Mājas savai sirdij

41. Apsveicēju rindu noslēdza Lana. - Tas tev no manis, Lonijas tant, - viņa mīlīgi teica un noskūpstīja radinieci. Nez no kurienes aiz viņas muguras pēkšņi iznira Dagnija, turēdama rokās glīti iesaiņotu melna stikla kafijas sevīzi.

41.
Apsveicēju rindu noslēdza Lana.
- Tas tev no manis, Lonijas tant, - viņa mīlīgi teica un noskūpstīja radinieci.
Nez no kurienes aiz viņas muguras pēkšņi iznira Dagnija, turēdama rokās glīti iesaiņotu melna stikla kafijas sevīzi.
- Piedod, māsiņ, ja es kādreiz šā vai tā. Divas vien jau esam palikušas, nedrīkstam ilgi ļaunu prātu viena uz otru turēt, - viņa teica un apkampa māsu.
Servīzes tasīšu sāni tik skaisti mirdzēja, Lanas ceptais ābolu pīrāgs tik kārdinoši smaržoja, ka Lonijai atkal bira aizkustinājuma asaras. Prātā neviļus pazibēja doma: varbūt tiešām neuzticībai, ko jūtu pret māsu un viņas ģimeni, nav nekāda iemesla?
- Sēstieties nu, mīlīši, pie galda, gana lielu gabalu esat nākuši, - viņa aicināja.
- Neuzminēji, tante, - Alla pasmējās. - Mūs onkulis ar mašīnu atveda.
- Onkulis? Un ar mašīnu, - bija izbrīnīta Dagnija.
- Jā, mammu, mans darbabiedrs Kārlis mūs ar savu "Opelīti" atvizināja, - paskaidroja Olafs, jau liedams tasē vēl silto buljonu.
Pats pēdējais ieradās Vismants ar savu sievu Žannu.
- Kur tad mazā? - Jāzepam negribot izspruka. Balsī ieskanējās patiesa nožēla. Lai gan savulaik tik ļoti kārotā mazdēla vietā vedekla bij dāvājusi mazmeitu, tomēr nu mazule bija vecā vīra lielākais prieks.
Žanna tikai nenoteikti paraustīja plecus. Vismants steidza paskaidrot, ka Linda vakaros kļūstot gražīga, tāpēc mīļā miera labad atstājuši pie kaimiņu tantes.
Aiz abiem jaunajiem pie durvīm mīņājās Vija, lai gan Lonija ļoti bija cerējusi, ka nebrauks. Tomēr, pašai par lielu pārsteigumu, ar savu priekšgājēju sarokojās tik nepiespiesti un mierīgi, it kā jau kopš bērnības būtu bijušas labas paziņas. Jāzepam tas ļoti patika, un viņš, pēdējos viesus pie galda apsēdinājis, aicināja uzsaukt pirmo tostu - par sievietēm!
Nejauši apsēdusies līdzās Intai un Harijam, Dagnija jau drīz bija iegrimusi dziļās sarunās. Kā tad, viņa taču vietējā, tikai ilgāku laiku projām bijusi, tāpēc ko pārrunāt netrūka. Kurš no skolotājiem vēl dzīvs un kurš jau aizsaulē. Kā bijušajiem skolasbiedriem klājas. Protams, Dagnija izmantoja izdevību un smalki izjautāja arī par to, kā viņas pirmā mīlestība dzīvo, un tikko spēja apvaldīt spēji uzvilnījušo satraukumu, kad uzzināja, ka Kubuļu Jānis tepat pagastā vien apgrozās.
- Bija jau arī šis uz Rīgu aizdauzījies, taču pēc kāda laika atkal atgriezās atpakaļ. Un pareizi darīja! Tā tik visi domā, ka Rīgā piens un medus tek. Nav tādas vietas, kur nauda iekristu klēpī bez darba. Kāpēc skraidīt pa pasauli un darīt to, ko neproti? Tad jau labāk sēdi mājās un izdari to, ko māki, - platu muti iesāka Inta, un aprāvās tikai tad, kad vīrs paslepeni iegrūda dunku sānos. Nu tikai atģidās, ka izrunājusies greizi. Dagnija taču varēja ņemt ļaunā, jo arī viņa bija no tiem, kuri kādu laiku pa pasauli skrējuši, ērtāku un ienesīgāku vietu meklēdami.
Taču Dagnija nepavisam nelikās aizvainota.
- Vai Jānim liela ģimene? - viņa ieinteresēti jautāja, sārtu sulas dzērienu glāzē liedama.
- Es īsti nezinu. Viņš gan bija precējies, to zinu skaidri, bet no Rīgas mājās atgriezās bez sievas, - Inta paraustīja plecus.
- Kura tad nu pie tāda izturēs, - pasmējās Harijs, pilnu muti sautētus kāpostus ēzdams. - Līdz ko kāda kapeika kabatā gadās, tad tūdaļ visu nodzer. Nesen veikalā satiku. Riebjas skatīties! Netīra vējjaka mugurā, krekls un bikses vienos caurumos. Fui!
- Ko nu vīrieša cilvēks viens var iesākt, - Dagnija metās aizstāvēt. Un tie nebija tikai vārdi vien. Sieviete bija pilnīgi pārliecināta: ja visus šos gadus viņa būt bijusi Jānim līdzās, tad nekas tāds nebūtu noticis.
- Plencis paliek plencis, - vīram piebalsoja Inta. - Krūmiņu Jānis un Riekstiņu Vilis arī dzīvo vieni, taču viņi ir tik darbīgi un kārtīgi vīri, šņabi ne mutē neņem.
- Vai nu cilvēkam raksturs ir, vai tā nav. Kārdinājumi mūsdienās gadās uz katra soļa. Es nedomāju tikai alkoholu, bet arī narkotikas, seksu un citas izvirtības. Ja cilvēks neprot pateikt "nē", tad cauri ar viņu ir, - svarīgi pavēstīja Harijs, atraugādamies. Bija skaidri redzams, ka sevi viņš pieskaita pie tiem, kuru raksturs ir īpaši pareizi veidots.

Citu datumu laikraksti

  • Rīkos filozofisku diskusiju

    Bejas interešu klubiņa “Pīlādzis” dalībnieces 22.janvārī pulksten 12.00 filozofiskā diskusijā dalīsies pārdomās par tēmu “Logs”.Bejas interešu...

  • Rosinās pārcelt darbdienas

    Lai efektīvāk izmantotu darba laiku, šodien valdība lems par vairāku 2004.gada darbdienu pārcelšanu.Lai efektīvāk izmantotu darba laiku, šodien...

  • Vēlas zināt iedzīvotāju viedokli

    Ministru kabineta komitejas sēdē apstiprināts Ekonomikas ministrijas projekts “Latvijas rūpniecības attīstības pamatnostādnes”.Ministru kabineta...

  • Pirmais sarunu raunds - neizšķirts

    Pašvaldības: piekrīt novada veidošanai ar nosacījumiem.Pašvaldības: piekrīt novada veidošanai ar nosacījumiem Pašvaldību vadītāju sarunas ar...

  • Gada kukainis 2004 - zilspāre

    Latvijas Entomoloģijas biedrība par 2004.gada kukaiņiem izvēlējusies zilspāres, kurām šogad būs veltīti vairāki izglītojoši pasākumi.Latvijas...

  • Piedāvā kultūras un atpūtas pasākumus

    Koncerti. 17.janvārī pulksten 18.00 Alūksnes rajona Apes tautas namā - Apes jauktā kora 55 gadu jubilejas koncerts. Ballē (ar groziņiem) spēlēs grupa...