Māci mani dzīvot!

«Tu man nemāci, kā dzīvot!» bieži dzirdam un nereti sakām arī paši, gluži kā personīgu apvainojumu uztverot kāda cita vēlmi sniegt mums, viņaprāt, noderīgu padomu. Tomēr dzīves ceļš var izvērsties daudz vieglāks, ja spējam pieņemt palīdzību un mācību. Citiem vārdiem – ielaist savā dzīvē skolotāju, kas ne vienmēr nozīmē konkrētu cilvēku vai filozofiju. Jautājums vien, vai un kad esam tam gatavi, norāda psiholoģe Inese Kapustjanska.

Nodzen sevi, kumeļu un arklu
«Dzīvē var iztikt arī bez skolotāja. Es to salīdzinu ar lauka uzaršanu. Ja man ir zemes gabals, arkls, kumeļš, pastalas, laiks un spēks, es taču varu pats to lauku art, kamēr uzvaru! Tas nekas, ka līdz ar to nodzenu sevi, kumeļu un arklu. Tomēr, ja meklēju palīdzību, būs iespēja iet pa dzīvi vieglāk. Cilvēks vienmēr grib iet viegli. Viņš nav pieradis ne pie kāda smaguma, bet uztver to ļoti personīgi un sāpīgi un kliedz uz Dievu, likteni, valsti, tautu, ka viņam nav iedots vai parādīts,» raksturo psiholoģe. Viņa piekrīt pazīstamā psihoterapeita Valērija Siņeļņikova atziņai, ka atteikšanās no palīdzības galvenokārt ir lepnības un augstprātības izpausme. Protams, nevajadzētu krist otrā grāvī, ka cilvēks nemaz nevar iztikt bez nemitīgiem stutētājiem un devējiem. Gadās arī tā, ka lūgt palīdzību neļauj iekšējas bailes lieki apgrūtināt citus – ko nu es prasīšu, labāk pati! Tāpēc jāmeklē zelta vidusceļš, lai došana un ņemšana atrastos līdzsvarā. Tas ceļ ne tikai sevi pašu, bet arī apkārtējos.

Kādas medus vietas,
tādas bites
«Mans ceļš uz līdzsvaru ir tāds, ka meklēju sevī stāvokli, kurā jūtos labi un spēju sevi pieņemt. Nav gluži tā, ka vienmēr to atrodu, ērti iekārtojusies klubkrēslā, kad visu esmu skaisti padarījusi un varu mierīgi meditēt. Šo saskaņu sevī varu sasniegt arī grūtībās un smagumā. Citiem vārdiem – veidu, kā sadzīvot ar sevi, apkārtējiem un pašam nozīmīgām vērtībām, var rast dažādās aktivitātēs,» formulē I.Kapustjanska.
Tieši šīs ir tās durvis, pa kurām vēlāk varēs ienākt dzīves skolotāji, nesot līdzi padomus, mācības un aizrādījumus. Ja tikai pašos pamatos nav zaudēta spēja uzticēties. «Es taču ticu ārstam, pie kura eju. Ticu, ka viņš manā labā rūpējas. Noteikti zinu, ka man tas ir nepieciešams. Tas ir ceļš uz atveseļošanos,» ilustrē psiholoģe, piebilstot, ka nemateriālajā izpratnē tas nozīmē identificēt savas iekšējās vajadzības, dvēseles stāvokli, garīguma prasības. Tas pievilks skolotājus. «Kādas ir tavas medus vietas, tādas bites apkārt lidos. Ko meklēsi, to arī ieraudzīsi un satiksi. Citreiz varu tikai pabrīnīties, ka grāmatnīcā pēkšņi acīs «ielec» grāmatas, kas tur bijušas jau sen, bet iepriekš palikušas bez ievērības,» teic Inese. Viņa atklāj, ka savā dzīvē parasti meklē tādus skolotājus, kuri devušies pa to pašu ceļu, bet atziņās un izpratnē tikuši soli tālāk. «Meklēju vārdus un melodiju tam, ko vēlos pateikt. Atšķiru grāmatu un saprotu, ka šajā teikumā pasacīts tieši tas, pēc kā alkstu un saucu. Dzejnieku, komponistu un citu radošu cilvēku misija ir atrast šos vārdus, melodiju un ritmu,» spriež I.Kapustjanska.

