Mājas savai sirdij

Tomēr sieviete neņēma ļaunā. Gurdi pasmaidījusi, viņa paņēma kārumu un sāka plēst vaļā iesaiņojuma papīru. - Manis dēļ nu gan nevajag. Pataupi labāk sev, - izsaucās Ints.

53.
Tomēr sieviete neņēma ļaunā. Gurdi pasmaidījusi, viņa paņēma kārumu un sāka plēst vaļā iesaiņojuma papīru.
- Manis dēļ nu gan nevajag. Pataupi labāk sev, - izsaucās Ints. Taču Lana jau lauza gabaliņos brūno masu.
- Neizliecies nu. Es taču labi zinu, ka tu uz saldumiem esi tikpat kārs kā mazs bērns, - viņa smējās un piedāvāja vīrietim uzcienāties.
Katrs pa diviem šokolādes gabaliņiem mutē iebāzuši, viņi stāvēja, izbaudīdami patīkami saldrūgto garšu, smaidīdami un viens otram acīs skatīdamies. Lai gan visu vasaru kopā plecu pie pleca čakli strādājuši, tomēr viņi vēl nekad nebija jutušies tik tuvi...
Beidzot Lana atģidās.
- Tu taču esi pēc garas darba dienas piekusis un gribi atpūsties, bet es te stāvu un tevi aizkavēju, - viņa teica.
Lai gan Ints iebilda, ka miegs viņam vēl nemaz nenāk, tomēr sieviete vairs neklausījās.
- Nu, fiksi uz čuču! Kam es teicu, - viņa jokoja tādā tonī, ka vīrietis nevarēja nepaklausīt. Tomēr, kad Ints jau stāvēja uz sliekšņa, Lana pēkšņi pastiepās pirkstgalos un noskūpstīja viņu uz vaiga.
- Paldies. Tu esi mans pats labākais draugs, - viņa klusi teica. Tad žirgti pasmaidīja un stingri pavēlēja: - Bet nu gan ej. Ir jau patiešām ļoti vēls!
* * *
Oktobra pirmā svētdiena atausa silta un saulaina. Rūgteni smaržoja pļavu spirgti zaļais atāls. Rūsganajās mežmalas smilgās šūpojās lieli zirnekļu tīkli. Saules mirdzumu atstaroja nokopto druvu bāli dzeltenās rugaines. Dzidri zilās debesis, kas pletās pāri pasaulei, it kā mēmi brīdināja: priecājieties šobrīd, jo jau pavisam drīz sāks snigt.
Zvirgzdi beidzot bija tikuši tik tālu, ka varēja vest mājās govi. Vīrieši par abiem bija iztīrījuši un iespēju robežās izremontējuši kūti. Kūts augšā smaržoja siens. Pat maiss lopbarības miltu bija nopirkts un kā liels dārgums novietots virtuves stūrī.
Nebija šaubu, ka uz "Kraujiņām" ir jāiet pašai saimniecei. Arī Lana pieteicās līdzi, lai gan gaita jau bija smaga un gurda. Pie Rīgas iespējām pieradušai, sievietei bija grūti samierināties, ka caurām dienām nu ir ieslēgta "Zvirgzdu" pagalma šaurībā. Iepazīšanās ar "Kraujiņām" viņai bija kā vesela ekskursija. Būtu gājis arī Ints, taču māte neļāva. Viņasprāt, znotam vismaz svētdienās vajadzēja atpūsties pēc smagā darba. Toties mazmeitas gan viņa ņēma līdzi labprāt. Visu nedēļu meitenes bija nodzīvojušas skolā un nu lipa vecmāmuļai un Lanai apkārt kā uzmācīgas mušas medum.
Jautrā kompānija devās ceļā jau tūdaļ pēc brokastīm, tāpēc soļoja nesteidzīgi, daždažādus niekus pārspriezdamas. Visvairāk ko stāstīt bija bērniem. Madara pukojās, ka jaunajā klasē bērni ir pārāk rātni un bikli. Viņas pilsētnieces enerģiskums uz kopējā fona bija tik skaidri pamanāms, ka skolotāju mutiski pārmetumu un rakstiskas piezīmes bira kā no pārpilnības raga. Alla savukārt sūdzējās, ka vakaros internātā ir grūti iemigt. Līdz šim vienmēr baudījusi drošo aizvēju, ko radīja vecmāmuļa un māte, meitene skolā jutās kā nevarīgs putnēns, kas pāragri izkritis no ligzdas. Lai gan savas izjūtas formulēt Alla neprata, tomēr, par tām domājot, kļuva tik smagi, ka viņa sāka šņukstēt.
- Paskaties, kur vāverīte lēkā, - izsaucās Dagnija, nevarēdama ātrumā izdomāt labāku veidu, kā mazmeitu nomierināt.
Tas līdzēja. Alla izslaucīja saraudātās acis un, muti pavērusi, sāka pētīt egļu biežņu, kur, pēc vecmāmuļas vārdiem, kuplaste tikko bija redzēta.
- Laba cūceņu vieta, - piezīmēja Dagnija, sūnas pie koku saknēm pētīdama.
Lana piekrītoši, taču neieinteresēti pamāja. Nu jau sēņu bija piesālīts tik daudz, ka, lai tās visas noēstu, no sēņu mērcēm būs visu ziemu jāpārtiek. Drīzāk viņu tad interesēja kāds dzērveņu purvs, jo šo veselīgo ogu nekad nevarēja būt par daudz.
- Cik tas ir jocīgi. Kad dzīvoju Rīgā un visu nepieciešamo varēju nopirkt veikalā, man par lauciniekiem nāca smiekli. Likās, viņi vienkārši ir pārāk kūtri, lai pielāgotos dzīvei brīvajā kapitālismā un darītu kaut ko nozīmīgāku, tāpēc knibinās pa saviem dārziem un kūtīm. Nu es redzu, ka tā ir pavisam cita dzīves uztvere, - pasmaidīja Lana, runādama gan vairāk pati ar sevi nekā ar vīramāti.
Pasmaidīja arī Dagnija, taču neteica nekā. Viņa ar labpatiku vēroja slaidos priežu stumbrus, kas bija nomainījuši drūmo egļu audzi. Pēc ilgajām lietavām piemirkušās sūnas siltajā saulē izgaroja patīkamu, atspirdzinošu aromātu.
- Ja man vēl pirms gada kāds būtu teicis, ka pati ar groziņu rokās bizošu pa krūmiem, sēnes un ogas meklēdama, es noteikti neticētu. Nu redzu, ka tas ir gandrīz vai dzīvības un nāves jautājums. Ja nesavākšu pietiekamā daudzumā, tad ziemā mirsim badu, - vedekla turpināja savu domu.

