Mājas savai sirdij

- Liecies mierā, - enerģiski iebilda Dagnija. - Arī maniem bērniem dzīve bieži vien rit kā pa celmiem, bet es sevi tajā nevainoju.

70.
- Liecies mierā, - enerģiski iebilda Dagnija. - Arī maniem bērniem dzīve bieži vien rit kā pa celmiem, bet es sevi tajā nevainoju. Jā, man ir bijis daudz kļūdu, taču es tās esmu atzinusi un nožēlojusi. Bet tas, ko viņi dara, jau būdami pieauguši, ir tikai viņu pašu ziņā. Es varu palīdzēt, bet es nevaru viņu vietā atbildēt.
Pēdējos vārdus Dagnija gandrīz vai skaldīt noskaldīja. Uz augšu paslietais zods, mirdzošās acis un pietvīkušie vaigi liecināja, ka tie nav tikai vārdi, bet sievietes pārliecība. Jāzeps atlieca muguru un saausījās. Pacēlis roku virs acīm, viņš ilgi raudzījās bālpelēkajās rudens debesīs, tad mulsi pasmaidīja:
- Paklau, vai tie nav gulbji?
Dagnija gan domāja, ka tik vēlā rudenī visiem gājputniem jau jābūt aizlidojušiem. Atslējusies taisni, viņa brīdi vērās turp, kur norādīja Jāzeps, tad teica:
- Vai nu nebūsim jau gana griezuši? Saule lielā gabalā.
Kamēr Jāzeps vēl stāvēja, savās domās nogrimis, sieviete jau bija paņēmusi padusē vairākus kūlīšus un kāpa kalnā. Nu atģidās arī vīrietis, ķēra prāvu klēpi un sekoja radiniecei. Pēc apmēram piecpadsmit minūšu gājiena abi bija "Ratenieku" pagalmā, nolika savas nastas, atvilka elpu un kopā ar meitenēm devās atpakaļ uz upmalu. Nogurdinošais darbs ilga turpat divas stundas. Kad tas beidzot bija galā, izrādījās, ka visu savākto bagātību vienā paņēmienā uz "Pabērziem" nogādāt nemaz nav iespējams.
- Laba manta, laba, - priecājās Jāzeps, klūdziņas cilādams. - Nu tik ar steigu jātīra un - pie darba!
- Nekā nebūs! Tagad visi ar steigu pie galda, citādi pankūkas atdzisīs, - smaidot iebilda Lana, kas jau labu brīdi stāvēja namdurvīs un ieinteresēti vēroja pagalmā notiekošo.
Meitenes sajūsmā iespiedzās, bet Dagnija veltīja vedeklai pateicības pilnu skatienu. Bija tik patīkami apzināties, ka līdzās ir cilvēks, uz kuru vari droši paļauties. Sākumā gan Dagnija nebija gribējusi, ka Olafs ieved ģimenē citas tautības meiteni. Pašas rūgtā pieredze liecināja, ka cilvēkiem ar dažādu mentalitāti sadzīvot nav viegli. Tomēr nu viņa dēla izvēli vairs nenožēloja. Kāda nozīme gan bija tādam sīkumam kā tautība, ja vajadzēja pielikt visas pūles, lai ģimenes laivu noturētu virs ūdens?
Kad Lanas sagatavotās pusdienas bija paēstas, pulkstenis rādīja trīs pēcpusdienā. To redzēdams, Jāzeps vairs nebija pierunājams palikt.
- Te jau to klūdziņu ir vai tūkstotis. Apdomā, kas tas vēl par darbu, kamēr visas notīrīs. Pat gribēdami mēs šovakar varam pieveikt labi ja trešo daļu. Es tad labāk braucu mājās un strādāju pamazītēm, nekā steidzos pa galvu, pa kaklu, - viņš teica.
Gribot negribot Dagnijai bija vīrietim jāpiekrīt. Tomēr viņa vēlējās braukt Jāzepam līdzi un piepalīdzēt darbā. Pie viena tā būtu arī lieliska iespēja apraudzīt māsu. To padzirdušas, mazās pacēlās kā spārnos.
- Mēs arī gribam braukt! Mēs taču šodien tik daudz palīdzējām, - viņas spiedza un priecīgi lēkāja. Jāzeps un Dagnija saskatījās.
- Lai jau brauc, - vīrietis vēlīgi pasmaidīja. - Man tikko sviesta medus pilnas malas. Būs arī silts piens un baltmaize. Bērni strādāja tiešām čakli, tāpēc pacienāšanu ir nopelnījuši.
Padzirdušas par medusmaizēm, mazās kļuva pavisam līksmas un nu plosījās tā, ka Dagnijai nācās viņas apsaukt. Pēc īsa brīža jau krietni nolietotais "žigulītis" ar četrām smaidošām sejām logos izripoja no "Ratenieku" pagalma.
To redzot, Lana atviegloti uzelpoja. Pēkšņi viņa jutās tā, it kā milzīga nasta būtu novēlusies no pleciem. Sieviete bija pilnīgi pārliecināta, ka bērni un vīra māte viņai ir paši tuvākie un mīļākie cilvēki. Tomēr pastāvīgā tuvinieku klātbūtne apgrūtināja. Lai kur Lana gāja un ko darīja, viņa nekad nebija pilnīgi viena. Bet tieši vientulība bija nepieciešama, lai sakārtotu neskaidrās domas, kas pēdējā laikā nomāca arvien vairāk...
Lana apsēdās plītspriekšā un sāka kult sviestu. Nekā cita ko darīt jaunajai sievietei tovakar nebija. Govs jau izslaukta. Piens izkāsts un rūpīgi noglabāts pagraba vēsumā, lai vēlāk varētu nosmelt krējumu. Tik vien tās bēdas, kā ik pa brīdim iemest kādu pagali plītī, uz kuras klusi burbuļoja vakariņām paredzētā biezputra.
Taču nebija Lana vēl kā nākas iestrādājusies, kad pavērtajās durvīs iestājās Ints.
- Tu? Un tik agri, - sieviete iepleta acis izbrīnā.
- Kā tad! Šodien tak piektdiena, - līksmi atsaucās Ints.
- Un Olafs kur? - Lana jautāja, pūlēdamās izlikties pilnīgi vienaldzīga.