Arī bomžiem ir, ko dot
Skolotāji mēdz būt dažādi – var meklēt gan rakstīto vārdu, gan tā autoru. Dzejnieki, rakstnieki, filozofi, garīgie skolotāji, vienkārši viedi cilvēki. «Latvietis vienmēr var aiziet arī pie tautas dziesmām. Tajās ir ne tikai vieglums, gudrība un sirsnība, kas izteikta mīlošā veidā un māca pietāti, bet arī spēks, kas ļauj apzināties tiesības stāvēt un noturēties,» skaidro speciāliste, mudinot augstprātībā neaizvērt savas sirds durvis arī ārēji šķietami nenozīmīgu cilvēku priekšā. Pat tādu, kuri materiāli ir bēdīgā situācijā, slikti ģērbti, bez mājām un statusa sabiedrībā. «Šķiet, ko tāds cilvēks mums vispār var dot, bet, izrādās, var gan! Zinu gadījumu, ka reiz viens bezpajumtnieks pamatīgi mainīja kāda jaunekļa skatu uz dzīvi. Viņš grūtā savas dzīves brīdī sēdēja uz soliņa – jauneklis bija smagi izgāzies kādā talantu konkursā, apkaunojis sevi meitenes, vecāku un draugu priekšā, pazaudējis vērtību savās acīs, nodedzinājis visus attiecību tiltus. Sēdēja un vairs neredzēja, kādu ceļu iet. Bezpajumtnieks to bija sajutis. Viņš pienāca klāt un jaunajam cilvēkam piedāvāja ne jau Rūmī vārsmas vai citātus no Bībeles. Viņš arī neprata nevienu tautas dziesmu noskaitīt vai dziesmu nodziedāt, bet teica: «Es zinu šo sajūtu» un pasniedza no kabatas izvilktu saņurcītu cigareti bez filtra. Tas pilnīgi izmainīja jaunekli. Viņš sacīja: «Ja šajā draņķīgajā vietā atrodas viens cilvēks, kurš var mani saprast smagākajā un apkaunojošākajā brīdī, tad šī pasaule nav nemaz tik slikta»,» stāsta I.Kapustjanska.
Pedagogi ne vienmēr
ir dzīves skolotāji
Dzīves skolotāji bieži ir bērni, kas savā patiesumā un naivumā pasniedz vērtīgas mācību stundas. Tās piedāvā arī pati dzīve – kāds tic liktenim, cits Dievam. Šie cilvēki parasti arī nāk pie atziņas, ka beigās tomēr viss noticis uz labu. No grūtās situācijas izdevies izkļūt stiprākam un gudrākam, kaut sākumā šķitis, ka gals klāt.
Tomēr dzīves skolotāja statusam ne vienmēr kvalificējas tie, kuri mācījušies augstskolā un ieguvuši pedagoga profesiju. Zināšanu nodošanas un saņemšanas procesā ļoti būtiskas ir labas cilvēciskās attiecības, taču bieži vien pedagogi skolās uz saviem skolēniem raugās no augšas. «Var arī sastapt pedagogus, kas ir dzīves skolotāji. Tādi spēj pieņemt bērnu – viņa kļūdīšanos, muļķību, varbūt pat nekaunīgo rīcību – un dot spēku noticēt, ka viņš spēj. Skolotājs palīdz izbrist cauri briesmīgām situācijām, apkaunojumam, vientulībai un nezināšanai,» raksturo psiholoģe, vēlreiz aicinot sataustīt sevī vēlmi garīgi augt. Iespējams, tādēļ būs smagi jāstrādā. Taču ieguldītās pūles vienmēr attaisnojas, nesot gudrību un dzīves vieglumu.

Citu datumu laikraksti

  • Spēkiem mērojas Eiropā

    Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiādē Nīderlandes studentu pilsētā Utrehtā Latvijas izlases sastāvā startēja divi Alūksnes džudo sportisti – Rolands...

  • Būs pludmales volejbola sacensības

    Svētdien, 28.jūlijā, Gaujienā norisināsies pludmales volejbola sacensības “Gaujienas kauss 2013”.  Tajās varēs piedalīties vīriešu komandas divu...

  • Karro Igaunijā iegūst galveno balvu

    Pagājušajās brīvdienās Igaunijas pilsētā Tartu aizritēja sezonas ceturtais “Monster Energy” superkausa posms, kurā prestižajā “MX1” klasē uzvarēja...

  • Izstājas vai izslēdz?

    Pretēji viedokļi ir deputātam Jānim Sadovņikovam, kurš domē vienīgais tika ievēlēts no “Saskaņas centra” saraksta un šīs partiju apvienības Alūksnes...