Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Mācot dejas, nonēsā 100 kurpju pāru

Malienas pamatskolas skolotāja Tekla Cinglere saka, ka dejošana ir daļa no viņas dzīves. Pagastā viņa vada vidējās paaudzes deju kolektīvu, bet pamatskolā māca dejas vairākām vecuma grupām.

Malienas pamatskolas skolotāja Tekla Cinglere saka, ka dejošana ir daļa no viņas dzīves. Pagastā viņa vada vidējās paaudzes deju kolektīvu, bet pamatskolā māca dejas vairākām vecuma grupām.
Šā gada augustā būs 49 gadi, kopš T. Cinglere strādā Malienas pamatskolā. Viņa ir direktora vietniece mācību darbā, deju un matemātikas skolotāja. "Dzīvoju pēc principa: kamēr vari, tikmēr dari. Dejotāju vidū jūtos ļoti labi," saka T.Cinglere.
Pedagoga darbs viņai ir tuvs jau no agras bērnības, kad mājās tika spēlēta "skola".
"Dejot man patīk jau no mazotnes. Tēvs bija muzikants. Kad viņš spēlēja, es dejoju. To darīju arī jaunībā, bet nu dejot mācu citiem. Vidējās paaudzes deju kolektīvs pašlaik apgūst dziesmu un deju svētku repertuāru. Dejas ir sarežģītas, taču skaistas. Ja salīdzina laiku pirms piecdesmit gadiem un tagad, jāatzīst, ka nu 1.klases skolēniem ir jāapgūst tik sarežģītas dejas, kā tolaik 9.klašu audzēkņiem," stāsta T. Cinglere.
Mīl savu skolotāju
Dejotāji mīl savu skolotāju. Bērni skolā viņai staigājot pakaļ un nemitīgi jautājot, kad būs mēģinājums. Vidējās paaudzes deju kolektīvā ir dalībnieki, kam ir lielas ģimenes un saimniecības. Ir tādi, kas dejo daudzus gadu desmitus.
"Deju mēģinājumos cilvēki satiekas un apmainās viedokļiem. Ar skolniekiem esam apmeklējuši deju festivālu "Enku drenku", "Krustami dejami", kā arī koncertus Latvijā un Igaunijā. Vairākkārt esam startējuši zonas skatēs. Viņiem patīk ceļot un aplūkot neredzētas vietas. Arī ar vidējās paaudzes deju kolektīvu esam daudz koncertējuši. Tradicionāls sadancis ir Jaunannā Valentīna dienā.
Bērniem vairāk patīk jestras dejas, kur "kājas pašas cilājas", bet vidējās paaudzes kolektīvam - mierīgākas. Lēnas dejas ir grūtāk iemācīties, jo tās ir grūtāk izdejot. Tas ir jādara lēni, lai sevi izteiktu un parādītu. Vienmēr bērniem esmu teikusi, ka gājiena soli uz skatuves ir grūtāk parādīt nekā palēcienu vai polku," norāda T. Cinglere.
Dejo visa ģimene
Pērn skolotāja bērniem mācīja arī līnijdejas, kas viņiem esot patikušas. "Reiz kādā starpbrīdī izgāju gaitenī un biju patīkami pārsteigta – bērni paši bija noorganizējuši līnijdejas. Un dejoja daudzi, skolas saimnieku ieskaitot," atceras T. Cinglere.
"Šo gadu laikā, kopš mācu dejot, ir nonēsāts gandrīz 100 kurpju pāru! Ir gadījušies arī visādi kuriozi, kurpēm lūzuši papēži. Piekrītu teicienam, ka tikai sliktam dejotājam kurpes spiež. Tomēr jāatzīst, ka ir grūti iegādāties labas deju kurpes, bet vēl grūtāk un sarežģītāk - tērpus, kas ir dārgi," akcentē T.Cinglere.
Skolotājai lielu gandarījumu sniedz audzēkņi, kas pēc Malienas pamatskolas absolvēšanas dejošanu turpina citas izglītības iestādes kolektīvā. Un tādu nav maz.
Mammas mīlestību uz deju ir mantojuši arī visi bērni – Aiva, Ivis, dvīņi Uģis un Andis.
"Es no ģimenes locekļiem varētu izveidot deju kolektīvu! Esmu laimīgs cilvēks, jo man ir laba, saticīga un izpalīdzīga ģimene. Ziemassvētku vakarā mūsu mājās sabrauc visi. Arī pārējos svētkos esam kopā," klāsta T. Cinglere.
Brauca uz nekurieni
Dzimtā puse T. Cinglerei ir Rēzeknes rajons. Alūksnes rajonā viņa nokļuva, jo tika norīkota darbā Malienas pamatskolā.