Citu datumu laikraksti

  • Atbalsta ieceri rīkot operas mākslas pasākumus

    Alūksnes tautas nams nosūtījis vēstuli, lai atbalstītu projekta “Opera novados” izstrādātāju ieceri. To gatavo Latvijas Nacionālās operas soliste...

  • Noskaidros erudītāko skolu

    Strautiņu pamatskola rīt uzņems 22 komandas, kas sacentīsies par “Erudītākās skolas” nosaukumu. Pagājušajā gadā tās audzēkņu komanda bija uzvarētāja,...

  • Gaida jaunus pasūtījumus

    Pirms neilga laika Alūksnē darbu uzsāka IK “Poligrāfijas salons”, kas nākotnē pasūtītājus cer nodrošināt ar dažādu veidu iespieddarbiem.Pirms neilga...

  • Novadu veidošanā prasa patstāvību un finansējumu

    Latvijas pagastu vadītāju sapulcē Jaunpiebalgā Alūksnes rajonu pārstāvēja 12 pašvaldību vadītāji, tātad vairāk nekā līdz šim līdzīgos...

  • Būs nozīmīgi sporta pasākumi

    Alūksnes “Mežinieku” sporta bāzē pēc Nacionālo bruņoto spēku gadskārtējā čempionāta notiks akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” Austrumvidzemes...

  • Pamatskola saņem dāvanu no bankas

    Bejas pamatskola pagājušajā nedēļā saņēma vairākas vērtīgas dāvanas - mikroautobusu “Hyundai Starex”, 20 hektāru lielu zemes gabalu un apmaksātu...