Mājas savai sirdij

“Gatavais spoks,” Jāzeps norūca, bet ne vairs ar tādu īgnumu kā visu sarunas laiku. Pēc vairākus gadus ilgušā vēsuma tēvs pēkšņi izjuta pret savu vecāko dēlu gandrīz vai maigumu.

84.
"Gatavais spoks," Jāzeps norūca, bet ne vairs ar tādu īgnumu kā visu sarunas laiku. Pēc vairākus gadus ilgušā vēsuma tēvs pēkšņi izjuta pret savu vecāko dēlu gandrīz vai maigumu. Pat nespēdams pilnībā pieņemt un atzīt Margota pārliecību, Jāzeps tomēr juta, ka tā nav tikai tukša aušošanās. Un vēl, Margotā klausoties, tēvā bija modusies cerība, ka ceļš uz dēlu sirdīm viņam joprojām nav atvērts...
Ar šo laimīgo apziņu Jāzeps iemiga. Taču viņš bija gulējis ne vairāk kā stundu, kad durvis pavēra Lonija.
- Jāzep, tev viesis, - viņa teica un pagāja mazliet sāņus, palaizdama garām cieši pēdās sekojošo Dagniju.
- Sveiks, radiniek! Ko tad tu tā sadomājis slimot, - viņa jau pa gabalu līksmi sauca, taču mazliet pieklusa, redzēdama, cik gurdi atkrīt gultā sveicienam paceltā Jāzepa roka.
- Laikam gan ilgi vairs nepūtīšu, - vīrietis mēģināja jokot. Tomēr uzspēlētais vieglums ilga tikai īsu brīdi. Tad Jāzepu sagrāba neganta klepus lēkme, pēc kuras viņš ilgi slaucīja sviedrus ne tikai no pieres, bet arī no kakla.
- Traks kas traks! Kur tu, tā teikt, gandrīz vai pašā siena laikā šitādu draņķi esi noķēris? - pasmējās Dagnija, uz māsas pasniegtā ķeblīša piesēzdama.
Ārēji viņa joprojām mēģināja būt jautra, tomēr acīs pavīdēja bailes: ja nu tomēr? Jāzeps taču nebija vairs nekāds jauneklis, kurš ātri atspirga pat no ļoti smagām kaitēm. Nē, segās ieracies, gultā gulēja sešdesmit deviņus gadus vecs vīrs, kuru dzīve ne pārāk žēlojusi.
Dagnijai sirds iesmeldzās žēlumā. Viņa saudzīgi saņēma slimnieka roku un teica:
- Nevajag vienmēr domāt sliktāko! Neviens mēs nezinām to stundu, kad tiksim saukti. Dažreiz aiziet jauni cilvēki, kuri par nāvi nav vēl pat domājuši, bet veči, lai arī pukst un vaid, turas un sagaida deviņdesmito un simto dzimšanas dienu. Ir jāiestāsta sev, ka viss būs labi. Gan tad tā arī notiks.
Par atbildi Jāzeps tikai rūgti pasmaidīja. Likās, it kā viņš gribētu teikt: ir vēl daudz sliktāk nekā tu domā. Dagnija saprata svaiņa skatienu un arī pasmaidīja.
- Apdomā pats. Pēdējā laikā tu strādā, galvu nepacēlis, tāpēc jūties pagalam noguris un liekas, ka vairs nav spēka. Patiesībā tu esi sīksts kā ozols un vari izturēt ne šādus pārbaudījumus vien, - sieviete runāja pamācošā tonī.
- Es jau arī saku - nav ko činkstēt! Gan jau pāries, un viss atkal būs labi, - starpā iemeta Lonija. Viņai bija prieks, ka beidzot atradusi sabiedroto vīra pāraudzināšanā. Pieradusi, ka Jāzeps allaž ir tas stiprais, kas palīdz un palutina, sieviete jutās gandrīz vai aizskarta, redzot viņu nevarīgi vārtāmies cisās.
- Ko nu tur daudz domāt vai nedomāt - kā jūtos, tā arī saku, - pikti atcirta Jāzeps.
- Protams, šobrīd tev ir neizturami slikti, - piekrita Dagnija. - Taču mierini sevi ar domu, ka drīz paliks labāk. Lonija teica, ka daktere pie tevis nākšot trīs reizes dienā. Ja jau viņa neaizskapēja tevi uz slimnīcu, bet nolēma ārstēt pati, tad viss vēl nav nemaz tik slikti.
Jāzeps pasmaidīja. Sievas māsas nelokāmā ticība mazliet iekustināja arī viņa skumjās un bezcerībā ieslīgušo sirdi. To redzēdama, Dagnija kļuva līksma.
- Redzēsi, būs labi, - viņa teica un papliķēja slimnieka roku.
- Varbūt ar, ka tev taisnība, - Jāzeps pasmaidīja savu mazliet kautrīgo, bet reizē arī dzēlīgo smaidu, mēģināja celties sēdus. Tomēr jau pēc brīža viņš atkal gurdi atlaidās spilvenos.
- Tu tā kā puika, - dusmīgi izsaucās Lonija. - Tāds viņš ir vienmēr. Nekad nevar būt kā cilvēks. Ja daktere teica, ka jāguļ, tad jāguļ!
Dagnija izbrīnīta pavērās māsā. Tad viņa maigi saņēma Jāzepa roku.
- Nu, nu, puis, vienu sprici jau vien esi saņēmis, bet jau gribi spriņģot, - viņa nomierinošā tonī teica, tad sirsnīgi pasmaidīja. - Nē, mīlīt, tā vis nebūs. Kad man bija plaušu karsonis, tad trīs dienas mocījos, kamēr cik necik tiku uz ceļa.
Viss dibens toreiz bija zils un mugura banku uzsūktiem pleķiem kā dālderiem nosēta. Bet tu gribi kā sivēntiņš - čiks un gatavs. Tā nebūs, brāl,- Dagnija jokoja.

