Mājas savai sirdij

Fakts, ka viņai ir arī vismaz viens aplidotājs, vīrieti nemulsināja. Nu viņam bija tikai viena rūpe - nauda.

36.
Fakts, ka viņai ir arī vismaz viens aplidotājs, vīrieti nemulsināja. Nu viņam bija tikai viena rūpe - nauda. "Ak, kungs, kaut man kabatā bijis vēl vismaz otrtik, cik jau tur ir, tad es varētu kaut vai kokteili uzsaukt," zūdījās Olafs. Atskārtis neveiklo situāciju, kādā atrodas, viņš saguma un labu brīdi sēdēja, grīdas spraugā ar acīm urbdamies. No kafejnīcas izejot, Olafs jau bija pieņēmis kategorisku lēmumu: ir jānopelna nauda! Sievai un mātei par lielu pārsteigumu, nākamajā dienā viņš līdz ar Intu posās uz darbu. Uz mātes bažīgo jautājumu, kurp dosies, vīrietis pastrupi atrūca: "Nevar jau visi mājās sēdēt. Kādam jādomā arī par to, kā maizi nopelnīt!"
* * *
Savu sešdesmito dzimšanas dienu Lonija Breģe gribēga atzīmēt pamatīgi. Kafejnīcā gan ne, jo tas izmaksātu pārāk dārgi. Bet, arī viesus mājās uzņemot, "Pabērzu" saimniece gribēja, lai viss notiek "ar šiku". Pirmkārt, tas nozīmēja, ka ēdienus gatavos un par galdiem atbildēs īsta godu saimniece. Otrkārt, Lonija gribēja jau laikus izsūtīt ielūgumus, jo tas piešķīra pasākumam svinīgumu. Treškārt, tik nozīmīgai jubilejai par godu sievietei noteikti vajadzēja jaunu kleitu. Kad Jāzeps saudzīgi iebilda, ka tādas izdarības ir pilnīgi liekas, un mēģināja Loniju pierunāt palikt pie gadu gaitā iedibinātām tradīcijām, sieva strupi atcirta:
- Kas nu to zina, vai septiņdesmito dzimšanas dienu vairs sagaidīšu. Šī lielā jubileja jau man tāds kā bēru ģenerālmēģinājums.
Pret tik spēcīgu argumentu vīrs bija bezspēcīgs, un Lonija sāka rakstīt ielūgumus. Viesu sanāks diezgan paprāvs pulks. Noteikti bija jālūdz abu kaimiņu māju iemītnieki, jo ar tiem tika lielāki lauku darbi apdarīti un mežā braukts. Ielūgumus rakstīja ģimenēm, taču Lonija skaidri zināja, ka nāks tikai vecākā gadagājuma cilvēki.
Arī Dagnija ir jāaicina. Māsa tomēr, un šī nu ir īstā reize, kad paputējušās attiecības uzlabot. Lai gan ielūgumu Lonija adresēja Dagnijai, tomēr viesu sarakstā atzīmēja sešas vietas. No pieredzes viņa zināja, ka šī ģimene iespēju bez maksas paēst un padzert garām nelaidīs. Brīdi padomājusi, Lonija ielūgumam apakšā pierakstīja lūgumu, vai māsa nevarētu atskriet kādu dienu agrāk un piepalīdzēt saimniecei virtuvē.
Īpaši pārdomāja, kādiem vārdiem veltīt ielūgumu meitai. Vairākkārt pacēla pildspalvu rakstīšani, tomēr nolika atpakaļ uz galda, līdz beidzot tapa īsa runa. Lāsma bija mātes lielā sāpe, par kuru viņa vairījās runāt pat ar vīru. Jau no mazām dienām attiecības neveidojās tā, kā Lonija būtu vēlējuses. Ja māte par kaut ko priecājās vai viņai kaut kas patika, tad meitene noteikti atrada iemeslu un pierādīja pretējo. Ko Lonija slavēja, to Lāsma ienīda. Ja māte aizliedza, tad meita par spīti izdarīja.
Laikam jau skuķis bija pārāk iedzimis savā tēvā, Lonijas pirmajā vīrā Kārlī, un nekāda labestība un sirsnība tur neko nevarēja mainīt. Tomēr dažreiz Lonijai likās, ka arī viņa pati nav gluži bez vainas. Tā kā ar Kārli sadzīvot nebija iespējams, tad viņi izšķīrās, kad meita bija tikai trīs gadus veca. Lai nopelnītu visām neskaitāmajām vajadzībām, Lonija strādāja par diviem. Kopīgām rotaļām un ģimenes svētkiem, kas tā satuvina vecākus un bērnus, viņai neatlika laika. Toreiz gan likās, ka apķērīgais un patstāvīgais skuķis pēc šādas apčubināšanas nemaz neilgojas. Taču, kad Lāsma izgāja pie vīra, tikko medicīnas māsu skolā mācības uzsākusi, mātei it kā atvērās acis. Vai meita nebēga no saltā tukšuma, kas viņu apņēma mājās?
Tomēr bija jau par vēlu. Lāsma dzīvoja pa Rīgu un māti apciemoja labi ja reizi gadā. Arī šajās retajās satikšanās reizēs viņa bija vēsa un atturīga. No paviršajām sarunām un elegantā apģērba māte noprata, ka iekārtojusies labi. No līdzatvestajām fotogrāfijām uzzināja, kā aug abi mazdēli. Neviena slikta vārda nepateikusi, meita tomēr dzēla tā, ka mātes sirds tika ievainota līdz pašiem dziļumiem. Bija maz ticams, ka šoreiz viņa atsauksies aicinājumam, tomēr Lonija saņēma dūšu un rakstīja.
Visgrūtāk tomēr nācās izšķirties, vai uz viesībām aicināt vīra bērnus no pirmās laulības. No vienas puses, pēdējā laikā vienīgi Margots turējās pie tēva jaunās ģimenes, bet pārējie sāka manāmi atsvešināties. No otras puses, šo puišu tēvs tomēr bija Lonijas vīrs, un viņam noteikti patiktu, ja ģimenes svinībās piedalītos ne tikai kaimiņi un draugi, bet arī paša bērni. Un Lonija uzrakstīja vēl divus ielūgumus, adresētus Edmonda un Vismanta ģimenei.
Vēl bija atlikusi vēl viena ielūguma karte.

