Mājas savai sirdij

37. Lonija nolika pildspalvu uz galda, atspieda zodu plaukstās un ilgi to vēroja, it kā dzeltenajās pīpeņu galviņās atbildi savām domām sameklēt cerēdama. Neatradusi cēlās un gāja uz virtuvi.

37.
Lonija nolika pildspalvu uz galda, atspieda zodu plaukstās un ilgi to vēroja, it kā dzeltenajās pīpeņu galviņās atbildi savām domām sameklēt cerēdama. Neatradusi cēlās un gāja uz virtuvi.
Viesistabā sēdēja un televīziju skatījās Jāzeps. Uz priekšu sakucis, izdēdējušās rokas uz ceļiem atspiedis un vaigus delnās iespiedis. Izskatījās, it kā vīrietim vienlaikus sāpētu zobi un vēders. Seja saulē nodegusi un vēju appūsta gluži brūna. Vienīgi ap acīm gaišbrūnas "vārnukājiņas". Kuplais matu ērkulis jau tik sirms, it kā būtu miltiem piebiris.
Spējā saviļņojumā Lonija noliecās un noglauda vīra galvu.
Ko nu māžojies, - Jāzeps atvairījās, sen atradis no sievas sirsnības un maiguma.
Lonija sarāvās. Pēkšņi viņa atskārta: te, šajā gadu nastas saliektajā stāvā, šajos gandrīz jau pilnīgi sirmajos matos ir atbilde uz pašas uzdoto jautājumu. Gribēja viņa to vai ne, taču mūžs strauji tuvojās noslēgumam. Nebija vairs gaidāmi patīkami pārsteigumi. Tuvojās neizbēgamais. Vienīgais, ko viņa varēja darīt, bija sakārtot savu dzīvi tā, lai aiziešanas brīdī nav neatmaksātu parādu un neatbildētu jautājumu.
Sieviete iegāja atpakaļ guļamistabā, paņēma pēdējo ielūgumu un ar lieliem, nedaudz slīpiem burtiem ierakstīja: "Vijai Breģei". Viņām taču vairs nebija, ko dalīt. Varbūt ka tas taisni bija nepieciešams: izrunāties ar Jāzepa pirmo sievu. Šo svarīgo darbu paveikusi, Dagnija noslaucīja nosvīdušo pieri un palīda zem segas. Nu viņa varēja mierīgu sirdi gaidīt nozīmīgo notikumu.
Tiesa gan, divas nedēļas, kas sākumā likās bezgalīgi garš laikaposms, aiztrauca vēja spārniem. Pēc apnicīgajām lietavām beidzot bija iestājies saulains un silts laiks, tāpēc Jāzeps steidza rakt kartupeļus. Nu pa dienai palīgā ieradās arī Edmonds un Vismants, par ko tēvs prombraucot katram iebēra piecus maisus no pašu salasītās bagātības.
Ēdiet tik, gan jau ziemā aizvedīšu vēl, - viņš smiedamies skubināja.
Margotam Jāzeps uzdeva par pienākumu saimniekot dārzā un malkas šķūnīša aizvējā ierīkotajā lauku virtuvē. Biklais vīrietis neko neiebilda, tikai klusītēm uzmeklēja plauktā pavārgrāmatu. Ik rītu viņš nu uzlasīja krītošos ābolus un plūmes, ko dienas gaitā pārstrādāja ievārījumā. Tāpat Margots labprāt gāja mežā, vienmēr atgriežoties ar pilnu grozu brūkleņu vai sēņu. Viņš pārraudzīja gurķu dobes un itin drīz iemanījās novākto arī ieskābēt.
Visu kūtī un uz lauka darāmo nu veica vīrieši, tāpēc Lonijai atlika vienīgi gatavot saimei brokastis, pusdienas un vakariņas. Tomēr viņa joprojām nebija labā omā. Kā savā vaļā pasprucis dzinējsuns, prāts meklēja un arī atrada arvien jaunus un jaunus sīkumus, par kuriem sieviete varēja nenogurusi gremsties. Te viņai likās, ka veikalā ir apskatīta, un nu nagi niezēja pateikt veikalniecei tieši acīs visu, ko par viņu domā. Te atkal kāda no bijušajām bērnības draudzenēm bija šķībi paskatījusies, un Lonija nu domāja, ka sieviete ir smīnējusi par viņas pārāk izplūdušo augumu. Tā kā vainīgajām personām Zvirgzdiene klāt netika, tad visa gaušanās bija jāuzklausa Jāzepam. Varbū tāpēc viņš istabā uzturējās pēc iespējas mazāk.
Tikai jubilejas priekšvakarā Lonija īsti saprata, cik pareizi rīkojusies, uzaicinādama talkā pagasta iecienītāko godu saimnieci Burku Tiju. Tā strādāja galvu nepacēlusi un elsdama, taču arī palīgos atnākušajai Dagnijai darba pietiks. Pati Lonija nevarēja palīdzēt gandrīz neko, jo trīs dienas pirms svarīgā notikuma viņu sagrāba nežēlīgas sāpes pakrūtē. Viņa gan sēdēja virtuvē un darīja šādus tādus vieglākus darbus, taču pie straujākām kustībām smeldza tik neganti, ka bija taisni vai jākliedz.
Lai nebūtu pa vakara tumsu un rīta krēslu nevajadzīgi šurpu turpu jāstaigā, Dagnija palika nakšņot turpat "Pabērzos". Lonija jutās tik vāja, ka ievīstījās segā un visu vakaru pavadīja gultas stūrī pie televizora. Vakara darbus kūtī apdarījis, Jāzeps iekoda šo to no svētku labumiem un kaut kur nozuda.
Ar garlaicību kaudamās, Dagnija izstaigāja māsas kūti, sakņu un ābeļdārzu. Ieskatījās arī pagrabā un līdz pusei uzceltajā pirtī. Kad jau grasījās doties istabā, pamanīja, ka garāžā vēl deg gaisma.

Citu datumu laikraksti

  • Apes pilsētā šogad ir divi simtgadnieki

    Apes pilsētā ar lauku teritoriju šogad svinēs divas simtgadu jubilejas - Apes bibliotēkai un Dzenīšu dižvītolam.Apes pilsētā ar lauku teritoriju...

  • Saņems informatīvo biļetenu

    Šonedēļ iznāks pirmais 2004.gada Jaunalūksnes pagasta ikmēneša informatīvā biļetena “Mūsu Jaunalūksne” numurs.Šonedēļ iznāks pirmais 2004.gada...

  • Brīvprātīgais bērniem mācīs angļu valodu

    Alūksnes Nevalstisko organizāciju atbalsta centra brīvprātīgais Matiass de Paeps no šīs nedēļas Pededzes pagasta bērniem vadīs angļu valodas...

  • Mainīti naturalizācijas testa jautājumi

    No 5.janvāra tāpat kā līdz šim naturalizācijas pārbaužu testu veidošanai izmantos 100 jautājumus, bet desmit no tiem par Latvijas vēsturi un...

  • Lauku ceļi ir slideni

    Autobraucējiem ir jābūt īpaši uzmanīgiem. Iestājoties aukstam laikam, ir pasliktinājusies situācija uz lauku ceļiem.Autobraucējiem ir jābūt īpaši...

  • Paplašina datoru biznesu vairākos rajonos

    SIA “GBVJ”, kas nodarbojas ar datoru tirdzniecību un servisu, pagājušais gads bijis veiksmīgs.SIA "GBVJ", kas nodarbojas ar datoru tirdzniecību un...