Mājas savai sirdij

- No atlikušajiem apmēram puse ir visu vecumu sievietes, kas, cik saprotu, šoreiz neietilpst aizdomās turamo personu skaitā. Paliek skolas vecuma puišeļi, jaunieši un vīri spēka gados.

121.
- No atlikušajiem apmēram puse ir visu vecumu sievietes, kas, cik saprotu, šoreiz neietilpst aizdomās turamo personu skaitā. Paliek skolas vecuma puišeļi, jaunieši un vīri spēka gados. Puišeļi atkrīt automātiski. Tas nozīmē, ka mums jāaptaujā apmēram sešdesmit vīrieši. Tas taču nav daudz, vai ne? - Leščinskis pasmaidīja un aizsmēķēja.
- Kā tu iedomājies meklēšanu? Vai domā, ka mēs staigāsim pa mājām un katram sastaptajam vīrietim jautāsim, kur viņš bijis aizvakar ap sešiem vakarā? - Reņģe šaubījās.
Leščinskis tikai daudznozīmīgi pasmīnēja un izpūta kuplu dūmu grīsti. Beidzot bija nonākts pie paša svarīgākā punkta viņa ziņojumā. Reņģe ziņkārē iepleta acis. Gaļina sirsnīgi uzsmaidīja omulīgajam vīrelim. Apmierināts ar radīto iespaidu, Leščinskis noklepojās.
- Esmu arī šajā ziņā šo to interesantu uzzinājis, - viņš teica un pakasīja pliko galvvidu. - Nesen mūsu pagastā tādi rīdzinieki uzradušies. Pareizāk māte esot vietējā, bet laikam nav lielpilsētā diez ko gājis, tāpēc atgriezusies "Ratniekos" ar visu famīliju: dēlu, meitu, vedeklu, znotu un diviem mazbērniem. Visi pliki kā baznīcas žurkas...
- Būt nabadzīgam jau vēl nav nekāds grēks, - smiedamies aizrādīja Reņģe, taču Leščinskis viņu sirdīgi pārtrauca:
- Es tev pilnīgi piekrītu, tomēr - vai nav mazliet dīvaini, ka viens no tiem rīdziniekiem šorīt vietējā bodē pamatīgi iepircies? Iegādājies jaunas džinsa un izejamās bikses, divus laba auduma kreklus, kurpes un trīs pārus kokvilnas zeķu...
- Par manu naudu! Acis tādam riebeklim izskrāpēt, - Gaļina aizsvilās dusmās, taču Leščinskis viņu rāmi pārtrauca:
- To nu gan vēl nevar droši apgalvot, ka tieši par jūsu naudu viņš izdarījis minētos pirkumus. Tomēr situācija tiešām vedina tā domāt. Kur gan citur šis cilvēks varēja ņemt tik lielu naudu?
Es noskaidroju gaterī, ka avansā viņš saņēmis tikai trīsdesmit piecus latus.
- Kur šo jefiņu var atrast? - noprasīja Reņģe. Vienā mirklī viņš bija kļuvis drūmi nopietns.
- Droši vien mājās, jo gaterī Zvirgzds šodien neesot redzēts, - paskaidroja Leščinskis.
- Tad nav ko pļāpāt. Braucam, - stingri noteic Reņģe un tvēra pēc zilā formas mēteļa, ko bija pakāris uz nagliņas pie krāsns. Cēlās arī sieviete. Pēc brīža "Ņiva" jau ripoja pa pagasta centra galveno ielu. Pie kafejnīcas Reņģe tomēr pieturēja, jo Leščinskis gribēja nopirkt smēķus. Arī Gaļina pieteicās līdzgājējos. Sapratusi, ka vairs nav galvenā aizdomās turamā persona, viņa jutās daudz brīvāk un nu vēlējās apskatīt apkārtni.
Gribēja ieskriet tikai uz mirkli un tūdaļ doties tālāk, taču kafejnīcas zālēs durvīs sieviete sastinga. Zāles viņā galā aiz letes stāvēja un plauktā pudeles nesteidzīgi kārtoja tas pats vīrietis, kas pirms divām dienām tik mīļi bija lūdzis atļauju piezvanīt uz Rīgu. Pagriezis galvu uz durvju pusi un pamanījis nācējus, samulsa arī Olafs. Tomēr viņš bija pietiekami gudrs, lai neļautos panikai.
- Ko policista kungs vēlas? Mums ir brīnišķīga karbonāde un šampinjoni krējuma mērcē. Lūdzu izvēlieties, - vīrietis teica, nolika uz letes stūra atvērtu ēdienkarti un grasījās iziet virtuvē.
To redzēdama, Gaļina satvēra Leščinska piedurkni. Sievietē pavēries inspektors sadrūma.
- Uzgaidiet! Vai jūs esat tas jauneklis no "Rateniekiem", kurš šorīt iepirkās rūpniecības preču bodē gandrīz par astoņdesmit latiem? - viņš bargi noprasīja. Gaļinas brūnās acis dzēla Olafu kā divas saniknotas lapsenes.
Ak, cik ļoti vīrietim tobrīd gribējās teikt "nē". Tomēr viņš saprata, ka tā nav izeja. Varbūt ar meliem izdotos apmānīt uz mirkli, taču ne uz ilgu laiku. Gan jau Leščinskis izbraukātu māju un izprašņātu Lanu. Varbūt viņš tieši no kafejnīcas dotos uz veco darbavietu un jau drīz saprastu,ka Olafam ir kas slēpjams. Jā, bet pa šo laiku vīrietis varēja izbēgt, vienīgi - uz kurieni? Filmā bēgšana un pakaļdzīšanās allaž likās tik interesanta, bet nu, kad Olafam bija iespēja izmēģināt pašam, viņš nejuta neko vairāk kā vien stindzinoši saltu stīvumu visos locekļos.
- Kāpēc jūs klusējat? - vīrieša drudžainās pārdomas pārtrauca Leščinska skarbā un čērkstošā balss. Kā no tālienes Olafs sevi dzirdēja sakām "jā".
- Tādā gadījumā, kur jūs ņēmāt tik daudz naudas? - neatlaidās Leščinskis.
Sapratis, ka bez izskaidrošanās neiztikt, Olafs nomurmināja:
- Vai mēs nevarētu aprunāties citā vietā?

