Mājas savai sirdij

- Uz kuru pusi iesim? - sieviete jautāja, daudznozīmīgi smaidot vīrietim acīs ieskatīdamās.

68.
- Uz kuru pusi iesim? - sieviete jautāja, daudznozīmīgi smaidot vīrietim acīs ieskatīdamās.
- Kaut kur tepat gar krastu jāskatās. Paiesimies uz vienu pusi, uz otru. Gan jau kaut kas gadīsies, - vienaldzīgi attrauca Jāzeps.
Patīkamā noskaņa, kādā Dagnija bija dzīvojusi visu rītu, vienā mirklī pagaisa. Nebija šaubu, ka Jāzeps Breģis ieradies vienīgi darba darīšanās un par sievietes jūtu viļņojumiem viņam nav ne mazākās nojausmas. Tomēr Dagnija nebija no tām, kuras ļaujas pesimismam, tiklīdz kaut kas nenotiek pēc viņu prāta. No piedzīvojumiem sieviete zināja, ka daudzreiz neveiksmi par veiksmi pārvērš pacietība un laiks. Un, pat ja tā nenotiktu, Dagnijai nebija, ko zaudēt. Viņa jau bija tajā vecumā, kad varēja droši sapņot, nenodarot ar to nevienam ļaunu.
- Labi, iesim, - sieviete teica dzīvespriecīgā tonī un vēlreiz uzsmaidīja vīrietim.
Pasmaidīja arī Jāzeps. Viņam patika radinieces enerģiskā daba, kas bija pilnīgs pretstats paša piesardzīgajai neizlēmībai. Vīrietis arvien skaidrāk apjauta, ka viņam sagādā prieku šīs sievietes tuvums, jo tas sniedza uzmundrinājumu un sapratni, ko nespēja dot sieva. Tomēr Jāzeps bija pārāk godīgs, lai krāptu Loniju un piedevām vēl ar pašas māsu. Turklāt reiz viņš jau bija ļāvies mirkļa vājumam, algā saņemot pašpārmetumus un nicinājumu pašam pret sevi. Vai jaunas attiecības varēja sniegt ko vairāk?
Nācās gan gabaliņi paieties, kamēr atrada noderīgus kārklu krūmus, jo iepretim mājām "Ratenieku" saime bija notīrījusi prāvu krasta posmu. Tomēr Jāzeps nežēlojās.
- Redz, cik smuki te tagad viss. Tā ir labi, tā vajag, - viņš priecājās.
Uzslavas iepriecināta, pasmaidīja arī Dagnija. Patiesi, viņai taču nebija nekādu tiesību dusmoties uz cilvēku, kurš pat nenojauta, ka ir nodarījis sievietei sāpes.
- Vai jūsu pusē bebru vēl nav? - apjautājās Jāzeps, nadzīgi griezdams un kraudams vicas glītā kaudzē.
- Nav gan manīti, - attrauca Dagnija, veidodama kūlīšus un nosiedama tos ar pakulu auklu.
- Grāvī pretim mūsu mājai vareni saimnieko, - pasmējās Jāzeps. - Un kas to būtu domājis, ka ņems un tik raženi savairosies. Atceros, pirms pāris gadiem biju Liepājas pusē pie radiem. Toreiz viņi man kā lielu brīnumu rādīja bebru mājiņas vietējā upītē. Mūsu pusē toreiz šis zvērs nedzīvoja. Bet nu ir savaislojušies tā, ka gandrīz vai sāk traucēt, - prātoja Jāzeps.
- Patiesībā gan vajadzētu priecāties. Bebrs jau mīl tīru ūdeni. Ja tas parādījies Gaujā, tad zini, ka upe paliek tīrāka, - iebilda Dagnija.
- Tā jau gan. Tad jau jāpriecājas arī par to, ka mūsu pusē vilki uzradušies un pat lācis manīts. Šie dzīvnieki jau arī no civilizācijas vairās, - pasmējās Jāzeps.
- Protams. Tas nozīmē, ka daba atdzīvojas, - pavīpsnāja Dagnija. Pēkšņi viņai gribējās iebilst, spuroties pretī šim vienmēr tik rāmajam un viszinīgajam cilvēkam. Viņai taču vajadzēja gūt jel kādu gandarījumu par to, ka kļuvusi smieklīga pati savās un varbūt arī vedeklas acīs.
- Atveseļošanās, protams, ir laba lieta. Vienīgi, ja tā neapdraud manu saimniecību. Šobrīd jau nu vēl nekas, bet pēc gadiem trim vai četriem vilki var kļūt bīstami ne tikai lopiem, bet arī cilvēkiem, - Jāzeps palika pie sava. - Es kaut kur lasīju, ka jaunākajām vilcenēm dzimst pa divi, bet vecākām - pat pa četriem vilcēniem reizē. Apdomā, ko viņi ēdīs, ja stirnas, aļņus un bukus jau tagad gandrīz vairs nemana? Tos visus mūsu mīļie malumednieciņi ir izšāvuši.
Dagnija tikai paraustīja plecus. Viņasprāt, nebija nekādas jēgas lauzīt galvu par lietām, kuras mainīt tāpat nebija iespējams. Toties Jāzeps jo vairāk runāja, jo vairāk iekarsa.
- Upēs ar zivīm jau ir tas pats, - viņš teica. - Visas pazīmes liecina, ka ūdens paliek tīrāks, bet zivju nav. Un, kā viņas būs, ja ik pavasari izsit ar elektrību?
- Jā, nāvēšanas tehnika tiešām ar katru dienu modernāka un jaudīgāka, - negribīgi piekrita Dagnija, upmalas garajā, apiņiem pieaugušajā zālē ceļu taustīdama.
Krasta kraujā atskanēja divi mundri "Labdien!". Kā no zemes izaugušas, tur stāvēja Alla un Madara.
- Re, cik labi! Mums palīgi uzradušies, - nopriecājās Jāzeps. Taču Dagnija neticīgā izbrīnā sarauca uzacis.
- Kas tur labs? Man šķiet, šīm spindzelēm vēl vajadzētu būt skolā, - viņa teica, balto galvas lakatiņu kārtodama.

