Mājas savai sirdij

92. Man jau nu gan kāds gabals ābolkūkas derētu, bet, ja tu nevēlies viņiem piebiedroties, varam palikt arī šeit, - pasmīnēja Žanna.

92.
Man jau nu gan kāds gabals ābolkūkas derētu, bet, ja tu nevēlies viņiem piebiedroties, varam palikt arī šeit, - pasmīnēja Žanna.
Dzirdēju tādas jocīgas runas, ka tu taisoties šķirties, - ārēji vienaldzīga, bet iekšēji vai mirdama no ziņkāres izdibināt svaines noslēpumu, apjautājās Anete.
Tieši to pašu es dzirdēju par jums, - rāmi atsmaidīja Žanna.
Mēs? Šķirties? - patiesā izbrīnā izsaucās Anete. - Kurš tev to stāstīja?
Vai nav vienalga? Tā daudzi pilsētā baumo, - attrauca Žanna, kurai gluži labi patika, ka izdevies izsist no līdzsvara vīzdegunīgo radinieci.
Nē, nu baigi! Šitādas glupības gvelzt! Kurš tev to teica? Pasaki man kurš, - Anete uzstāja, no dusmām un aizvainojuma piesarkusi.
Kāda tam nozīme? Visa pilsēta tā runā, - Žannas smaids kļuva noslēpumains. - Un vēl runā, ka tev esot jauns mīļākais.
Patiesībā sievietei neviens neko nebija teicis un apgalvojumu viņa bija izdomājusi uz ātru roku, lai paķircinātu vientiesīgo svainieni. Taču Anetei vaigi iekvēlojās kā divas pārgatavojušās zemeņogas. To redzot, Žanna atskārta, ka, pilnīgi negribot, ir atklājusi kādu noslēpumu.
Tev tiešām ir mīļākais? - viņa neticīgi pārjautāja, vērīgi Anetei acīs skatīdamās. Tā brīdi klusēja, tad viegli pamāja.
"Te tev nu bija! Mūsu klusā naivulīte ir mani apsteigusi," pie sevis nodomāja Žanna. Kurš tad nu nezināja, ka Edmonda un Anetes attiecības vairāk nav nekā ir. Bija brīži, kad abi mīlējās kā negudri un draudzīgāku pāri pat iedomāties bija grūti. Trīs kopdzīves gadu laikā vismaz reizes piecas abi laulātie draugi jau bija nonākuši tik tālu, ka somas sakravātas un abi gatavi atgriezties katrs pie saviem vecākiem. Tomēr allaž gadījās kas tāds, kā dēļ vajadzēja izlīgt. Te Anetei pēkšņi likās, ka viņa beidzot ir mātes cerībās, te atkal Edmonds nopelnīja necerēti lielu naudas žūksni un varēja nomainīt vienistabas dzīvokli pirmajā stāvā pret divām istabām trešajā.
Tu nopietni domā Edmondu pamest? - Žanna vēlreiz pārjautāja, intuitīvi nojauzdama, ka šoreiz situācija ir citāda nekā parasti.
Anete noliedzoši papurināja galvu.
Ja drīkst zināt, kurš tad ir tas laimīgais, kas savaldzinājis tavu sirdi? - painteresējās svaine.
Gan jau uzzināsi, - pasmīnēja Anete. - Vienu gan varu teikt: viņš ir daudz labāks, mīļāks, gādīgāks un gudrāks par Edmondu. Kaut tu zinātu, kā man ir noriebies tas mūžam iecietīgais smaids, kā mani kaitina pastāvīgā neziņa par rītdienu un naudas trūkums! Es ceru, ka pavisam drīz tas viss man beigsies.
Tad jau tu būsi "nocopējusi" kādu biznesmeni, - uz labu laimi minēja Žanna un bija patiesi pārsteigta, kad radiniece piekrītoši pamāja.
Savukārt Anete ar patiku noraudzījās iespaidā, kādu jaunā ziņa atstāja uz svaini. Tad viņa līksmi iesmējās:
Nu tu zini tieši tik, cik tev jāzina. Vairāk es nevaru teikt. Vismaz pagaidām ne, kamēr viņš nav izšķīries no sievas...
Viņš ir precējies, - saausījās Žanna.
Diemžēl jā, - pamāja Anete. - Taču viņa sieva ir īsts aitas un pūķa krustojums. Viņš ļoti nožēlo, ka tādu apprecējis. Un... viņš tiešām ir neiedomājami bagāts. Šobrīd viņš ceļ māju pilsētas pašā skaistākajā vietā...
No skaudības un dusmām Žannai gandrīz vai asaras sariesās acīs.
Kur tad tu šo nogrābi? - viņa noprasīja, indīgi smīnot.
Anete tikai pasmaidīja un pielika pirkstu pie lūpām:
Tas ir mūsu noslēpums. Tikai tev varu pačukstēt, ka es viņam palīdzēju nokārtot vienu ne visai godīgu mantojuma lietu... Bet vispār viņš ir baigi foršs vecis!
Un Anete sāka stāstīt jautrus atgadījumus no sava ne pārāk ilgā mīlas sakara, kas solīja tik daudz jaukumu. Žanna gan māja ar galvu, taču patiesībā svaini nemaz nedzirdēja. Viņa vai plīsa no žēluma, apcerēdama pati savu nelaimīgo dzīvi.
Savu vecāku mājās Žanna bija jutusies nevajadzīga un negribēta, tāpēc apprecējās tikko sešpadsmit gadus veca. Tomēr laulība gaidīto piepildījumu un apmierinātības sajūtu nenesa. Vēl ļaunāk. Ja attiecību sākumā Vismants Žannai bija licies smalkjūtīgs, saudzīgs un kluss, tad viņa atskārta, ka patiesībā vīrs ir neizlēmīgs, bailīgs un gļēvs. Asprātības, kas savulaik tā saistīja uzmanību, tagad kaitināja, jo tās atkārtojās dienu no dienas.

