Skuķi tikko bija apsēdušies un sākuši knibināties ap pasūtīto saldējumu, kad telpā ienāca divi sirmgalvji.
33.
Skuķi tikko bija apsēdušies un sākuši knibināties ap pasūtīto saldējumu, kad telpā ienāca divi sirmgalvji. Lēnītēm viņi pietipināja pie letes un klusītēm pētīja ēdienkarti, tad sieviete mīlīgā balstiņā teica:
- Iekul mums, Initiņ, katram pa kokteilītim! Tu jau zini, kāds manam večukam vislabāk smeķē. Un tad vēl gribētos divas "Firmas" karbonādītes. Man šodien pensija, tad nu jāpalutina Jūlijs, - viņa čivināja.
- Gudriniece, tu jau zini gan, ka pēc nedēļas man nāks nauda, un tad es mielošu tevi, - vīrietis atjokoja.
Bija skaidri redzams, ka nekādi atbraucēji no tālienes vecīši nav, tomēr abi izskatījās sposušies kā uz svētkiem. Viņa bija apvilkusi vieglu, gaišu, puķainu vasaras kleitu un uzvilkusi sarkanām papīra rozēm rotātu salmu cepuri. Viņam mugurā balts krekls, ap kaklu pelēka kaklasaite sarkanām svītrām, kājās rūpīgi izgludinātas gaišpelēkas bikses. Jau krietni paplikais galvvidus rūpīgi safrizēts.
Olafs rūgti pasmaidīja. Bija taču cilvēki, kuri prata paši sev radīt svētkus un no sirds tajos izpriecāties. Viņiem ar Lanu gan šāda māka nebija šūpulī ielikta. Ja Olafs dažreiz arī gribēja izmēģināt ko neierastu, tad klusā un kārtīgā sieva tūdaļ bažīgi iebilda: "Tā neklājas. Ko ļaudis par mums padomās?" Viņu nepārliecināja Olafa iebilde, ka, pirms kritizēt otru, katram vispirms jārauga notīrīt savu durvju priekšu.
Vēl tagad Olafs atcerējās sāpīgo brīdi divas nedēļas pirms kāzām. Toreiz viņš bija par pēdējo naudu nopircis sievai piecpadsmit tumšsarkanas rozes kā zīmi, ka vēlas ar viņu kopā nodzīvot vismaz piecpadsmit gadus. Vai Lana no prieka spiedza un skūpstīja vīru laimīgā neprātā, kā to būtu darījusi jebkura cita sieviete viņas vietā? Nekā tamlīdzīga. Pateicības vietā Olafs saņēma saudzīgu, taču nepārprotami pārmetošu piezīmi: "Varēji par to naudu man jaunu apakšveļu nopirkt!"
Uz kafejnīcu Olafs sievu sen vairs neaicināja. Bija riebīgi klausīties, kā, ēdienu izvēloties, viņa klusītēm rēķina, cik tas viss kopā izmaksās. Kad pienāca oficiante, Lana parasti pieliecās un iečukstēja vīram ausī: "Vai tev naudas pietiks?". Tas bija neizsakāmi pazemojoši. It kā viņš būtu aušīgs puika, bet viņa - gādīga māte, kura par savu nerātni ir atbildīga.
Nekas, ko Olafs darīja, nebija Lanai gana labi. Ja skrēja, tad pārāk ātri, ja soļoja, tad pārāk gausi. Lai viņš uzsāka ko uzsākdams, vienmēr bija kāds kaimiņš vai paziņa, kurš šo lietu prata vai pārzināja labāk. Par seksu ar sievu Olafam vispār negribējās domāt. Salkanas filmas ar mīlēšanos, viņa skatījās labprāt un muti ieplētusi, bet, kad vīrs ko līdzīgu gribēja izmēģināt pašu laulības gultā, tad tik vien zināja, kā šausmināties: "Dullais, beidz!". Pat tagad, kad taču viņai vajadzēja būt laimīgai, ka vīrs joprojām izrāda seksuālu interesi, kaut arī Lana ir stāvoklī, sieva nevis priecājās, bet staigāja sapūtusies kā pārrūgusi pīrāgu mīkla...
Olafam tā prātojot, zālē ienāca ārkārtīgi garš un miesās izplūdis vīrietis. Viņam noteikti vēl nebija četrdesmit, bet gaita jau lempīga kā vecam vīram. Nepatīkamo iespaidu palielināja nevīžīgais apģērbs. Gadus desmit vecā žakete bija saulē izbalējusi un dažādas krāsas pleķiem izraibināta. Negludinātās bikses izsēdētiem ceļgaliem. Tās bija vismaz izmēru par lielu, tāpēc ļengani nokarājās ap augumam nesamērīgi kuslajām kājām.
Olafam ienācējs noteikti nepatika. Taču vīrieti pašu viņa āriene uztrauca maz. Pašapzinīgā mierā izgājis cauri telpai, viņš atzvēlās uz bāra letes un pasūtīja glāzi džina ar ledu. Bārmene tūdaļ iztapīgi sakustējās.
- Vai tad Imandras šodien nav, ka neredz tekalējam, - vīrietis jautāja, vienā paņēmienā iztukšojis glāzi.
- Ir gan, tikai uz brīdi izgājusi. Domāju, ka viņai kuru katru brīdi jābūt atpakaļ, - bārmene nekavējoties paskaidroja.
- Nu, tad ielej man vēl vienu, - vīrietis nokrekstējās, sievišķīgi apaļās lūpas ar tuklu delnu noslaucīdams.
Kamēr sieviete iemaisīja nākamo kokteili, viņš to vēroja, acis tīksmi piemiedzis un valšķīgi smīnēdams. Vīrieša skatienu pamanījusi, sieviete pietvīka un žigli novērsās.
- Vai, cik mēs uzreiz kautrīgi, - vīrietis ieķiķinājās, tad savilka seju drūmi nopietnā grimasē un pamācoši pakratīja pirkstu.
