Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Māca par autolietām un relaksējas medībās

Apes arodvidusskolas skolotājs Ainārs Ābolkalns pieder pie cilvēkiem, kam interesē tehniskas lietas. Viņš ir omulīgs un apveltīts ar labu humora izjūtu. Pirmajā tikšanās reizē rodas iespaids, ka skolotāju arī šo īpašību dēļ audzēkņi nevar nemīlēt.

Apes arodvidusskolas skolotājs Ainārs Ābolkalns pieder pie cilvēkiem, kam interesē tehniskas lietas. Viņš ir omulīgs un apveltīts ar labu humora izjūtu. Pirmajā tikšanās reizē rodas iespaids, ka skolotāju arī šo īpašību dēļ audzēkņi nevar nemīlēt.
"Nākamgad atzīmēšu 40 gadu jubileju, kopš strādāju šajā arodvidusskolā. Tā kā darbs diendienā ir saistīts ar cilvēkiem, tad šķiet, ka laiks, skolā strādājot, ir ātri aizskrējis," laikrakstam stāsta Ainārs Ābolkalns.
Arodskolas audzēkņus Ainārs Ābolkalns iepazīstina ar automobiļu uzbūvi, tehnisko apkopi un remontu, un darba aizsardzību. Pasniedz arī rasēšanas stundas. Pats tehnisko izglītību ieguvis, mācoties Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā. Pēc studijām pusgadu nostrādājis Apguldē, pēc tam pārcēlies uz Api, jo arodskolai bijis vajadzīgs speciālists.
Uz skolu sūta mamma
"Ar jauniešiem ir interesanti strādāt, taču šī nav apskaužama profesija. Tomēr nekad neesmu domājis, ka varētu iet projām no skolas. Šis darbs man nebija svešs, kad atnācu uz Api, jo Apguldē strādāju skolā. Tomēr, atceroties pirmo dienu Apē pirms daudziem gadiem, sajūta bija jocīga," skaidro A. Ābolkalns. Skolotājs ilgajā darba praksē esot novērojis, ka jaunieši īpaši neesot mainījušies, taču daudzās jomās kļuvuši izglītotāki. Svarīgi, kādā ģimenē viņi ir auguši.
"Audzēkņi ir dažādi, viens otrs tā arī pasaka, ka uz šo skolu viņu esot atsūtījusi mācīties mamma. Cits sēž solā gluži kā enģelis un skatās tikai vienā punktā, bet neko nezina. Pēdējos kursos parasti viņi kļūst nopietnāki un apzinās, ko vēlas sasniegt. Ir, protams, arī tādi, kuru attieksme pret dzīvi skolas laikā nemainās," atzīst A. Ābolkalns.
Viņš pret audzēkņiem esot prasīgs, taču labsirdīgs un reizumis neaizmirst pajokot. Citi vērtējot, ka skolotājs ir stingrs. "Mācību darbā ir jābūt kārtībai. Rasēšanā, piemēram, nevar iztikt bez precizitātes. Ir audzēkņi, kas tiecas uz praktiskajām autoapmācības stundām, citi turpretī aizbildinās, ka tieši tad jābrauc uz mājām," saka skolotājs.
Jāmaina kritēriji
A.Ābolkalns vērtē, ka šodien izglītības sistēma valstī esot nestabila. "Domāju, ka skolēnu darba novērtējuma kritēriji nav pareizi. Vērtējums "atestēts", ja ir atzīme "viens" vai "divi", taču nenozīmē, ka audzēknis ir nesekmīgs. Kādas ir viņa zināšanas ar tik zemu vērtējumu, taču nesekmīgs viņš neskaitās," ir neizpratnē skolotājs. Diemžēl netrūkstot audzēkņu, kas ar šādām vājām zināšanām atnākot uz arodskolu pēc pamatskolas absolvēšanas. Viņš ir pārliecināts, ka jau sākumskolas pirmajās klasēs audzēkņu zināšanas vajadzētu vērtēt ar atzīmēm, lai viņiem būtu stimuls mācīties.
"Mēs daudzko aizgūstam no ārzemēm. Tagad skolā audzēkņiem rakstiski jāpilda testi. Par testu nevar sniegt objektīvu vērtējumu. Tā vietā vajadzētu organizēt desmit minūšu ilgas pārrunas, lai varētu apjaust, ko audzēknis zina un ko nezina," secina viņš. Skolotājs ir neizpratnē, kāpēc šā aroda pārstāvjiem joprojām esot jāprot tikt galā ar lielajiem papīru "kalniem" - programmu un tematisku plānu veidošanu, kā tas bijis arī agrāk.
Uz klasi bēdīgs nenāk
Brīvajā laikā skolotājs jau ilgus gadus dodas medībās. Katru sestdienu un svētdienu. "Pēc darba nedēļas tā ir laba atpūta svaigā gaisā. Tad kopā ar mednieku kolektīva dalībniekiem dalāmies piedzīvojumos un stāstām mednieku stāstus," saka A.Ābolkalns. Viņš uzskata, ka jāpriecājas par dzīvi, jo tā ir skaista. "Ja ir problēmas, tad pašam tās jāatrisina. Neviens cits to nedarīs. Es nevaru nākt uz klasi pie audzēkņiem nervozs un bēdīgs. Par problēmām ir jādomā pēc darba," atzīst apenietis.
Arī skolotāja dzīvesbiedre Maija strādā skolā, grāmatvedībā. Kopīgi izaudzinājuši bērnus Juri, Egilu un Lieni. "Cik vien varu atļauties, brīvo laiku veltu pieciem mazbērniem," saka viņš. Aināram Ābolkalnam ir saimniecība un patīkot lauku darbi. Nepiederu pie tiem, kam patīk neko nedarīt. Man vajag darboties. No slodzes skolā atpūšos, strādājot savā saimniecībā," saka vīrietis.
Viņš vienmēr esot bijis sabiedriski aktīvs. Joprojām ir Apes pūtēju ansambļa dalībnieks.
"Sirdī jūtos jauns. Audzēkņi man neļauj novecot. Jādzīvo viņiem līdzi. Ja dzīve man būtu vienmuļa, tad droši vien tā nejustos," joko skolotājs.

