Mājas savai sirdij

58. Jā, veči, Lauči nav Rīga. Te jāiztiek ar to, kas ir. Es pirmīt tiešām biju stulbs, zūdīdamies par savu algu. Lai vai cik liela, tā tomēr ir mana nauda.

58.
Jā, veči, Lauči nav Rīga. Te jāiztiek ar to, kas ir. Es pirmīt tiešām biju stulbs, zūdīdamies par savu algu. Lai vai cik liela, tā tomēr ir mana nauda. Un - tā ir atslēga uz Paradīzi, ko sauc par krogu un kurā es jums katram šovakar izmaksāju pa vienam aliņam, - viņš izsaucās.
Pie pēdējiem vārdiem trijotne sajūsmināti uzgavilēja. Kārlis pat pastūma malā divus jau pamatīgi sagurušus pudeles brāļus un plaši atvēra kafejnīcas durvis, lai Olafs varētu netraucēti ieiet.
Acīmredzot todien algu maksāja ne tikai gaterī, jo zāle jau bija apmeklētāju pilna un lielākā daļa galdiņu aizņemta. Bet Olafam jau nemaz nevajadzēja vietu kaktā, kur puskrēslā varēja netraucēti knaibīties, kutināties un pat skūpstīties. Platiem soļiem viņš šķērsoja zāli un apsēdās pie galdiņa pašā letes priekšā. Te bija tik gaišs, ka pat tantiņas, kas ienāca izdzert pa tasītei kafijas un uzēst saldējumu, šo vietu izvēlējās nelabprāt.
Padod nu man to karti, jāpaskatās tak, ar ko mūs te šovakar cienā, - Olafs tēvišķā tonī nokomandēja Kārli, kas bija apmeties draugam līdzās.
Rūpīgi pārlasījis otro ēdienu sarakstu, vīrietis izvēlējās karbonādi ar siera pārlējumu. Šim piemēram sekodami, arī Kaspars un Dainis sagatavojās uz pamatīgu izēšanos. Vienīgi Kārlim gastronomiskās izpriecas nebija prātā, jo pie stūra galdiņa bija pamanījis Sanitu. Tomēr šoreiz sieviete izlikās Kārli neredzam. Viņa garlaikoti malkoja savu kokteili un bez īpašas intereses klausījās divu blakussēdošo sieviešu tērgāšanā.
Vai pagājušo reizi meitenei ko neesi pa prātam izdarījis, ka šī šovakar pret tevi tāda nevērīga, - draudzīgi paķircināja Olafs, redzēdama, ka Kārlis visādi cenšas pievērst sievietes uzmanību. Tas tikai īgni atmeta ar roku, ņēma savu glāzi un stīviem soļiem devās pie Sanitas aprunāties.
Trijatā palikuši, vīrieši neviļus atkal sāka spriest par sievietēm. Uz Imandras parādīšanos šoreiz nebija ilgi jāgaida. Viņa izsteidzās no virtuves kaut ko skarbi aizrādīja bārmenei un tūdaļ atkal nozuda. Sieviete bija tik ļoti aizņemta, ka Olafu pat nepamanīja. Tomēr apziņa, ka viņa ir tepat tuvumā, vīrieti ielīksmoja. Lai kaut kā apslāpētu pēkšņi radušos prieku, Olafs dzīvi metās sarunā. Izstāstīja dažas nerātnas anekdotes par franču augstmani un viņa neuzticīgo mīļāko, tad pakavējās pikantās atmiņās par saviem dejotāja gadiem. Kaspars un Dainis visu pieredzējušā un zinošā rīdzinieka teikto noklausījās ar sajūsmu, kas ļoti glaimoja Olafa pašapziņai.
Zālē atkal parādījās Imandra. Brīdi viņa rakājās bufetes atvilktnē, tad atkal izsteidzās atpakaļ virtuvē. Olafs piecēlās un piegāja pie letes.
Iemaisiet man, lūdzu, kokteili. Bet tādu spirgtāku, - viņš teica un nosauca dzērienam nepieciešamos komponentus.
Meitene uzmeta vīrietim īsu skatienu un laipni pasmaidīja. Viņa noteikti Olafu vēl atcerējās. Tas viesa cerību, ka nebūs aizmirsusi arī Imandra. Kad kokteilis bija gatavs, vīrietis ar glāzi rokās iegāja virtuvē. Ap sarkani lakotu ķieģeļu plīti te rosījās paveca sieva baltā linu priekšautā un baltu linu lakatu ap galvu.
Ko jaunskungs grib, - viņa zobgalīgi jautāja, acīmredzot pie neaicinātiem ciemiņiem pieradusi. Kad Olafs paskaidroja, ka vēlas pateikties namamātei, sieva pamāja uz blakus telpas durvīm. Tomēr nenocietās, nepaķircinājusi:
Ir gan mūsdienās klienti! Namamātei gan viņi neaizmirst paldies pateikt un pat vairākas reizes pēc kārtas. Bet man, kas tos labumus taisa, kas teiks paldies man?
Simtu reižu paldies, mammīt, arī jums! Garšo tiešām lieliski. Jūs laikam kaut kādas burvju zālītes kaisāt klāt, ka visiem viss tā smeķē, - mēģināja jokot Olafs, taču tūdaļ dabūja pretī.
Ko nu jūso. Labāk ej, kur tev jāiet. Paskat, kā rokas dreb. Pielaistīsi man visu ķēķi, - sieva smējās, uz pannas prāvu karbonādi apgrozīdama.
Olafs pietvīka. Ātrumā viņš neattapa, ko tikpat nekaunīgu nešpetnajai sievai atcirst. Pavēris norādītās durvis, vīrietis nonāca vēl vienā zālē. Tā bija tik neliela, ka pietika vietas tikai letei un trim galdiņiem. Pie viena no tiem sēdēja Imandra un kārtoja dokumentus.

Citu datumu laikraksti