Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Lutina viens otru katru mīļu dienu

Alūksnieši Una un Valdis Zadumini patlaban sevi vairāk varot uzskatīt par mājas cilvēkiem, jo galvenos noteikumus ģimenē diktē trīs mēnešus vecais abu dēlēns Jēkabs.

Alūksnieši Una un Valdis Zadumini patlaban sevi vairāk varot uzskatīt par mājas cilvēkiem, jo galvenos noteikumus ģimenē diktē trīs mēnešus vecais abu dēlēns Jēkabs.
Viņi dzīvo viegli un nerada problēmas lietās, kurās citi varbūt neredzētu, kā rast risinājumu. Ir brīvi savā domāšanā un, šķiet, pieder pie tiem, kas savu reizi spēj apkārtējos radīt izbrīnu "Kā viņi tā var!". Una un Valdis viens otru lutina katru dienu.
Šobrīd mazajam ķiparam Jēkabam, protams, pieder lielākā mīlestība, rūpes un uzmanība, taču pārējie bērni neizrādot, ka būtu greizsirdīgi. Vecākajiem Valda dēliem - deviņpadsmitgadīgajam Uldim un septiņpadsmit gadus vecajiem dvīņiem Andrim un Pēterim viņš esot mīļais bračka, ko gribas lutināt un ucināt. Arī Unas deviņus gadus vecajam dēlam Kalvim dzīve kļuvusi interesantāka, un viņš jau pieradis, ka ieguvis trīs lielus brāļus un draugus un vienu mazāku.
"Mūsu pazīšanās sākumā ar Unu visu laiku kaut kur braucām, līdzi devās arī kāds no bērniem. Esam apskatījuši Alūksnes rajona skaistākās vietas. Tagad mums ir daudz mazu un lielu bērnu, visi vienā mašīnā vairs nevaram sasēsties," laikrakstam stāsta Una un Valdis Zadumini.
Sākumā bija tikai darbiniece
Abu tuvāka iepazīšanās sākusies apmēram pirms sešiem gadiem, lai gan pazīstami bijuši agrāk. Una ir alūksniete desmit gadus, bet Valdis dzimis Alūksnē.
"Pašvaldības mācību centrā organizēju kursus un biju dzirdējis, ka Una labi māca angļu valodu, tāpēc piedāvāju viņai šādu darbu. No sākuma viņa vienkārši bija mana darbiniece," atceras Valdis. Viņš atzīstas, ka pirmais sācis pievērst uzmanību Unai un ievērojis, cik viņa ir atraktīva. Una spītīgi turējusies pretī. Tā sagadījies, ka bieži vien abi atpūtušies vienā kompānijā.
Tikai labi draugi
Aplidošanas laiks bijis skaists un lēns. Ilgāku periodu bijuši tikai labi draugi un nav pieļāvuši domu, ka varētu izveidoties tik nopietnas attiecības. Neizpalikuši neaizmirstami izbraucieni ar laivu pa Alūksnes ezeru. Abus īpaši satuvinājušas savstarpējās sarunas un bērnības atmiņas.
"Mums bija un tagad ir daudz par ko runāt. Mums ir bijusi līdzīga bērnība. Abi esam vienīgie bērni ģimenē, kas vasaras pavadījuši pie vecmammām," saka viņi.
Pēc rakstura Una un Valdis tomēr esot atšķirīgi. "Kad pirmo reizi satiku Unu, konstatēju, ka esmu bijis diezgan valdonīgs. Man patīk, ka ņem vērā manu viedokli un atļauj izlemt. Es rēķinos arī ar Unas viedokli. Esmu novērtējis, ka sievai piemīt laba īpašība - viņa prot cilvēku uzmanīgi klausīties," secina Valdis. Arī Unai kādreiz paticis būt noteicējai, taču tagad labi jūtoties, jo par visu nav jāuzņemas atbildība un var paļauties uz otru cilvēku. Kopdzīvē ar Valdi viņa esot kļuvusi daudz mierīgāka nekā pirms tam. Savukārt Valdis no Unas iemācījies būt brīvāks un vienmēr nedarīt tā, kā tas sabiedrībā ir pieņemts par pareizu.
Zināja, ka vajag bērniņu
Gan Unai, gan Valdim jau bija laulāto pieredze. Valdim ar krietni lielāku stāžu nekā Unai - gandrīz divdesmit gadi. "Es mēģināju vēlreiz ielīst "vecajā alā", neizturēju un izlīdu ārā. Izšķirties par kaut ko citu nebija viegli, jo man bija liela ģimene - trīs bērni. Es zinu, ka ne uz mirkli laulības nedrīkst salīdzināt, tad viss izdosies," stāsta Valdis. Una piebilst, ka agrāk vai vēlāk attiecības ģimenē izjūk pavisam, ja divi cilvēki nespēj saprasties.
