpašums, kurā saimnieko viņa vecāki, brālis, un arī Naurim tur ir sava vieta, lai var kūpināt gaļu un zivis. “Īpašums ir liels, tāpēc varam visi līdzās pastāvēt. Brālis un vecāki vairāk pievērsušies dārzniecībai. Mēs cits citam netraucējam, bet respektējam. Esam arī kopā apsēdušies pie viena galda un visu izrunājuši – nejaucamies otra darbībās, bet, ja vajadzīga palīdzība, vienmēr izpalīdzam,” par ģimeni stāsta “Pirāta kūpinājumu” īpašnieks.
Viņš atzīst, ka nepieciešama nopietna ražotne, lai varētu izvērsties vēl vairāk. “Tagad, lai audzētu zivis un nodarbotos ar zivsaimniecību, vajadzīgi diezgan lieli finansiāli ieguldījumi, nav vienkārši iekārtot, piemēram, dīķi. Es uz to pamazām eju. Pagaidām mana produkcija nav nopērkama veikalos – esmu sastopams tirdziņos. Ļoti priecājos, ka “Pirāta kūpinājumus” tagad zina arī Rīgā,” stāsta Nauris.

Ņem vērā pircēju viedokli
Tirdziņos esot īpaša gaisotne. Naurim patīk, ka pircēji izsaka savu viedokli par viņa produkciju. “Es ņemu to vērā. Tā ir tirdziņu burvība, ka varu visus uzklausīt. Bieži vien pircējiem ir labas idejas par kādām jaunām garšām,” uzsver vīrietis, kurš ievērojis arī alūksniešu gaumi. “Protams, visvairāk cilvēki gaida manas kūpinātās vistiņas, viņi jau zina, kāda būs garša. Alūksnieši bieži vien izvēlas lētāku preci – tas ir saprotams, jo finansiālās iespējas ir tādas, kādas tās ir... Bet ir arī pastāvīgie klienti, kuri gaida tieši to lielāko zivi. Es mēģinu piemēroties patērētājiem – lai katram būtu, ko iegādāties pie manis,” stāsta Nauris un atzīst, ka ar katru gadu arvien vairāk izprot, ko vēlas pircējs, kas vairāk garšo, kādas garšvielas izvēlēties.

Smagās tehnikas sports
Nauris ļoti labi pārzina smago tehniku, ne velti SIA ”Rīgas ūdens” bijis viens no labākajiem ekskavatora vadītājiem. Viņš trīs gadus piedalījies Latvijas operatoru sacensībās, kur satiekas ekskavatoru vadītāji, lai cits citam parādītu, ko spēj izdarīt šāda veida tehnika.
“Esmu bijis arī starp finālistiem un pārstāvējis Latviju Spānijā. Tas ir sarežģīti. Visu var izbojāt daži milimetri. Piemēram, viens no uzdevumiem bija golfa bumbiņas nogādāšana savā vietā, izmantojot ekskavatora kausu,” par oriģinālo sporta veidu stāsta Nauris. Šāda veida sacensības pierāda, ka tehnikas operators ir nopietna profesija, kur nepieciešamas gan zināšanas, kvalifikācija, gan talants. 
 
Nākotnes sapņi
Diemžēl daudzi cilvēki aizbrauc dzīvot un strādāt ne tikai no Alūksnes, bet arī no valsts. Aizbraucēji par iemeslu parasti min bezdarba līmeni. Nauris gan ir citās domās. “Es varu apgalvot, ka Alūksnē darbs ir, mums ir iespējas: dārzniecība, celtniecība, lauksaimniecība... Vienīgi – cik daudz cilvēks ir  gatavs darīt?” saka vīrietis. Viņš ir interesējies un sapratis, ka darbinieku atrast nav viegli – bieži vien cilvēki vienkārši nevēlas strādāt. “Bet es esmu ieinteresēts arī maksāt lielāku atalgojumu lojālam darbiniekam. Man ir svarīgi, lai cilvēkam patīk savs darbs, lai strādā no sirds,” uzsver Nauris.
Viņš ir ne tikai uzņēmīgs, bet arī veiksmīgs cilvēks. “Bez veiksmes nu nekā. Bet esmu arī ieguldījis milzum daudz darba un laika savā uzņēmējdarbībā. Tomēr man vislielākā veiksme būs tad, ja viss izdosies, kā esmu iecerējis, ja sieva atnāks dzīvot uz Alūksni un atradīs šeit darbu, ja izveidosim lielāku ģimeni,” par nākotnes plāniem atklāti stāsta Nauris.

Teksts un foto: Laura Felša

Citu datumu laikraksti

  • Bērni zīmē  dzejoļus

    Bērni zīmē dzejoļus

    Līdz septembra beigām Alūksnes pilsētas bibliotēkā izstādē “Zīmēju dzejoli” apskatāmas Alūksnes mākslas skolas audzēkņu darinātās grāmatiņas. Katra...

  • Alūksnes slimnīca – kā ķīlnieki 2

    Alūksnes slimnīca – kā ķīlnieki

    Šis būs stāsts par Alūksnes slimnīcu, par gulbeniešiem un balveniešiem, par Latvijas veselības aprūpes sistēmas lielajiem, melnajiem robiem, par...

  • Liels paldies,  ka Alūksnes slimnīca ir!

    Liels paldies, ka Alūksnes slimnīca ir!

    Gulbenietes, četru bērnu māmiņas Inetas Sidorovas-Ragas pieredzes stāsts un pārdomas par veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību Alūksnē, Gulbenē un...