"Tolaik jaunie cilvēki paši nevarēja izvēlēties, kur strādāt. Viss bija jādara pēc valsts norīkojuma. Mana atnākšana uz šejieni līdzinās anekdotei. Pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados apdzīvota vieta - Maliena - kartē nebija atzīmēta. Pirms braukšanas visi skolasbiedri kartē lūkojām, kur nu kuram atrodas nākamā darbavieta. Manējās nekur nebija. Pārējie smējās, ka man nu būšot jābrauc uz nekurieni. Kad beidzot biju nokļuvusi Alūksnē un autoostā jautāju biļeti līdz Malienai, man atteica, ka Alūksnes rajonā tādas nav. Tomēr atradās kāds gudrs cilvēks, kas ieteica braukt līdz Brenciem. Kā es toreiz varēju zināt, ka Brenci ir tas pats, kas Maliena?" atceras T. Cinglere.
Viņa vērtē, ka mūsdienās būt skolotājam nav viegli. "No pedagoga prasa daudz. Bērni atzīst tikai viņu tiesības, bet pienākumus aizmirst.
Nekad neesmu vēlējusies strādāt lielā skolā, kur ir daudz audzēkņu. Mums ir jauks un izpalīdzīgs pedagogu kolektīvs. Ja kādam ir problēmas, tad tās nav viena cilvēka, bet gan visa kolektīva problēmas. Arī audzēkņi ir draudzīgi un disciplinēti bērni," uzskata T. Cinglere.
Skolotāja atzīst, ka nekad nav nožēlojusi profesijas izvēli. "Manuprāt, sabiedrība nenovērtē pedagoga darbu, jo katrs spriež pēc savas saprašanas. Skolotāja novērtēšana atkarīga arī no skolas vadības, kā viņi prot skolotājus parādīt. Bieži vecākiem esmu teikusi, ka agrāk vecmāmiņas bērnus mācīja lasīt no pātaru grāmatām, un viņi visu saprata. Tagad pat vecāki, kam ir augstākā izglītība, nevar bērnam iemācīt lasīt un rēķināt. Uzskatu, ka tas nav pareizi, ka skolu drīkst absolvēt arī nesekmīgi audzēkņi," spriež pamatskolas skolotāja.
Min krustvārdu mīklas
T. Cingleres vaļasprieks ir arī krustvārdu mīklu minēšana un ceļošana.
"To daru jau vairākus gadus. Sākumā arī citi kolēģi minēja krustvārdu mīklas, bet nu to daru vairs tikai es. Kad ar pamatskolas direktoru kopā braucam darba darīšanās uz Rīgu, pa ceļam minu mīklas un procesā iesaistu arī viņu. Kājas kustinu dejās, bet arī smadzenēm vajag kustības. Savulaik televīzijā piedalījos "Superviktorīnā". Tagad neizslēdzu iespēju piedalīties TV3 spēlē "Gribi būt miljonārs?". Vienīgi nepatīk tas, kā cilvēki šo spēli analizē. Sēdēt mājās pie televizora un atbildēt uz jautājumiem ir pavisam citādāk nekā televīzijas studijā," domā T. Cinglere.
Vizītkarte
Vārds, uzvārds: Tekla Cinglere.
Dzimusi: 1936.gada 23.martā Rēzeknes rajonā.
Ieņemamais amats: Malienas pamatskolas direktora vietniece mācību darbā, matemātikas un tautisko deju skolotāja.
Izglītība: augstākā pedagoģiskā.
Horoskops: Auns.
Dzīves moto: Nedari otram to, kas pašam nepatīk.
Vaļasprieks: dejošana, krustvārdu mīklu minēšana.
Ko par sevi saka pati: "Esmu saprotoša un apdomīga. Varbūt reizēm man vajadzētu būt prasīgākai. Cenšos būt izpalīdzīga. Esmu ietiepīga un spītīga, ja zinu, ka taisnība ir man. Lai arī esmu direktora vietniece mācību darbā, nejūtos pārāka par saviem kolēģiem. Tiesa, nākas no viņiem daudz prasīt, tomēr sadzīvojam labi."

Citu datumu laikraksti

  • Mīlestība dažādos laikos

    Vēsturi allaž ir veidojuši aktīvi un darbīgi cilvēki, un tiem blakus ir atradies partneris, kam bieži vien ir liela nozīme lēmumu pieņemšanā.Vēsturi...

  • Darbarīki sniega tīrīšanai

    Sinoptiķi solīja, ka šajā nedēļā sniegs nokusīs visā Latvijā. Tomēr Alūksnes un Gulbenes rajonā par tā trūkumu nevar sūdzēties, turklāt vakar atkal...

  • Šovā cīnīsies par balvu

    Pirmdien, 27. janvārī, LNT kanālā pulksten 22. 00 sāksies “Mūzikas video 2003” atklāšanas šovs, kurā piedalās desmit grupas, kas sacentīsies par...