Mājās kādreiz veidos senlietu muzeju

Gavaru ģimene “Ceriņu” mājas Virešu pagastā iegādājās pirms astoņiem gadiem. Pa šo laiku šī vieta ir pārvērtusies līdz nepazīšanai - to apliecina gan saimnieki, gan ikviens, kas šeit ierodas ciemos.

Gavaru ģimene "Ceriņu" mājas Virešu pagastā iegādājās pirms astoņiem gadiem. Pa šo laiku šī vieta ir pārvērtusies līdz nepazīšanai - to apliecina gan saimnieki, gan ikviens, kas šeit ierodas ciemos.
SIA "Andruks" īpašnieks Andris Gavars stāsta, ka ģimenes māju viņi nopirka pēc sludinājuma, kas vēstījis, ka māja atrodas Gaujas krastā. Tas arī bija svarīgākais iemesls, kas pamudināja Gavaru ģimeni iegādāties šo māju.
"Sākumā mājā dzīvoja veca sieviete ar savu dēlu. Viņi apdzīvoja tikai divas istabas. Mēs savukārt nopirkām nelielu mājiņu turpat blakus. Mūsu māja bija šīs sievietes tēva dzimtā māja, tādēļ viņa labprāt pārcēlās uz turieni, bet mēs iekārtojāmies viņas mājā," stāsta A.Gavars. Andra sieva Gunta saka, ka gan mājas, gan tās apkārtnes iekopšanā visa ģimene ir ieguldījusi daudz darba. "Sākumā šeit tikai divās istabās bija elektrība. Pirmo istabu Andris izremontēja uz manu un jaunākās meitiņas Līgas pārrašanos mājas no dzemdību nama," atklāj Gunta un piebilst, ka mājas iekārtošanas darbi notiek joprojām.
Darbi notiek joprojām
"Ceriņu" mājas un pagalms ir veidots vienotā, senlaicīgā stilā.
"Kādreiz, kad sadūšosimies, izveidosim šeit senlietu muzeju. Mums ir sakrājies daudz un dažādu senlaicīgu lietu un instrumentu. Daži pat saglabājušies no kara laika. Mēs saglabājam visu, kas citiem šķiet nederīgs," saka A.Gavars.
Mājas iekārtošanas idejas pieder Andrim, savukārt Gunta un viņas mamma darbojas dārzā, izdaiļo mājas apkārtni, bet arī šeit neiztikt bez Andra padoma un palīdzīgās rokas, kaut vai sagādājot akmeņus akmeņdārzam. "Gribas, lai mājās ir labi pašiem un tās patīk arī citiem," saka Gunta.
Bieži vien dodoties kaut kur atpūsties, Gavaru ģimene secina, ka vislabāk tomēr ir mājās. "Ģimene un māja dod labu enerģiju," apgalvo Andris un piebilst, ka pēc smagas darba dienas pats jaukākais ir baudīt klusumu. "Diemžēl nemaz tik bieži tam neatliek laika. Atbraucot no darba, ir jāpagūst paveikt arī kaut kas mājās," saka A.Gavars.
Nebija brīvu dienu
Jautāts, kā radās doma nodarboties ar automašīnu tirdzniecību, A.Gavars apgalvo, ka tas nāca pats no sevis. "Es kādreiz strādāju Vācijā, tad bija jāatgriežas mājās. Negribēju braukt ar autobusu, tādēļ nopirku automašīnu. Kad atkal devos atpakaļ, mašīnu pārdevu. Pēc kāda laika jau izdevās nopirkt divas, trīs mašīnas. Tā pamazām sākās šis bizness. Pa šo laiku pamēģināju arī citus darbus, bet atgriezos pie sākuma varianta," atceras autotirgotājs. Kamēr Andris nodarbojas ar biznesu (viņa vadītā SIA "Andruks" nodarbojas gan ar automašīnu tirdzniecību Smiltenē, gan ar rezerves daļu tirdzniecību un autoservisa pakalpojumu sniegšanu Virešos), Gunta saimnieko mājās. "Kad Andris ir Vācijā, es braucu uz Smilteni un nodarbojos ar firmas lietām. Manā pārziņā ir arī uzņēmuma grāmatvedība," stāsta G.Gavare.
"SIA "Andruks" reģistrēta 1994.gadā, bet sākām strādāt tikai 1998.gadā. Sākotnēji nodarbojāmies tikai ar automašīnu tirgošanu. Šeit meža vidū mājas pagalmā mums bija autoplacis. Mums bija klienti gan no Valkas, gan Gulbenes un Alūksnes, bet mums tas apnika, jo nebija brīvu dienu. Klienti brauca pat tad, kad mūsu nebija mājās. Gadījās, ka mēs pusnaktī atbraucam mājās, bet mūs gaida klients. Viņam vajagot mašīnu - pārdevām arī," stāsta Andris.
Ir ģeogrāfiski izdevīga
Vēlāk SIA "Andruks" autoplaci izveidoja Smiltenē. "Kādu brīdi mēģinājām tirgot automašīnas gan Smiltenē, gan šeit uz vietas, bet sapratām, ka tam nav jēgas. Tagad tirgojam automašīnas tikai Smiltenē.
Smiltene ir dzīva pilsēta. Tā mums ir arī ģeogrāfiski izdevīga. Uz turieni brauc alūksnieši, valmierieši, cēsnieki, gulbenieši. Visi ceļi ved caur Smilteni," spriež firmas īpašnieks.
Viņš uzskata, ka automašīnu tirdzniecība ir ienesīgs bizness, tikai jārēķinās ar daudzajiem konkurentiem.
"Šobrīd ir milzīgs auto piedāvājums. Kādreiz, pārdodot vienu mašīnu, no peļņas varēja dzīvot veselu gadu. Tagad ir jāpārdod daudz vairāk mašīnu, lai gūtu labu peļņu. Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā, autotirgotājiem ir nākušas klāt arī jaunas problēmas. Mašīnas tirgo privātpersonas, tādējādi izkonkurējot firmas, jo firmām, ievedot mašīnu no ārzemēm, jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis," saka A.Gavars.
Idejas grūti realizēt
Automašīnu tirgotājs ir ievērojis, ka visātrāk un visvairāk var pārdot mašīnas, kas maksā simts latus. "Cilvēki ir dažādi, dažādas ir arī viņu vēlmes, bet visu nosaka maksātspēja. Cilvēks nav muļķis, viņš saprot, ko nopērk, samaksājot simts latus, bet ne visiem ir tik liela rocība, lai varētu atļauties pirkt jaunas un dārgas automašīnas," spriež Andris.
Viņš uzskata, ka valdības lēmums aizliegt tirgot vecas automašīnas ir neprātīgs. Viņaprāt, valdībai vispirms vajadzēja padomāt, kā cilvēkiem nopelnīt vairāk naudas, lai varētu atļauties nopirkt labāku mašīnu. A.Gavars stāsta, ka viņa firma mēģina piedāvāt visu veidu pakalpojumus. Mēs varam piegādāt automašīnas no Vācijas, sagatavot tās tehniskajai apskatei, uzturēt automašīnu, pārdot nepieciešamās rezerves daļas, kā arī piedāvāt jaunu automašīnu, kad vecā ir nolietojusies," skaidro firmas īpašnieks. Andris apgalvo, ka viņam ir arī daudz jaunu ideju, bet tās ir grūti realizēt, jo ar privātajiem autotirgotājiem ir grūti konkurēt.
"Es labprāt attīstītu un paplašinātu firmas darbību, bet baidos no strādniekiem. Sliktus cilvēkus firmā nevajag, bet no labiem ir bail, jo es varu izskolot sev konkurentus. Labs strādnieks var nozagt idejas, nozagt pat pašu biznesu un aiziet prom, līdzi paņemot arī klientus, jo es diendienā neatrodos placī un ar klientiem nestrādāju," spriež A.Gavars.
Patīk Alūksnes meitenes
Andris un Gunta uzskata, ka viņiem izdodas kopīgi darboties biznesā. Saskanīga ir arī viņu ģimenes dzīve. Andris ir smiltenietis, bet Gunta - alūksniete. "Pēc profesionālās skolas absolvēšanas strādāju par šoferi, vedu pienu uz Alūksni. Tā arī iepazinos ar sievu - tas bija tāds darba romāns, bet smilteniešiem jau vispār patīk Alūksnes meitenes," smej A.Gavars.
Andra un Guntas laulībā ir dzimuši četri bērni - Maija, Ruta, Jānis un pastarīte Līga. "Mēs esam īsta latviešu ģimene, tādēļ arī visiem bērniem ir latviski vārdi. Tagad modē ir dot divus un trīs vārdus, bet mums pašiem taču ir tik daudz skaistu vārdu, kādēļ jāšpiko no citām tautām?" ir neizpratnē Andris.
Viņš atklāj, ka vecākajai meitai Maijai vārdu deva omīte. Ruta vārdu mantoja no Andra mammas. "Katrā kārtīgā latviešu ģimenē vajadzētu būt Jānim, bet kur ir Jānis, tur jābūt arī Līgai," uzskata ģimenes galva. Vasarā Andra un Guntas mājās viesojas arī brāļa un māsa bērni.
Šajās mājās nekad nav garlaicīgi, te vienmēr valda liela rosība. Gavaru ģimenei patīk gan kopīgi atpūsties, gan kopīgi strādāt.