Citu datumu laikraksti

  • Vai esam gatavi upuriem?

    Mūsu valsts augstākās amatpersonas un politiķi meklē jaunas prioritātes ārpolitikā, nepieciešami jauni izaicinājumi un mērķi.Mūsu valsts augstākās...

  • Eiropas dienas svinēs plaši

    Eiropas nedēļas pasākumi, kas iezīmēs Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, paredzēti Alūksnes rajona skolās, bibliotēkās, kultūras iestādēs un...

  • Skolā vēlas organizēt humora šovu

    Joku dienā aprīļa beigās Liepnas vidusskolā vēlas organizēt humora šovu vai sacensības starp klašu grupām.Joku dienā aprīļa beigās Liepnas vidusskolā...

  • Sāpes nespēj izdzēst sievietes dzīvotspēju

    Zeltiņu pagastā ne katrs zina stāstīt, kur sastapt Noru Arāju. Toties Ombas dzīvesvietu parādīs pat bērni.Zeltiņu pagastā ne katrs zina stāstīt, kur...

  • Deputāti paziņo par ienākumiem

    Alūksnes pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Grūbe ienākumu deklarācijā Valsts ieņēmumam dienestam norādījis, ka pērn domē nopelnījis algu...

  • Veic darījumus ar nekustamiem īpašumiem

    Alūksnē nesen sācis darbu SIA “Vidzemes īpašumi” birojs, kas veiks darījumus ar nekustamiem īpašumiem, sniegs juridiskus pakalpojumus un finanšu...