Mājas savai sirdij

- Ja es pareizi sapratu, tad jūs domājat, ka šovbiznesu var attīstīt arī laukos, - pārjautāja Imandra, kad atkal bija palikuši vieni.

67.
- Ja es pareizi sapratu, tad jūs domājat, ka šovbiznesu var attīstīt arī laukos, - pārjautāja Imandra, kad atkal bija palikuši vieni.
- Jūs jautājat tā, it kā gribētu izmēģināt, - pasmīnēja Olafs.
- Varbūt, - izvairīgi attrauca Imandra.
Pēkšņi viņa bija atskārtusi, ka mēģina būt atklāta pret cilvēku, kuru gandrīz nemaz vēl nepazīst. Olafs ļoti labi saprata sievietes izjūtas, taču nevēlējās palaist garām izdevību apliecināt savu labo gribu.
- Ja jūs tiešām mēģināsiet ko tādu uzsākt, es labprāt palīdzēšu, - viņš teica un bija pārsteigts, kad Imandra ļoti dzīvi atjautāja:
- Kā jums šķiet, ar ko man vajadzētu sākt?
Olafs pakasīja degunu. Lai gan viņš nebija no kautrīgajiem, tomēr sajutās nelāgi, apjēdzis sievietes naivumu. Bet tas jau neliedza abiem kopīgi pasapņot, kādas telpas šādam pasākumam būtu vispiemērotākās, kā sameklēt atbilstošus cilvēkus un cik tas viss varētu izmaksāt. Vīrietis bija gandrīz simtprocentīgi pārliecināts, ka līdz realizēšanai šis plāns nekad tā arī nenonāks. Tomēr viņš visu laiku paturēja prātā, ka Imandra ir viens no bagātākajiem un ietekmīgākajiem cilvēkiem Lauču pagastā. Pat tad, ja Olafs nevarēja būt noderīgs sievietei, viņš varēja daudz iegūt, atrazdamies tās tuvumā.
- Marij, salej mums pa mēriņam kārtīga konjaka, - nokomandēja Imandra, kad bija uzklāts kafijas galds.
Saimniece veikli izpildīja pavēli un atkal izslīdēja no istabas. Olafs jautājoši pavērās Imandrā.
- Ziniet, man jau sen nav bijis tik jauks vakars kā šis. Varbūt iedzersim par to, lai turpmāk uzrunātu viens otru ar "tu", - viņa smaidot teica un sniedza vīrietim glāzi.
- Arī man šis vakars ir īpašs. Beidzot šajā dieva aizmirstajā nostūrī es esmu sastapis sev radniecīgu dvēseli, - atsmaidīja Olafs. Imandra atkal tikko manāmi pietvīka.
Vieglā pieskārienā nodzinkstēja slīpētais kristāls. Sieviete iztukšoja glāzi un saviebās. Vīrietis tikai pielika roku pie lūpām. Tad abi brīdi raudzījās viens otrā un klusēja.
- Man šķiet, pēc senas tradīcijas mums tagad vajadzētu noskūpstīt vienam otru, - beidzot klusi teica sieviete.
Vīrietis tikai pasmaidīja un piekrītoši pamāja. Tad viņš lēnām pieliecās un uzspieda savas karstās, pilnīgās lūpas sievietes kaprīzi sakniebtajai mutei.
- Tu taču rīt atkal atnāksi, - jautāja sieviete, un viņai acīs iemirdzējās divas nerātnas uguntiņas.
- Noteikti, - gandrīz čukstus atbildēja vīrietis, saudzīgi saņēma sievietes roku savējā un maigi noskūpstīja.
Strauji vērās durvis.
- Saimniec, tevi Kaspars meklē, - ziņoja Marija, spraugā galvu pabāzusi.
- Ak, dievs, vai tad tam pie sievas nav jābūt? - sabozās Imandra.
* * *
Torīt Dagnija pamodās agri. Sirds krūtīs tā dīvaini trīsuļoja. Pārējā saime vēl tikko līda ārā no cisām, bet viņa jau bija sakārtojusi un uzmazgājusi istabu un virtuvi. Vīriešus uz darbu izvadījusi, sieviete rūpīgi sasukājās un apvilka jauno treniņtērpu, ko izmantoja, vienīgi uz veikalu iedama.
- Mammu, vai tu kur taisies? - ziņkāri apjautājās Lana, vīramātes darbošanos vērodama.
- Nē, bet mums šodien būs ciemiņš, - tā negribīgi atrauca un sāka cītīgi tīrīt kurpes.
Patiesībā tas bija tikai iegansts, lai izvairītos no tālākās taujāšanas. Pat sev Dagnija kautrējās atzīties, ka par gaidāmo Jāzepa apciemojumu ir krietni vairāk satraukta, nekā sešdesmit trīs gadus vecai radiniecei pieklātos. Bet - ko viņa varēja padarīt, ja sirds joprojām bija trauksmaina un strauja kā nerātnam skuķim? Un kurš nelga gan bija izdomājis, ka intīmas jūtas piedienas tikai jaunajiem? Vai vecie, kuri gadu gaitā bija pratuši saglabāt jaunības degsmi, nebija tikpat cienīgi mīlēt kā jaunie neprašas, kuri tik vien jēdza, kā atšķirt smukāku ģīmi no pavisam neglīta viepļa?
Jāzepa pelēkais "žigulītis" ieripoja "Ratenieku" pagalmā tieši pulksten deviņos.
- Sveika, šomāt, nu nekā nevarēju ātrāk izrauties, - viņš izsaucās kā taisnodamies, braucamo pieturējis. Likās, ka savam vaļaspriekam vīrietis piešķir tikpat lielu nozīmi kā darbam, kurš dotu reālu peļņu.
- Sveiks, - atņēma Lonija, nama durvīs stāvēdama, un bija pārsteigta, cik nedabīgi skan pašas balss.
- Vai nevēlies ko iekost, - viņa piedāvāja.
- Ko nu, gan jau vēlāk, - Jāzeps atmeta ar roku. - Tāds skaists rīts. Taisni grēks būtu pie galda nīkt, - viņš pasmaidīja un izcēla no mašīnas vecā kreklā ietītu cirvi un lielās dārza šķēres. Tad Jāzeps nāca apsveicināties.