Citu datumu laikraksti

  • Vēlas un uzdrošinās mainīties

    Iveta Pamils - Pamiljena no Liepnas jau sen gribēja iejusties Pelnrušķītes lomā, taču pirmajā pieteikuma anketu izlozē viņai nelaimējās. Pirmās...

  • Atjauno dolomīta arku

    Gaujienas pagasta J.Vītola memoriālā muzeja “Anniņas” teritorijā pašreiz atjauno dolomīta arku, kas ved uz muzeju.Gaujienas pagasta J.Vītola...

  • Ezera krastā top jauna atpūtas vieta

    Alūksnes ezera krastā līdzās Lāsberģa pilsdrupām apmēram mēnesi atkal rit celtniecības darbi - top atpūtas vieta. Jaunajiem atpūtas vietas...

  • Ir jauns veterinārais inspektors

    Pārtikas un veterinārā dienesta Alūksnes pārvaldē kopš maija strādā jauns valsts veterinārais inspektors Pēteris Garais, kas šajā amatā ir pēc...

  • Jāizkar valsts karogs

    Pilsētas atbrīvošanas 85.gadadienas pasākumu laikā 29. un 30.maijā pie Alūksnes pašvaldības īpašumā vai valdījumā esošajām ēkām, kā arī pie ēkām,...

  • Ziemai malka sagādāta

    Apes evaņģēliski luteriskā baznīca iegādājusies 40 krēslus.Apes evaņģēliski luteriskā baznīca iegādājusies 40 krēslus. Draudzes diakone Maruta...

  • Par banknošu drošības pazīmēm

    Saistībā ar šomēnes Latvijā atklāto 100 latu banknošu viltošanas gadījumu Latvijas Banka šonedēļ plaši informēs sabiedrību par pretviltošanas...

  • Valdības gāzēji izgāžas paši

    Pagājušajā nedēļā Induļa Emša valdībai nācās saskarties ar mazākuma valdībai raksturīgo politisko nestabilitāti.Pagājušajā nedēļā Induļa Emša...

  • Bānītis saņem kultūras mantojuma balvu

    Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā 21.maijā notika “Kultūras mantojuma gada balvas 2003” noslēguma pasākums, kurā apbalvoja laureātus...