Magoņu Bertai Lūriņu ciemā

Sveika, mīļā! Gana ilgi nebiju tevi traucējusi. Aiz tās pašas nevaļas.

Sveika, mīļā! Gana ilgi nebiju tevi traucējusi. Aiz tās pašas nevaļas. Te iesnas piemetās, te citādas nebūšanas piemeklēja. Bet nu visu pēc kārtas. Šņaukājos, ka visa māja skanēja. Beidzot pie daktera Slotiņa aizgāju. Tāds cienījams kungs, domāju, kādas lētākas drapītes dabūšu. Taču mani sagaidīja jauns zellis, esot praktikants. Dakteris Slotiņš aizrauts uz sapulci. Nesapratu, kā īsti teica. Man no tās lielās šķaudīšanas ausis aizkritušas, tāpēc pārjautāju: vai ugunsgrēku dzēst? Šis smējās kā kutināts, tad, pieliecies pie auss, iečukstēja: "Kundzīt, deputātu trūkst, saraksts jānodod, bet..."
"Sapratu, praktikanta kungs, sapratu - neej ar stipru lauzties, nedz ar bagātu tiesāties."
Tā mēs sarunājāmies kā cūka ar zosi, bet zālītes man izrakstīja labas, pa manai kabatai.
Bet, kā saka, ko taupa taupītājs, to laupa laupītājs. Nē, mīļā, zagļi neiebruka. Vecais par to parūpējies un stipru bultu durvīm pielicis. Spainis noslīka akā. Tā nu man vajadzēja šķirties no tiem latiem, kurus ietaupīju uz zāļu rēķina. Pēc pāris dienām sasniga tāds sniegs, ka ne izbrist. Ņēmāmies abi ar Frīdi katrs savu ceļa malu rakt. Skatos: tā kā viens brien šurp pa sniegu. Jā, Pēteris no "Ķūķiem". Tāds uzcirties, ka ne pazīt. Apstājās, pasveicināja, pat cepuri noņēma.
"Ūja, kas nu par jokiem. Nupat vēl nepazina, bet tagad klanās kā pašai baronesei," skaļi gan to nesacīju, bet cierēju, kas nu būs tālāk. Tā un tā - nācis garām. Garām? Puskilometru lielu līkumu met, bet saka - garām! Lai jau runā vien, kas man. Šis arī tā cienīgi turpināja: "Es arī tajā apvienībā "Lazdas zieds", tad jau turpmāk parūpēšos, lai tev uz priekšu nav jātīra sniegs."
"Kas tad tīrīs?" es prasu.
"Lazdas zieds" turpmāk atsūtīs traktoru. Varēsi sēdēt istabā un ar savu Frīdi spēlēt "Melno Pēteri"."
Nu, ko tu par to saki, Berta? Ka tikai nebūs kā tajā sakāmvārdā: "Tukša muca tālu skan!" Vēlāk mēs to lietu ar veco pārrunājām. Šis vēl kalendārā to visu atzīmēja, lai vēlāk varētu turēt pie vārda.
Bet man tieši tajā vakarā jāiet uz dāmu komitejas sapulci. Domāju, ka būs kā vienmēr - ar maizītēm, tēju. Šoreiz - viss kā murdā. Ieklausos: ak tu, mīļā saulīt, dāmas dibināšot savu apvienību "Rozes zieds"! Skaisti, vai ne? Es arī tajā sarakstā ierakstījos. Kāds latiņš varbūt tiks klāt pie pensijas. Ar to lielo vētru šķūnītim pusi jumta nonesa. Naudiņu vajadzēs, kā saka - bagāts dara, kā grib, nabags - kā var.
Priecīgi steidzos mājās. Tavu negabalu - slīdēja kāja. Labi, ka nāca kaimiņiene, citādi gulētu uz ceļa, kamēr vecais nāktu meklēt. Otrā dienā bija jātiek pie daktera. Labi, ka tai pašai kaimiņienei ir mašīna, kurai degvielu nevajag. Ķēvīte rikšiem vien aizvizināja līdz ambulancei, bet tur pat jaunā praktikanta nebija. Tikai uzraksts uz durvīm - "Veselība - pati dārgākā manta". Protams, ka pati dārgākā, tāpēc mājās tūlīt līdu iekšā gultā, lai Frīdis saimnieko pa kūti un lūko sev ēdienu. Vecais bārās, ka man prāta neesot vairāk kā mazam bērnam. Kāpēc dauzījusies pa nakti un vēl kādu tur rozes ziedu meklējusi? Vai šis neesot gana labs? Turpat vai gadi piecdesmit kopā nodzīvoti. Veltīgi pūlējos viņam iestāstīt, ka runa nav par to rozes ziedu, kuru viņš domā. Vēlāk, kad atveda daktera kungu mājās, abi tīri draudzīgi sarunājās par kādu tur "Mēs - papardei". Tad gan es no dusmām vai apraudājos. Metu savējam ar spilvenu, sak, lai apkaunas vismaz no daktera, kuram vēl gadi atļauj runāt par papardēm. Bet ko viņš, vecais podlaiža, domā, tā runādams?
"Pareizi tava māsa teica pirms mūsu kāzām, ka tu esot pielīdzināms vilkam, kurš spalvu gan met, bet tikumu ne!" dakteris smējās, bet manējais pienāk mīlīgi klāt un saka: "Neklausies uz maniem vārdiem, bet skaties uz maniem darbiem," - un nobučo mani uz abiem vaigiem.