Citu datumu laikraksti

  • Pagasta tautas namam ir jauna vadītāja

    No aprīļa Ilzenes tautas namam ir jauna vadītāja - ilzeniete Linda Vērse. Viņa ir arī līnijdeju pasniedzēja.No aprīļa Ilzenes tautas namam ir jauna...

  • Apzinās piesārņotas vietas mežos

    Tradicionālajās Meža dienās šogad īpaša uzmanība veltīta mežu atjaunošanai un jaunaudžu kopšanai.Tradicionālajās Meža dienās šogad īpaša uzmanība...

  • Organizē profilaktisko reidu

    Alūksnes policija 7.aprīlī profilaktiskajā reidā pārbaudīja 30 automašīnas, informē Alūksnes kārtības policijas priekšnieks Zigurds...

  • Būs vieglāk pārvietoties

    Arodapmācības un rehabilitācijas centrā “Alsviķi” ir ierīkots pacēlājs. Tas dod iespēju pieciem skolas audzēkņiem patstāvīgi bez citu palīdzības...

  • Izvirza kandidātus

    Alūksnes rajona pašvaldībām līdz 8.aprīlim bija jāvienojas, kuras no tām izvirzīs īpaši atbalstāma reģiona statusa piešķiršanai. Vidzemes attīstības...

  • Bērnudārzam cels jaunu malkas šķūni

    Malienas pagasta padome pašvaldības speciālajai pirmsskolas izglītības iestādei “Mazputniņš” šogad ir iecerējusi uzcelt jaunu malkas šķūni.Malienas...