Citu datumu laikraksti

  • Pagasta tautas namam ir jauna vadītāja

    No aprīļa Ilzenes tautas namam ir jauna vadītāja - ilzeniete Linda Vērse. Viņa ir arī līnijdeju pasniedzēja.No aprīļa Ilzenes tautas namam ir jauna...

  • Apzinās piesārņotas vietas mežos

    Tradicionālajās Meža dienās šogad īpaša uzmanība veltīta mežu atjaunošanai un jaunaudžu kopšanai.Tradicionālajās Meža dienās šogad īpaša uzmanība...

  • Organizē profilaktisko reidu

    Alūksnes policija 7.aprīlī profilaktiskajā reidā pārbaudīja 30 automašīnas, informē Alūksnes kārtības policijas priekšnieks Zigurds...

  • Būs vieglāk pārvietoties

    Arodapmācības un rehabilitācijas centrā “Alsviķi” ir ierīkots pacēlājs. Tas dod iespēju pieciem skolas audzēkņiem patstāvīgi bez citu palīdzības...

  • Izvirza kandidātus

    Alūksnes rajona pašvaldībām līdz 8.aprīlim bija jāvienojas, kuras no tām izvirzīs īpaši atbalstāma reģiona statusa piešķiršanai. Vidzemes attīstības...

  • Bērnudārzam cels jaunu malkas šķūni

    Malienas pagasta padome pašvaldības speciālajai pirmsskolas izglītības iestādei “Mazputniņš” šogad ir iecerējusi uzcelt jaunu malkas šķūni.Malienas...