Mājas savai sirdij

- Es spriežu kā komersants, kuram svarīgi iespējami izdevīgāk pārdot. Pēc manas saprašanas, vajadzētu būt tā: politika par sevi, bet tirgus - par sevi.

43.
- Es spriežu kā komersants, kuram svarīgi iespējami izdevīgāk pārdot. Pēc manas saprašanas, vajadzētu būt tā: politika par sevi, bet tirgus - par sevi. Ēst taču cilvēkam vajag vienmēr, un Krievija ir milzīgs, ļoti izsalcis tirgus. Kāpēc mūsu fāters savus audzētos katrupeļus vai speķīti nevarētu pārdot tur? Varētu, bet lielā politika, redziet, neatļauj. Smiekli nāk!
- Es jums, dēli, teikšu tā: Krievija Latvijai vienmēr ir bijusi un būs sāpīga problēma. Taču, nekur šis kaimiņš nepaliks, tāpēc - ir jāmācās sadzīvot, - visgudri iestarpināja tēvs.
Vienīgi Margots cītīgi maisīja kafiju un klusēja. Viņam līdzās sēdošā Anete zīmīgi māja un miedza ar aci aiz galda pretim sēdošajai Žannai. Tā piekrītoši atmāja pretim. Brāļu sievas sapratās tik labi, ka pat bez vārdiem uztvēra viena otras domas. Droši vien šāda svainēm neraksturīga draudzība nebūtu izveidojusies, ja jaunās sievietes nemāktu vienāds liktenis. Abas viņas bija enerģiska un noteikta rakstura būtnes, tāpēc ne acu galā nevarēja ieredzēt pēc dabas lēnīgos un neizlēmīgos vīrus, kuri piedevām vēl mīlēja iedzert. Tā kā ģimenes vai ik dienas satikās, tad sievietēm bija laiks uzklausīt vienai otras likstas.
Brāļu sarunās cītīgi klausījās un šad tad pa vārdam starpā iemeta arī Ints un Olafs. Tomēr viņi runāja maz, jo nejutās šai sabiedrībai īsti piederīgi. Zvirgzdiem nebija aizņēmumu bankās. Viņi neplānoja ieķīlāt mājas un pirkt cirsmas. Arī veco automašīnu pret tādas pašas markas jaunāku modeli mainīt nebija nekādas vajadzības. Viss, par ko abi jaunie vīrieši varēja izteikties, bija gateru strādnieku vienmuļā ikdiena. Taču diezin vai tik prozaiskas lietas varēja ieinteresēt šos biznesa pārņemtos cilvēkus...
Lonija bija dabūjusi sev par sabiedroto Lanu un nu aplinkus centās izdibināt, kā īsti māsas ģimenei klājas.
- Bet, mīļie cilvēki, kā domājat to mazo izvilkt, ja jums nav govs? – viņa izsaucās patiesā sašutumā, uzzinājusi, ka Lana ir stāvoklī. Tāpat Lonijai nebija izprotams, kāpēc tik liela saime vēl nav iegādājusies vismaz vienu sivēnu.
- Es jau saprotu, meit, ka naudas jums nav, bet laukos citādi nevar, - viņa rāmi, taču stingri teica, Lanas roku saņēmusi. - Ja gaļu pats vari izaudzēt savā kūtī, kāpēc gan tērēties un pirkt to veikalā? Tieši tas pats ir ar kartupeļiem un saknēm. Lai arī veikalā tie gandrīz par pusvelti nopērkami, tomēr - saliec santīmu pie santīma un tev iznāk lats! Jau tā laukos neko nevar nopelnīt, bet, ja vēl to pašu mazumiņu neproti sataupīt, tad klājas pavisam bēdīgi.
Lana klausījās uzmanīgi un visu laiku piekrītoši māja ar galvu. Tomēr baiļu no drūmās nākotnes, ko solīja radiniece, viņa nejuta. Visu mūžu Rīgā aizvadījusi, sieviete vēl nespēja pilnībā aptvert situācijas nopietnību. Turklāt viņa pilnībā paļāvās un vīramātes lauku dzīves pieredzi, savu sievietes intuīciju un Inta strādīgumu. Vai nu tā varēja būt, ka šie trīs stūrakmeņi nespēj nodrošināt Zvirgzdu ģimenes augšupeju.
Jo pilnāki kļuva vēderi un vairāk iesila prāti, jo gudrāk raisījās sarunas. Beidzot vīri cēlās un taisījās iet uzsmēķēt.
- Ak, es ačka! - pēkšņi izsaucās Jāzeps, sev pie pieres pieķēris. Tad viņš ieslidināja roku krekla kabatā un izvilka aploksni. - Nu gan tev būtu tīri vai jādanco, - viņš smaidot teica, sievai sūtījumu sniegdams.
Lonija tūdaļ pazina meitas ieslīpo, asi lauzto rokrakstu. Drebošiem pirkstiem viņa atplēsa konvertu un izņēma krāšņām rozēm rotāto apsveikuma karti. Tad ļoti lēnām izlasīja apsveikuma tekstu. Nekā daudz jau tur nebija. Īsa četrrinde par laimi, kas nedodas vis tik viegli rokās, un tik ierastie vārdi "Daudz laimes dzimšanas dienā!". Tomēr mātei acīs sariesās asaras. Lāsma bija viņu atcerējusies. Meita zināja, ka mātes mūžs neglābjami tuvojas norietam.
- Varēja jau nu pati atbraukt, - skeptiski aizrādīja Inta. - Es pat nevaru iedomāties, ka mans Jancis vai Kristīne neatbrauc ciemos uz kādiem lielākiem svētkiem, kur nu vēl uz tik svarīgu pasākumu kā apaļa dzimšanas diena.
- Jā, Intiņ, tev tiešām ir lieliski bērni, - rāmi piekrita Lonija, apsveikumu atpakaļ aploksnē rūpīgi ievietodama.

Citu datumu laikraksti

  • Lems par finanšu sadali

    Alūksnes rajona padomes sēdē rīt lielākā daļa no 17 darba kārtības jautājumiem paredz lemt par finanšu sadali 2004.gadā, kā arī darba grupu izveidi...

  • Ir daudz paveikts pilsētas labiekārtošanā

    Pērn Alūksnē paveikti daudzi darbi pilsētas labiekārtošanā. Infrastruktūras veidošanā ieguldīts gandrīz miljons latu.Pērn Alūksnē paveikti daudzi...

  • Aicina pusdienot arī iedzīvotājus

    Alūksnes Valsts ģimnāzijas ēdnīcā un kafejnīcā par ēdināšanu rūpējas SIA “Unti”. Tā uzvarēja pagājušā gada nogalē rīkotajā konkursā, tāpēc var...