Mājas savai sirdij

109. Tā likās kā ezera dūņās iesnaudies, trekni nobarojies līnis. Vēl mirklis, un maks jau ieslīdēja vīrieša kabatā.

109.
Tā likās kā ezera dūņās iesnaudies, trekni nobarojies līnis. Vēl mirklis, un maks jau ieslīdēja vīrieša kabatā. Tomēr nē. Olafs to atvēra, uz labu laimi izņēma vienu naudas zīmi un nolika uz galda. Kāda starpība, pieci vai desmit lati tie bija? Vīrietis zināja, ka nu kādu laiku ir bagāts.
***
Salts decembra vējš dzenāja slapjas pelēku mākoņu plūksnas. Izmirkusī zeme asaraini vērās debesīs kā jautādama, kad beidzot iestāsies miers un tā varēs atpūsties no vasaras dzīvīgās steigas. Dagnija Zvirgzda beidza adīt grezniem rakstiem rotātu vilnas zeķi un tīksmi izstaipījās. Viņas slepenais darbs bija galā, un beidzot varēja paveikt to, ko sirds tik ļoti kāroja jau visu vasaru: apciemot Jāni Kubuli. No ciema sievām Dagnija aplinkusi bija uzzinājusi, kā jaunības dienu draugam klājās, tāpēc īpašas cerības neloloja. Viņa zināja, ka Jānis ir šķīries un ilgu laku dzīvojis divatā ar māti. Kad Kubuliene beidzot aizgājusi aizsaulē, viņš palicis ar naudas žūksni kabatā, taču galīgi bez padoma. Tā nu pamazām iesācis dzert un nolaidis saimniecību tiktāl, ka dzīvo no rokas mutē.
Dagnija izdzēra pēdējo lāsi kafijas un piecēlās. Ritēja pirmā Adventes nedēļa, laiks, kad tiek pārdomāts bijušais un piedots pāri nodarītais. Visa pasaule likās uz brīdi kļuvusi sirsnīgāka un līksmāka. Kāpēc arī Dagnija nevarētu vēlreiz ļauties saldajam neprātam? Kāpēc viņa nevarētu beidzot apraudzīt to puisi, kuru visu mūžu uzskatījusi par savu likteņa nolemto? Ratenieku saimniece pavēra meitas istabas durvis, taču tā gulēja, galvu segā ietinusi. Klusītēm māte šķērsoja istabu un pavēra durvis uz vedeklas kambari. Lana sēdēja pie loga un lāpīja Olafa kreklu.
Es mazliet iziešu. Man darīšanas ciemā, - māte meloja, notvīkusi kā skuķe.
Taču Lana to nepamanīja. Viņa pacēla savas skumjās, dziļi zilbrūnos dobumos iegrimušās acis un gurdi pamāja. Vedeklai nebija ne mazākās vēlēšanas noskaidrot, ko tieši vīra māte iecerējusi darīt un kāpēc pēkšņi tik nelāgā laikā sadomājusi iziet no mājām.
Dagnijai tas bija gluži pa prātam. Viņa žigli atgriezās virtuvē un sāka kravāties. Ielika grozā gabalu Jansonmātes dotā žāvētā speķa un divas burciņas pašas gatavota ievārījuma. Klāt pielika prāvu maisiņu biezpiena, burku krējuma un pudeli tikko slaukta piena. Tad Dagnija celofāna maisiņā rūpīgi iesaiņoja tikko pabeigto zeķu pāri un arī to noguldīja pārējām veltēm līdzās. Visam pāri viņa pārklāja baltu lina dvieli. Kad tas bija paveikts, māte ņēmās posties pati. Viņa mazgājās, sukājās un krāsojās tik rūpīgi , kā nebija to darījusi varbūt pat kopš Olafa kāzām.
Tiesa gan, laiks izrādījās daudz draņķīgāks nekā varēja likties, pa logu raugoties. Nebija Dagnija vēl pārdesmit soļus no pagalma aizvējā attālinājusies, kad viņu sāka purināt spēcīgas vēja brāzmas. Tām pretojoties, sievietes pilnīgais stāvs locījās uz priekšu un atpakaļ, no vieniem sāniem uz otriem. Istabā sēžot bija licies, ka ārā ir auksts, bet nu Dagnija svīda kā pirtī. Drīz klāt bija vecā kaite - aizdusa.
Tomēr Dagnija nesūrojās. Kamēr ķermenis cīnījās ar neganto gaisu, tikām prāts šķetināja cerību pilnu domu pavedienu, kura centrā atradās Kubuļu Jānis. Lai gan veselais saprāts brīdināja, ka ilgajos gados vīrietis noteikti ir pamatīgi izmainījies, tomēr jaunības spirgtuma pārpilnā sirds nepiekāpīgi tiecās tēlot viņu tieši tādu kā neskaitāmajās tikšanās reizēs, kad abiem kopā bija tik labi.
Nē, skaists Kubuļu Jānis noteikti nebija, arī pārāk gudrs ne. Dagnija pat nevarēja pateikt, kāpēc tieši viņu izvēlējusies no prāvā pielūdzēju pulka. Kas tad viņš patiesībā bija, ja salīdzināja ar brašo balamuti Dagnas Jāni? Un kas bija Kubulis pret izdaudzināto kausli un nekaunīgo pavedēju Rugāju Gati? Dagnijai gandrīz vai žēl sametās, kad atcerējās puiša trauslo augumu un sievišķīgi maigo smaidu. Un kustības Jānim allaž bija tik saudzīgas, it kā viņa būtu porcelāna lelle, kas var saplīst pat no vērīgāka skatiena.
Tomēr tieši šis klusais īpatnis bija sagūstījis Dagnijas sirdi uz mūžu. Vienīgi ar viņu sieviete bija varējusi justies pilnīgi brīva, nebaidoties, ka kāds vārds vai žests tiks pārprasts. Jānis nepazina izlikšanos un divkosību.

Citu datumu laikraksti

  • Atbalsta Bībeles muzeja bukleta izdošanu

    Alūksnes pilsētas dome parakstījusi līgumu ar Vācijas vēstniecību par Bībeles muzeja bukleta atjaunošanu. Paredzams, ka to iespiedīs līdz Bānīša...

  • Tiksies ar veselības ministru

    Rīt Smiltenē Ziemeļaustrumu slimokases dibinātāji tiksies ar veselības ministru Rinaldu Muciņu, lai runātu par slimokases pārveidi par SIA.Rīt...

  • Labiekārto Ezeriņu kapličas apkārtni

    Šonedēļ pie Ezeriņu kapsētas kapličas paredzēts vest melnzemi un sēt zālāju. Tas būs pēdējais darbs, ko šovasar veiks kapličas teritorijas...

  • Daiļā dzimuma uzvaras gājiens

    Par sieviešu tiesībām sabiedrībā ir runāts daudz. Šādai diskusijai ir vieta arī Latvijā. Vērojot no politikas procesu skatpunkta, viss liekas...

  • Izsniedz licenci

    Alūksnes rajona padomes jūlija sēdē nolēma uz vienu gadu izsniegt licenci Romanam Savinam pasažieru komercpārvadājumu veikšanai.Alūksnes rajona...

  • Iedzīvotājus aicina gatavoties forumam

    Projekts “Iedzīvotāju līdzdalības un vietējās filantropijas veicināšana Alūksnes rajonā” saņēmis daļēju programmas “Baltijas - Amerikas...