Mājas savai sirdij

113. Prozīt, - viņš uzsauca un izdzēra ugunīgo dziru vienā paņemienā.

113.
Prozīt, - viņš uzsauca un izdzēra ugunīgo dziru vienā paņemienā.
Uz Dagnijas jautājošo skatienu Jānis tikai nevarīgi iepleta rokas, kā gribēdams teikt: redzi, tā nu man te iet! Tomēr sievietei ar to vien nepietika.
Kas tā tāda? Es domāju, ka tava māte ir mirusi, - viņa noprasīja.
Māte jau sen aizsaulē. Šī ir mana sieva. Tā ir, es gribēju teikt, civilsieva, - rūgti pasmaidīja Jānis.
Dagnijai no brīnumiem mute palika vaļā. Nebija pat spēka ko teikt, tik pārsteigta viņa tobrīd jutās. Toties nu Jānim bija runājamais klāt.
Jā, Dagnij, ar tādu cilvēku nu es esmu kopā, - viņš teica, uz priekšu paliecies un izdilušās rokas cieši sakrampējis. - Tu pareizi redzi, viņa tiešām ir par mani krietni vecāka. Kad sapazināmies, tad jau to tā nejuta. Mammīte tikko bija mirusi un man bija prieks, ka esmu atradis kādu, kurš var grūtajā brīdī palīdzēt. Marta bija turīga. "Miķelīši" ir viņas mājas. Velns parāvis, arī viss cits te pieder viņai! Es esmu tikai pliks un stulbs iegātnis, kuru var dīdīt un sunīt.
Un Jānis cirta dūri galdā tā, ka Dagnija salēcās.
Kuš, viņa taču dzirdēs, - sieviete brīdināja.
Lai dzird. Viss, ko es saku, ir tīra patiesība, - ņirdzīgi pasmējās Jānis, tad jau rāmāk piemetināja: - Es viņai iedevu miega zāles. Nu jau kādu laiku krāks kā nosista.
Tāā? - Dagnija brīnījās.
Jā, viņai ir trieka. Lai būtu mierīgāka un nenodarītu sev ko ļaunu, daktere parakstīja nomierinošas zāles, - Jānis paskaidroja tik bezkaislīgi, ka sieviete nodrebēja. Ja nu viņa būtu šīs nelaimīgās Martas vietā?
Kamēr Dagnija prātoja, Jānis iztukšoja vēl vienu glāzīti. Nu jau viņš bija tiktāl apskurbis, ka blenza sievietē stulbu un reizē nekaunīgu skatienu, it kā gribētu jautāt: un uz ko tu manis dēļ esi spējīga? Šis skatiens Dagniju tā aizvainoja, ka viņa piecēlās un sāka posties promiešanai.
Kur nu tik ātri skriesi? Tikko taču atnāci. Es domāju, mums vēl daudz kopīgu un jauku lietu ko pārrunāt, vai tev tā nešķiet? - izsaucās Jānis un mēģināja atņemt sievietei mēteli.
Lai nu paliek. Pirmajai reizei jau gana esmu ciemojusies. Manējie noteikti gaida un uztraucas, kur esmu palikusi. Paskaties, vakars jau tumst, bet man vēl vismaz pieci kilometri ejami, - atrunājās Dagnija, mēģinādama atsvabināt apģērbu un kreiso roku, ko Jānis bija satvēris un turēja cieši kā knaiblēs.
Jā, Tādas jau jūs, sievietes, esat. Varat stundām runāt tukšus niekus, bet, kad varētu savas jūtas pierādīt darbos, tad nekā. Tad vienai govs jāslauc, otru tuvinieki gaida, trešajai vēl nezin kādas ķibeles, - vīrietis šļupstēja.
Taču sieviete viņā vairs neklausījās. Visus spēkus sakopojusi, viņa grūda bijušo pielūdzēju tā, ka tas ar smagu būkšķi atsitās pret sienu. Tad Dagnija paķēra grozu un izmetās pa durvīm, gandrīz paklupdama uz suņa, kas bija aizgūlies aiz sliekšņa. Apdomāties nebija laka. Jāņa gari stieptā sauciena pavadīta, sieviete teciņus šķērsoja pagalmu un turpināja skriet, līdz sejā iesitās priežu skuju rūgtais aromāts. Tad viņa apstājās un brīdi klausījās. Taču šāda uzmanība bija pilnīgi lieka, jo "Miķelīšos" saimnieks jau bija pārāk saguris, lai spēlētu paslēpes.
Dagnija dusmīgi sakārtoja apģērbu. Sirds viņai krūtīs neprātīgi auļoja un vaigi kvēloja. "Muļķe! Kāda es esmu bijusi muļķe visus šos gadus," sieviete pukojās, atsākdama soļot pa smilšaino meža ceļu. Sabrukušie sapņi bija pārtapuši spējās dusmās un riebumā. Dagnija jutās kā bērns, kuram pasniegts spožs un čaukstošs, taču tukšs šokolādes papīrs. Vai viņas dzīvē viss nebūtu veidojies pavisam citādi, ja allaž nebūtu sapņojusi par Jāni? Vai tas, kas visus šos gadus bija licies vienīgais glābiņš, patiesībā nebij ļauna inde, kas liedza pareizi novērtēt un spriest?
* * *
No centra pilsētas pārbraucis, Olafs, protams, devās uz kafejnīcu. Tomēr šoreiz viņš nevis steidzās zālē, lai iespējami ātrāk satiktu Imandru, bet klusītēm ieslīdēja balti flīzētajā tualetē. Tikai rūpīgi noslēdzis durvis vīrietis beidzot uzdrošinājās izņemt dārgo guvumu no kabatas. No ārpuses maks izskatījās tieši tāds pats kā simti un tūkstoši citu līdzīgu darinājumu. Tomēr jau no svara varēja just, ka tajā iekšā ir daudz prāvāks naudas žūksnis nekā tie pārdesmit lati, ko gatera strādnieki saņēma algas un avansa dienās. Arī aptaustot to varēja sajust: maks likās piebriedis kā zivs, kas gatavojas nārstot.

Citu datumu laikraksti

  • Var izraisīt mazo degvielas tirgotāju bankrotu

    Ja valdība pieņems jaunus noteikumus par degvielas rezervēm, tad tie ietekmēs visu Latvijas degvielas tirgu, bet sevišķi mazo un vidējo degvielas...

  • “Kabeļu tilts” uz Olimpiādi

    Alūksnes iedzīvotājiem “kabeļu tiltu” uz Olimpiskajām spēlēm Atēnās piedāvā “Telia MultiCom”. Tā ir šīsvasaras sporta tematikai veltītā...

  • Kājām mēro 240 kilometrus

    Alūksnes svētceļinieku grupa bija starp 32 grupām, kas Aglonas bazilikas laukumā iegāja, skanot baznīcas zvaniem.Alūksnes svētceļinieku grupa bija...

  • Bojā iet cilvēks

    Alūksnes rajonā šķembu bāzē Virešu pagastā trešdien notikusi divu smago automašīnu sadursme, kurā cieta trīs cilvēki, bet viens gāja bojā.Alūksnes...

  • Pagastā gatavojas jubilejas sporta spēlēm

    Mālupes pagasta padome rīko 10. Alūksnes rajona pašvaldību sporta spēles. Tām sporta laukums pie pamatskolas ir gandrīz sakārtots.Mālupes pagasta...

  • Pieturās parādās grafīti

    Šogad pirmajā pusgadā pārgalvīgi autobraucēji, zagļi un huligāni valsts autoceļu aprīkojumam nodarījuši zaudējumus 135 000 latu apmērā, tas ir par 23...