Mājas savai sirdij

118. Bet, mīļā Kristiāna, vai tad tu domā, ka šo mērķi var sasniegt, guļot un dusmojoties? - iecietīgi pasmaidīja Lana.

118.
Bet, mīļā Kristiāna, vai tad tu domā, ka šo mērķi var sasniegt, guļot un dusmojoties? - iecietīgi pasmaidīja Lana.
Nē, gluži tā vis es nedomāju. Taču esmu sieviete, turklāt - precēta. Man nav jāskrien un jācīnās kā negudrai, tas jādara vīriešiem. Es netaisos kļūt par verdzeni, kā tu to esi izdarījusi. Ja reiz Ints bija tik gudrs un mani apprecēja, tad lai pats arī domā, kā ģimeni uzturēt. Nekam citam jau viņš nav derīgs, - daudznozīmīgi pasmējās Kristiāna un cieši ieskatījās samulsušajai svainei acīs, tad it kā starp citu pajautāja: - Jā, vai tev nav kāds lieks lats? Man vajadzētu aiziet līdz centram. Pēdējais laiks parādīties dakterei.
Lanai ļoti negribējās atdot radiniecei pēdējo naudu. Tomēr atteikt viņa nevarēja. Ko gan ļaudis teiktu, ja uzzinātu, ka tuvinieku skopuma dēļ topošā māmiņa nevar apmeklēt ārstu? Lana piecēlās un sīviem soļiem izšļūca savā istabā. Mazliet apšaubīdama Olafa godīgumu, viņa bija iesējusi naudu baltā drāniņā un palikusi zem gultas matrača. Skaidri zināja, ka tur ir divi lati un septiņdesmit pieci santīmi, tomēr vēlreiz lēnām un rūpīgi pārskaitīja. Tad Lana smagi nopūtās un paņēma divus piecdesmit santīmu gabalus.
Tu tikai nepazaudē un visu, kas paliek pāri, atnes mājās, - viņa teica, naudu Kristiānai saujā iebērdama.
Protams, - sieviete bez apdomāšanās apsolīja un izsteidzās savā istabā pārģērbties. Pēc brīža viņas melnie gumijas zābaki ņipri aizzibēja pār ledū sastingušo pagalmu.
* * *
Es simtām reižu esmu atkārtojis: neatstājiet naudu un vērtīgas mantas zaglim pieejamās vietās, bet - vai tad nu manī kāds klausās, - dārdoši noskandināja sirms, raženi noaudzis policijas inspektors un dusmīgi atgāzās krēslā.
Jūs runājat tā it kā es to būtu darījusi tīšām. Man šobrīd ir tāda sajūta, ka jūs nevis domājat kā notvert vainīgo, bet gan - kā visu vainu uzvelt man, - iebilda trauslā blondīne, saraudātām un aizvainojuma pilnām acīm vērdamās runātājā.
Uz to pusi ir, - inspektors pasmīnēja. - Lietu uzsākot, es pat par savu personīgo māti nevaru būt drošs, kur nu vēl par pilnīgi nepazīstamu personu. Kāpēc lai es jums ticētu?
Darat kā zināt, bet es to naudu neesmu ņēmusi, - sieviete dusmīgi izgrūda un atkal sāka šņukstēt.
Manas domas par jums nav noteicošās. Visu noskaidrot palīdzēs sīku faktu analīze, - inspektors vēsi aizrādīja, izņēma no kabatas paciņu cigarešu un aizsmēķēja.
Tad analizējiet! Domājiet! Tikai lieciet mani mierā, - izsaucās sieviete, tad atkal iešņukstējās. - Kāpēc man te neviens netic! Vai tad es tiešām izskatos pēc zagles?
Cienītā, vai jums bieži nācies redzēt cilvēkus, kuri nēsā kaklā pakārtu uzrakstu "Es zogu", "Es aizdzenu mašīnas", "Es izvaroju"? Ak nē? Manā praksē arī tāds brīnums vēl nav gadījies, lai gan strādāju policijā jau divdesmit vienu gadu, - samierinoši pasmaidīja inspektors.
Par atbildi sieviete tikai dusmīgi pabolīja acis un izņēma no somiņas paciņu papīra kabatlakatiņu.
Ja jau būtu tik vienkārši noziedznieku atšķirt no godīga cilvēka, tad mēs te nesēdētu. Tad es būtu ārsts vai varbūt skolotājs, bet jūs savu maciņu pamanītos noslēpt aiz deviņām atslēgām, tiklīdz tuvumā parādītos persona ar nevēlamām tieksmēm, - pašūpoja galvu inspektors.
Sieviete tikai rūgti pasmaidīja. Viņa gan nevarēja iedomāties bļaurīgo un nepielūdzamo veci nevienā citā amatā kā policists.
Arī šis gadījums, kura dēļ mēs abi esam te piespiedu kārtā satikušies, ir sarežģīts tieši ar to, ka nav neviena, ko varētu turēt aizdomās. Jūs noliedzat, ka būtu zādzību pastrādājusi. Arī neko aizdomīgu neesat redzējusi. Vienīgi kāds vīrietis trešdienas vakarā lūdzis atļauju piezvanīt sievai uz dzemdību namu Rīgā. Turklāt trīs cilvēku klātbūtnē viņš ir apgalvojis, ka tūdaļ arī pats dodas uz galvaspilsētu. Ja šis vīrietis tiešām ir vainīgā persona, tad, cienījamā Gaļina Ozoliņa, jums pašai nāksies samaksāt tos divi simti piecdesmit septiņus latus.
To dzirdot, vaigi un ausis sievietei piesarka.
Es nemaksāšu neviena santīma. Un vēl, cienījamais policista kungs, es izkliegšu pa visām avīzēm, cik čakli jūs šo lietu risināt. Vai esat aptaujājis visus kroga apmeklētājus? Vai esat jel ko darījis, lai lietu atrisinātu? Nē! Jūs visu rītu spīdzināt mani, uzdodams stulbus jautājumus. Vai par to mēs, vienkārša tauta, maksājām? - sieviete spiedza, rokas dūrēs savilkusi un nervozi raustīdamās pie katra vārda. Nu bija skaidri sadzirdams svešzemnieciskais akcents, ko ikdienā un mierīgajos apstākļos Gaļina mierīga slēpa.
Pietvīka arī policists. Viņam bieži nācās dzirdēt līdzīgas kliegšanas, tomēr tās joprojām aizvainoja tikpat spēcīgi kā pirmajā reizē.