Ar to vēl, mīļā Berta, mani piedzīvojumi nebeidzās. Aizsaulē aizgāja Milda Stilbiņa. Dzīvoja viena kā pirksts. Ar Jāzepu viņa vēl jaunos gados izšķīrās. Nebija jau arī no tā Prauliņa nekā. Tik vien prata, kā pūst gaisā dūmus. Tā mēs nolēmām, ka "Rozes zieds" sagādās skaistu mūža māju un parūpēsies par izvadīšanu. Protams, ka ar mācītāja kungu. Ģērbējas skaisti saposa, par gadiem 10 jaunāku pataisīja. Mildiņa vienmēr vēlējās būt glīta. Nav jau arī joks tik tālā ceļā iet. Mēs tā pa morgu rīkojamies, kad ienes vēl vienu zārku. Esot kāds pagasta viņa gala vīrietis, minēja jau vārdu, bet neieklausījos. To pēdējā gaitā posīšot "Lazdas zieds". Mīļā, te nu rakstot sāk roka tirpt. Kaut ko tādu vēl nebiju piedzīvojusi. Labi, ka dakteris "Mēs - papardei" pievienojās mūsu pulkam, citādi es arī gulētu blakus nelaiķim.
Diena bija saulaina, kā tagad. Mildiņa tādu bija nopelnījusi. Mēs visas ar kroņiem rokās sanācām kapličiņā. Tur jau dega sveces, smaržoja pēc skujām, viss tik svinīgi, ka vai jāraud. Pirms vēl mācītājs bija sācis savu runu, nospriedām, ka jāpaskatās uz Mildiņu, jāsakārto apģērbs. Viņa jau arī dzīvē bija kārtīga. Zārkam vēl bija vāks virsū, tāpēc pasaucām vīriešus, lai noceļ. Līdz svinīgajam brīdim bija palikušas kādas 10 minūtes. Vēl gaidīja atbraucam sociālo darbinieci. Vīri, savu padarījuši, pagāja malā. Es paskatījos un jutu, ka man saceļas mati uz galvas. Tici vai netici, bet zārkā cēlās Mildiņas vietā gulēja... vīrišķis. Citi vēl neko. Kāda attāla radiniece, uzlikusi virsū rozes, sērīgā balsī teica: "Mildiņ, kā tu esi pārvērtusies. Gluži kā tavs tēvs, arī viņš tāds gulēja mūža mājā." Tad arī pārējie ieklausījās un, paskatījušies uz nelaiķi, virzījās uz durvju pusi. Dakteris, kā jau cilvēks, kurš pieradis ne to vien redzēt, piegāja pie zārka un teica: "Ja mani neviļ acis, tad tas no dzimšanas ir vīrietis, ko jūs par to sakāt, mācītāj?" Tas pievienojās daktera slēdzienam: "Ja mani atmiņa neviļ, tad viņa kristītais vārds ir Ārvalds. Raudzīsim to lietu labot." Pārmetis nelaiķim krusta zīmi, mācītājs aicināja kopā nodziedāt "Tuvāk pie Dieva kļūt". Pēc tam noskaitījām tēvreizi. Tu droši vien dedz nepacietībā uzzināt, kas notika ar Mildiņu. Tikmēr jau "Lazdas zieds" atveda īsto zārku. Paši jau taisnojās, ka esot misējies, viņi tāpat brīnījušies par Ārvalda pēkšņajām pārmaiņām. Es gan saku, Berta, ka tur bija iejaukušies citi spēki. Tādu sajukumu mūsu pagasts vēl nebija piedzīvojis. Ka tikai tālāk ar tām apvienībām tāpat neiziet.
Bet ko nu tik daudz prātot. Mazos zagļus vienmēr kārs, bet lielos liks augstos amatos. Tā ir bijis un būs. Es uz to "Mēs - papardei" skatos ar neuzticību. Ja vecais šā vai tā, es prom pie "Lazdas zieda". Nu jau sāku runāt grēcīgas runas. Jā, Mildiņu skaisti nobērējām. Vai nu tāpēc ķildosimies. Bez Dieva ziņas nekas nenotiek. Mācītājs vēl iesvētīja kapiņu. Šajā grēcīgajā zemītē visādi brīnumi notiek.
Jā, kamēr es tev rakstīju par mīļo Mildiņu, Frīdis no pagasta atnesa vēl vienu sarakstu, kurš saucas "Netiesājiet, lai netopat tiesāti". Ko tu par to saki? Nu gan jābeidz. Šovakar jāiet uz "Rozes zieda" saietu, tur spēlēšot "Senais valsis". Jāuzvelk "humpalās" pirktie zābaki ar rievoto zoli. Dakterim taisnība: veselība - pati dārgākā manta. Dzīvo nu arī tu prātīgi! Gaidīšu kādu ziņu.
Tava draudzene Madara Bērza "Pumperniķeļos"

Citu datumu laikraksti

  • Plāno atcelt ienākumu nodokļa maksāšanu

    Paredzams, ka meža īpašniekiem vairs nebūs jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis par to īpašumā esošā meža pārdošanu izciršanai un darījumiem ar tajā...

  • Mācības pielāgos reālās dzīves prasībām

    Nākamajā mācību gadā būs izmaiņas pamatizglītības mācību saturā.Nākamajā mācību gadā būs izmaiņas pamatizglītības mācību saturā. Notiks pārmaiņas...

  • Nedēļas nogalē kļūs aukstāks

    Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra sola, ka nedēļas nogalē kļūs aukstāks. Gaisa temperatūra sestdienas un svētdienas naktī būs no...