Mājas savai sirdij

106. Ko nu muldi. Tīrie zaudējumi vien būs. Ka vēl nepaliec bez tā paša mazumiņa, ko saņem tagad, - neticīgi iebilda Olafs. Taču Kārlis palika pie sava.

106.
Ko nu muldi. Tīrie zaudējumi vien būs. Ka vēl nepaliec bez tā paša mazumiņa, ko saņem tagad, - neticīgi iebilda Olafs. Taču Kārlis palika pie sava.
Lai arī kādu brīdi būs grūtāk, tomēr esmu pārliecināts, ka trīs mēnešu laikā darbu atradīšu, - viņš teica un izriesa krūtis.
Kur tad? Vai tad tev ir kāda izglītība? - painteresējās Olafs. Par atbildi Kārlis līksmi iesmējās.
Lai strādātu celtniecībā, Banku augstskolas diplomu nevajag, - viņš atcirta, tad piemetināja, vairāk gan iedrošinādams sevi: - Protams, speciālistiem diploms vajadzīgs arī celtniecībā, bet ir taču tur tādi darbi kā javas jaukšana un ķieģeļu stumšana, kas īpašu saprašanu neprasa. Kāpēc gan lai es kādu no tiem nedabūtu? Spēka taču man pietiek.
Kad tu brauksi? – pajautāja Olafs, kad cigaretes bija izsmēķētas un puiši cēlās, lai dotos atpakaļ pie zāģa.
Nezinu. Rīt vai varbūt parīt. Nedeg jau, - paraustīja plecus Kārlis.
Brauksim kopā. Dzird runājam, ka šoreiz algu izmaksāšot trešdien, jo priekšnieks esot nopelnījis prāvu žūksni naudas un tāpēc vien labā omā. Tikko būsim bagāti, tā brauksim, - noteica Olafs tik apņēmīgi, ka Kārlim neatlika nekas cits kā draugam piekrist.
Līdz braucienam atlikušās dienas aizritēja vienmuļi. Laiks ar katru dienu kļuva aukstāks, vēstot, ka tuvojas gadu mija. Zeme lēnām un pamatīgi stinga. Kad piesita ar kāju, tā skanēja kā labi izkaltis ozola baļķis. Piektdienas rītā sāka snigt. Iesākumā tikai atsevišķas sīkas pārslas lēnām laidās lejā no pelēkajiem mākoņu spilveniem. Taču pamazām pieņēmās spēkā vējš, ap pusdienu putenis jau griezās pilnā sparā. Tas saujām grāba sausās pārslas, meta augšup un ļāva tām atkal nosēsties, veidojot nelielas kupenas ceļu grambās, tīrumu arumos un sētmalēs.
Pilsētā tikušiem, Kārlim un Olafam nācās krietni paskriet, lai nenokavētu pieņemšanas laiku Nodarbinātības valsts dienestā. Tomēr, kad formalitātes bija nokārtotas, abi darba meklētāji atskārta, ka līdz vakara autobusam atliek vēl milzums laika. Cilvēki mazpilsētiņas ielās staigāja steidzīgi un sarāvušies, aiz uzrautajām mēteļu apkaklēm sejas no svelošā vēja sargādami. Pat nekurinātas telpas šādā laikā likās mīļas, jo sniedza patvērumu no uzmācīgā svilpotāja. Nespēdami izdomāt neko labāku, draugi sāka klīst no veikala uz veikalu. Izpētīja tapešu cenas, apskatīja mēbeļu salona jauno piedāvājumu, novērtēja raibu raibās kleitas, blūzītes un uzvalkus tirgus būdās. Beidzot atgriezās autoostā, kur par laimi vēl darbojās bufete.
Durvis atverot, pretim šalca balsu murdoņa. Četri vīri bija apmetušies pie stūra galdiņa, kur sūca alu un sita kārtis. Pie blakus galdiņa trīs vīri un viena sieva spēka gados ar gardu muti notiesāja sautētus kāpostus un ceptas cūku ribas. Bariņš vīru stumdījās gar leti, kur pārdeva izlejamo alu. Cauri zilganajai cigarešu dūmu miglai Olafs ar grūtībām pamanīja galdiņu pie nopelējušās dibensienas. Atkrāmējuši malā netīros traukus, abi vīrieši žigli ierīkojās pie tā. Pēc krietna brīža piečāpoja tukla apkopēja, sakrāva šķīvjus kaudzē un aizstiepa uz virtuvi, tad viņa atgriezās un ar pelēku, sasmakušu trauklupatu nesteidzīgi pārslaucīja galdiņu.
Tu pasēdi un pieskati tīkliņus, bet es aiziešu līdz letei, - nokomandēja Olafs. Kārlis padevīgi pasmaidīja un tīksmi atgāzās krēslā.
Krecelīgā rokrakstā aizpildītā ēdienkarte gan īpašu prieku neradīja. Viss, kas Olafam būtu garšojis, bija viņa patukšajai kabatai pārāk dārgs. Pārējo pasūtīt vīrietis vienkārši kautrējās, baidīdamies ar to mest ēnu uz savu gardēža slavu.
Nav nekā prātīga, - viņš skābi novilka, vietā atgriezies. - Es jau neiešu izsviest naudu par to, ko neēdu. Kārlis tikai saprotoši pasmaidīja un cēlās. Viņš jau bija paspējis aprast ar Olafa kaprīzēm.
Vieta gan bija pagadījusies ne pārāk ērta,tieši līdzās durvīm, tāpēc sēdētājus ķēra gaisa šalts ikreiz, kad telpā ienāca jauns apmeklētājs. Nesteidzīgi gremojot Kārļa pirktās jau krietni apkaltušās maizītes un vairoties no vēsuma, kas brīdi pa brīdim stindzināja labo ausi un plecu, Olafs ievēroja sev iepretim puspavērtas durvis.

Citu datumu laikraksti

  • Svētdienas skolas skolotāji mācās

    Svētdienas skolas skolotāji no 19. līdz 23.jūlijam Valmierā kursos apguva Veco un Jauno Derību un psiholoģiju.Svētdienas skolas skolotāji no 19. līdz...

  • Dvīņus aicina tikties salidojumā

    Jelgavas rajona Ozolnieku pagastā 7.augustā notiks Vislatvijas dvīņu, trīņu, četrīšu un piecīšu salidojums. Pasākuma dalībnieki pulcēsies pulksten...

  • Rīko otro iedzīvotāju forumu

    Virešu pagastā piektdien, 30.jūlijā, rīko forumu, uz kuru aicināti visi pagasta iedzīvotāji. Forums pulksten 14.00 sāksies Vidagas klubā.Virešu...

  • Šogad Annas dienu svin īpaši

    Jaunannas pagastā pagājušajā nedēļā tika realizēts Alūksnes rajona padomes atbalstītais projekts “Annas dienas ierašu, dziesmu, deju uzveduma un...

  • Kā Brigaderes Sprīdītis spītīgi iekaro pasauli

    Alūksniete Anna Celmiņa šoruden svinēs astoņdesmit gadu jubileju. Viņa pārliecinoši saka, ka to nejūt.Alūksniete Anna Celmiņa šoruden svinēs...

  • Nodotie ideāli un tukši paziņojumi

    Latvijas politikā iezīmējas divas negatīvas tendences. Pirmkārt, politiķi vispirms runā un tikai pēc tam domā, tas šajās aprindās kļuvis par dabisku...