Tagad Una un Valdis jokojot sevi dēvē par jaunlaulātajiem, taču baudīt "divtulību" nemaz neiznākot tik bieži. Ja izdodas, tad šādus brīžus viņi dēvē par sevišķi veselīgiem. Oficiāli laulību noslēguši tikai pagājušajā vasarā 17.augustā.
"Mēs par precēšanos iepriekš nerunājām. Zinājām, ka vēlamies kopīgu bērniņu. Un tad vienā reizē es Unu bildināju, par ko viņai bija liels pārsteigums," stāsta Valdis.
Kāzu datumu abi esot vēlējušies paturēt lielā slepenībā, bet liecinieku izvēlē nevēlējušies izmantot tradicionālo variantu. Šo godpilno pienākumu uzticējuši Valda bijušajiem klasesbiedriem, draugiem Vitautam Makužam un Edvīnam Jēkabsonam. Uz dzimtsarakstu nodaļas svinīgo ceremoniju jaunais pāris devies, katrs sēžot aizmugurē uz cita motocikla.
Nevar atrast mājokli
Kopā dzīvošana sākusies pakāpeniski, bērniem neko neuzspiežot. Pēc šķiršanās no iepriekšējām ģimenēm kādu laiku katrs dzīvojis savā mājā. "Kā mēs meklējām dzīvokli, kad sanācām kopā. Mums taču kopā tad bija četri bērni," atminas Una. Grūti bijis pilsētā atrast piemērotu mājokli, kur kuplajai ģimenei ērti iekārtoties. No diviem dzīvokļiem daudzstāvu dzīvojamajā ēkā divos stāvos tagad Zaduminu ģimenei pieder viens ar septiņām istabām.
"Veicām remontu. Puišiem katram ir sava istaba, bet pašiem - viena. Tā nav, ka viens otram sēžam uz kakla," stāsta Valdis. Katru nedēļas nogali mājās atgriežas deviņpadsmitgadīgais Uldis, kurš studē augstskolā "Turība".
Visgrūtāk pierast pie pārmaiņām, protams, bijis bērniem. "Tas bija jāpieņem kā jaunas dzīves sākums. Vecākus es nenosodu, ka ģimene izjuka. Zināju, ka būs jākļūst patstāvīgākam un līdz ar to reizē būs lielāka brīvība. Grūtākais bija izlemt, pie kā palikt - mammas vai tēta," saka Andris. Viņš atzīst, ka droši vien nebūtu nožēlojis, ja būtu arī aizgājis dzīvot uz Rīgu pie mammas. Pēteris ir lakoniskāks un īsi piebilst, ka pie jaunās dzīves esot pierasts un tā esot pavisam normāla.
Tradīcijas vēl veidojas
Una apgalvo, ka, būdama vienīgā sieviete ģimenē, netiekot apkrauta ar mājas darbiem. Vakariņas mājās tiekot gatavotas katru darbdienu. Virtuvē darbojas ne tikai Una, bet eksperimentēt ēdienu tapšanā patīkot arī Valdim. Un tad viņi viens otram palīdzot. Arī bērniem esot savi pienākumi mājās. "Netīro trauku kaudze ir liela, tāpēc puišiem ir dežūras, kam tiem jāmazgā. Katram jāuzkopj arī sava istaba un otrais stāvs," skaidro Una.
Viņa atklāj, ka mājās domājot pavadīt vismaz pusgadu, lai pēc iespējas ilgāk izbaudītu laiku kopā ar Jēkabu. Ģimenei jau ir savas tradīcijas, citas droši vien vēl tikai veidosies. Ziemassvētkos visi braucot uz mežu pēc vairākām eglēm, jo tās jāsarūpē ne tikai pašiem, bet arī vecmammām. Svētdienu rītos tradicionālas ir vēlās brokastis un kopīga "Soli pa solim" skatīšanās. Taču viņiem tik traki neejot kā seriālā. Viņi par visām varēm necenšas būt pēc iespējas vairāk kopā. Viņi vienkārši dzīvo un priecājas par to, kas šajā dzīvē ir dots.

Citu datumu laikraksti

  • Aunam jāanalizē sava rīcība

    AUNS. Jaunievedumu īstenošana saistīsies ar negaidītiem šķēršļiem.AUNS. Jaunievedumu īstenošana saistīsies ar negaidītiem šķēršļiem. Slepeni...

  • Aicina ciemos pie Lieldienu zaķa

    No 16. līdz 20. aprīlim Latvijas Dabas muzejs aicina apmeklēt tradicionālo dekoratīvo trušu izstādi "Ciemos pie Lieldienu zaķa", kura veidota...

  • Garneļu sautējums ar sēnēm

    Lai ēdienkarti padarītu interesantāku, netērējot daudz laika un naudas, piedāvāju gatavot garneļu sautējumu ar sēnēm.Lai ēdienkarti padarītu...