Citu datumu laikraksti

  • Speciālists informē

    Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, suņa apmācībai un mājas (istabas)...

  • Ziemeļu vējā bites nemedo

    Viņa ir kā dzirkstošs, līdz malām piepildīts vīna trauks. Pilna ar gaišām domām. Ar dvēselē uzplaucētu saules dārzu.Viņa ir kā dzirkstošs, līdz malām...

  • Fotoservisa centrs svin desmit gadu jubileju

    Alūksnieša Jāņa Podnieka “Fotoservisa centrs” ceturtdien svinēja 10 gadu jubileju. Svētku dienā Fotoservisa centra darbinieki mielojās ar īpašu...

  • Aicinām sūtīt priekšlikumus!

    Aicinām uz diskusiju par Zemkopības ministrijas izstrādātajiem noteikumiem par mājas (istabas) dzīvnieku labturību un dzīvnieka īpašnieka tiesībām un...

  • Zemnieki turpina labības pļauju

    Pagaidām: par graudu ražu nesūdzas. Mālupes pagasta zemnieku saimniecībā “Dzirnavu 8” līdz otrdienas pēcpusdienai bija nopļauta apmēram ceturtā daļa...

  • Skolām dāvina jaunāko informāciju par ES

    Visas Alūksnes rajona vidusskolas saņems jaunākos informatīvos materiālus par Eiropas Savienību un pilsoniskas sabiedrības veidošanu Latvijā.Visas...