Citu datumu laikraksti

  • Bojā iet cilvēks

    Alūksnes rajonā šķembu bāzē Virešu pagastā trešdien notikusi divu smago automašīnu sadursme, kurā cieta trīs cilvēki, bet viens gāja bojā.Alūksnes...

  • Pagastā gatavojas jubilejas sporta spēlēm

    Mālupes pagasta padome rīko 10. Alūksnes rajona pašvaldību sporta spēles. Tām sporta laukums pie pamatskolas ir gandrīz sakārtots.Mālupes pagasta...

  • Pieturās parādās grafīti

    Šogad pirmajā pusgadā pārgalvīgi autobraucēji, zagļi un huligāni valsts autoceļu aprīkojumam nodarījuši zaudējumus 135 000 latu apmērā, tas ir par 23...

  • Eiropas kampaņas “Būvē droši!” pasākumi turpinās

    Kampaņu organizē Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra sadarbībā ar Eiropas Savienības dalībvalstīm un kandidātvalstīm, kā arī ES...

  • Nekas nav līdz galam izlemts

    Latvijas politiķi izvairās pieņemt konkrētus lēmumus. Mūsdienu politika balstās uz politiskās sadzīvošanas stratēģijām, nevis konsekventiem...

  • Vai pensionāram aizdod naudu?

    Vai Alūksnē ir tāda banka vai iestāde, kas pensionāram var aizdot 100 latu operācijai?Vai Alūksnē ir tāda banka vai iestāde, kas pensionāram var...