Citu datumu laikraksti

  • Īpaša banka atver kontu

    Es piedāvāju iespēju noguldīt bankā visdārgāko, kas jums ir - mīlestību, prieku, līdzpārdzīvojumu, visas emocijas, kuras var izdzīvot, esot blakus un...

  • Piecdesmit divus gadus - dzelzceļnieka sieva

    Deviņdesmit četrus gadus vecā alūksniete Valija Jēkabsone ir inteliģenta un sirsnīga kundze, kurai nezinātājs nedotu vairāk par 74 gadiem.Deviņdesmit...

  • Bejā strādā četri jauni skolotāji

    Jaunalūksnes pagasta Bejas pamatskolā 2004./2005.mācību gadā darbu uzsākuši četri jauni pedagogi.Jaunalūksnes pagasta Bejas pamatskolā...

  • Viena taisnība visiem?

    Tāpat kā dabā, arī sabiedrībā iezīmējas rudens laiks. Latvijas politikā padziļinājusies plaisa starp valdību un sabiedrību. Šķiet, ka iedzīvotāji...

  • Divas skolas saņems uzņēmēju dāvinātos datorus

    Sikšņu un Bejas pamatskolā divu mēnešu laikā nogādās uzņēmēju ziedotos datorus. Tajās situācija datortehnoloģiju sagādē atzīta par īpaši kritisku,...

  • Piedāvā grāmatas un mācību materiālus

    Alūksnes rajona Izglītības pārvalde saņēmusi grāmatas un materiālus, kas atvieglos skolotāju un skolēnu mācību darbu.Alūksnes rajona Izglītības...