Citu datumu laikraksti

  • Piedāvā atpūtu dažādām gaumēm

    Atpūtas pasākumi. 15.martā pulksten 18.00 Gulbenes rajona Lizuma kultūras namā - atpūtas pasākums "Atver durvis uz pavasari".Atpūtas pasākumi ...

  • Uzzied, lai priecētu

    Kalateja. Kalateja ir marantas dzimtas augs, kas mīl siltu un mitru gaisu. Puķei patīk gaiša vieta.Kalateja Kalateja ir marantas dzimtas augs, kas...

  • Rit akcija Kailas pret karu

    Šonedēļ apmēram 35 jaunieši, galvenokārt meitenes, fotografējās kailas protestam pret Latvijas atbalstu uzbrūkošam karam Irākā.Šonedēļ apmēram 35...

  • Latvija man ir mīļa kā manas mājas

    Droši vien tie, kas nedzīvo savā etniskajā dzimtenē, daudz biežāk domā par to, vai viņiem ir svarīgi saglabāt piederību savai tautai.Droši vien tie,...

  • Policija informē

    Nozog transportlīdzekļus. Annas pagastā 11.martā nozagta "Audi 90" markas automašīna.Nozog transportlīdzekļus Annas pagastā 11.martā nozagta "Audi...

  • Piedalās sarīkojumu vadītāju konkursā

    2. Latvijas sarīkojumu vadītāju konkursā "Caur smiekliem pilnīgi nopietni" veiksmīgi startēja arī dalībnieki no Alūksnes rajona. Alūksnietis Normunds...