Citu datumu laikraksti

  • Svinēs dižvītola simtgadi

    Apenieši: jūtas atbildīgi par koka likteni. Pirmo reizi nākamnedēļ Apē rīkos Dižvītola svētkus, lai atzīmētu Dzenīšu dižvītola 100 gadu...

  • Baronu dzimtas pārstāve interesējas par senčiem

    Alūksnes Jauno pili un parku, kas kādreiz bijis baronu Fītinghofu īpašums, apmeklēja Kristina Sibilla Johanna Dīringa (dzimusi Fītinghofa). Viņas...

  • Sāksies pagastu konkurss

    No 1.jūlija sāksies konkurss “Sakoptākais Alūksnes rajona pagasts 2004”, kura nolikumu apstiprināja Alūksnes rajona padomes jūnija sēdē.No 1.jūlija...

  • Latvijas premjeram daudz darba

    Uzticības balsojums valdībai Saeimā pierādīja, ka valdošā politisko partiju koalīcija šobrīd ir imūna pret “Jaunā laika” un “Tēvzemei un...

  • Bibliotēka saņem jaunas grāmatas

    Kultūrkapitāla fonds ir atbalstījis divus Veclaicenes bibliotēkas projektus, kas paredz iegādāties jaunas grāmatas.Kultūrkapitāla fonds ir...

  • Dārznieka jāņuzāles ir rododendri

    Alūksnietis Jānis Mukstiņš gandrīz pusi no dzīves gadiem audzē rododendrus.Alūksnietis Jānis Mukstiņš gandrīz pusi no dzīves gadiem audzē...

  • Asinis nodevis 108 reizes

    Alūksnietis Aleksandrs Filatovs nākamnedēļ saņems Veselības ministra Rinalda Muciņa parakstītu Atzinības rakstu, jo ir Alūksnes rajona donors, kas...

  • Kļūdu labojums

    10.jūnija laikraksta informācijā „Vienīgā skola valstī saņem ASV atbalstu” nepareizi minēts, ka remontdarbiem Alūksnes sākumskolā paredzēti 3 miljoni...

  • Cilvēkiem palīdz nedomājot

    Alūksnietis Māris Voskis ir pārliecināts, ka ir jāpalīdz cilvēkiem, tādēļ arī viņš ir izvēlējies būt donors.Alūksnietis Māris Voskis ir pārliecināts,...