Citu datumu laikraksti

  • Mainīti naturalizācijas testa jautājumi

    No 5.janvāra tāpat kā līdz šim naturalizācijas pārbaužu testu veidošanai izmantos 100 jautājumus, bet desmit no tiem par Latvijas vēsturi un...

  • Lauku ceļi ir slideni

    Autobraucējiem ir jābūt īpaši uzmanīgiem. Iestājoties aukstam laikam, ir pasliktinājusies situācija uz lauku ceļiem.Autobraucējiem ir jābūt īpaši...

  • Paplašina datoru biznesu vairākos rajonos

    SIA “GBVJ”, kas nodarbojas ar datoru tirdzniecību un servisu, pagājušais gads bijis veiksmīgs.SIA "GBVJ", kas nodarbojas ar datoru tirdzniecību un...

  • Feldšerpunkts iegūst sertifikāciju

    Jau ceturto mēnesi Virešu feldšerpunkts darbojas kā sertificēta medicīnas iestāde. Sertifikāts iegūts uz pieciem gadiem.Jau ceturto mēnesi Virešu...

  • Izdos divu rajonu tūrisma bukletu

    Alūksnes rajona padomes galvenā speciāliste tūrisma darbā Kristīne Vimba vienojusies ar tūrisma darba organizatoru Daili Kadili Gulbenes rajonā, ka...

  • Par auto apzagšanu Valmierā aiztur alūksnieti

    Naktī uz 4.janvāri aizdomās par piecu automašīnu atlaušanu un apzagšanu Valmierā, Vītolu ielā, aizturēts kāds alūksnietis.Naktī uz 4.janvāri aizdomās...