Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Mājas savai sirdij

Olafs savilka seju bēdīgā grimasē un palika dažus soļus iepakaļ. Tad viņš spēji metās uz priekšu un drebulīgiem pirkstiem ieklupa sievas siltajās, pēc sviedriem un lēta odekolona smaržojošās padusēs.

22.
Olafs savilka seju bēdīgā grimasē un palika dažus soļus iepakaļ. Tad viņš spēji metās uz priekšu un drebulīgiem pirkstiem ieklupa sievas siltajās, pēc sviedriem un lēta odekolona smaržojošās padusēs.
- Izbeidz! - Lana iespiedzās un, izrāvusies no nekautrīgā tvēriena, pukodamās kārtoja kleitu.
- Izb - e - e - e - idz, - vīrs pārmēdīja un iesmējās. - Vai tu arī ņem nopietni visu šo teātri?
- Kā tu runā! Tava māsa ir pazudusi nu jau vairāk nekā diennakti, bet tu tikai ņirgājies, - Lana pārmeta.
- Kur nu šī tā uzreiz varēja pazust, - pavīpsnāja Olafs. - Tici man, pat purvā slīkdama, Kristiāna atradīs kādu izeju un, krastā tikusi, pamatīgi piedzersies.
- Fui, cik tu neglīti runā par savu māsu, - iebilda sieva.
- Neglīti? Varbūt, bet tā ir vistīrākā patiesība. Kristiāna ir vissavtīgākā būtne, kādu es jebkad esmu redzējis. Ja viņai kaut ko vajadzēs no tevis, tad smaidīs un būs mīlīga kā maija saulīte, bet - pamēģini kaut ko izdabūt no viņas! Un mammas acīs allaž tā labā. Cik sevi atceros, vienmēr viņa nosūdzēja manus pat vissīkākos grēciņus. Gudriniece! Kamēr māte nopūlējās, mani pāraudzinādama, tikmēr Kristiāna varēja darīt, kā pašai iepatīkas.
- Nezaimo, - aizrādīja Lana.
- Tā nav nekāda zaimošana! Tu esi vienīgais bērns un nezini, cik pretīgi ir, kad māte norāda: "Mūsu Kristiāna gan ir malacis, tik labu liecību atnesa, bet tu, Olaf, esi pelnījis pērienu." Manis pēc vari saukt to par skaudību, bet es tiešām ne reizi vien esmu velējies Kristiānai acis izskrāpēt, - dzedri nobeidza Olafs un nospļāvās turpat pie kājām zalē.
- Bet, ja nu viņa tiešām ir mirusi? - neatlaidās Lana.
- Tam nu gan es neticu un neticēšu līdz tam brīdim, kamēr pats savām acīm nebūšu redzējis viņas atdzisušās miesas, - pavīpsnāja vīrietis.
- Tu esi ciniķis, - sašutusi izsaucās Lana.
- Nē, es tikai objektīvi izvērtēju situāciju. Kristiāna nav tas cilvēks, kurš ielīdīs krūmos un klusītēm atstieps kājas. Gan jau atradusi kadu pudeles brāli un žūpo, - pasmīnēja vīrietis.
- Bet, Olaf, - izsaucās sieviete, gandrīz vai izbijusies.
- Protams, - vīrietis palika pie sava. - Vai tad tu nemanīji, ka visas šīs dienas viņa nāca mājās tāda jocīga?
Lana noliedzoši papurināja galvu. Olafs atgāzās un iesmējās pilnā kaklā.
- Ir gan šeit nolasījusies kompānija! Dzīvojam iestiguši melos līdz ausīm. Neko nav manījis ne lutausis vīrs, ne mīlošā māte, ne vientiesīgā radiniece, - viņš ironizēja.
Lana noskurinājās. Ne vienu reizi vien aizvadīto nedēļu laikā Kristiānas uzvedība tiešām bija likusies dīvaina, tomēr prāts ikreiz noraidīja iespēju, ka viņa atkal atgriezusies pie vecā netikuma. Sieviete mātes cerībās nevarēja, nē, viņa vienkārši nedrīkstēja rīkoties tik neapdomīgi! Turklāt, Kristiāna pati taču neskaitāmas reizes bija Lanai apgalvojusi, ka vēl viens bērns ir viņas dzīves karstākā vēlēšanās, kuras vārdā ir gatava darīt visu. Vai varēja būt tā, ka šie vārdi patiesībā ir tikai izlikšanās?
Tā prātodama, Lana lēnām brida pa mīkstajām, zaļajām sūnām, kas kā košs samta paklājs sedza retām eglēm pieaugušu ieleju. Atģidās tikai tad, kad vīra roku satverta un spēji rauta, iekūleņoja kuplā paparžu cerā.
- Olaf, izbeidz, - iekunkstējās sieviete, cenzdamās atbrīvot rokas un atvairīt karstās lūpas, kas kāri sūca, koda un glāstīja seju, kaklu un krūtis.
Lanu pārņēma spējš riebums pret vīrieti, kuram pat prātā neienāca pasaudzēt sievieti, kura jau vairāk nekā trīs mēnešus nesa zem sirds jaunu dzīvību. Bija arī mazliet bail, ka notiekošo nepamana kāds no tuviniekiem vai nejauši uzklīdis sēņotājs. Jau vairāk nekā septiņus gadus Lana bija pakļauta vīra neapvaldītās seksualitātes uzplūdiem, ko nomainīja pilnīgas vienaldzības periodi, tomēr pēdējā laikā to paciest kļuva arvien grūtāk.

Citu datumu laikraksti

  • Katrai puķei savs niķis

    Fitonija. Fitonijas tumšzaļās ovālās lapas ir ar karmīnsarkanu vai sudrabbaltu dzīslojumu, tās nezied.Fitonija Fitonijas tumšzaļās ovālās lapas ir ar...

  • Piedāvā dažādus kultūras pasākumus

    O.Vācieša jubileja. 29.novembrī pulksten 15.00 Alūksnes rajona Trapenes kultūras namā - O. Vācieša atceres pasākumi.O.Vācieša jubileja - 29.novembrī...

  • Vislabāk jūtas mājās

    Jānim Sahņenko ar Lakī sacensības Smiltenē bija pirmās. Lai arī netika iegūtas godalgotas vietas, saimnieks ar pirmo startu ir apmierināts.Jānim...

  • Eiropas Savienība dod, nevis lūdz paņemt

    Līdz šā gada 31. decembrim ikvienam lauksaimniecībā izmantojamās zemes, kuras platība ir vismaz viens hektārs, apstrādātājam ir iespējams veikt...

  • Policija informē

    Sabojā dzērienu automātu. Alūksnē, Ezera ielā, sporta zālē sabojāts dzērienu automāts. Policijā iesniegums par to saņemts 25.novembrī.Sabojā dzērienu...

  • Policija meklē

    Alūksnes rajona policijas pārvalde meklē bez vēsts pazudušo Antonu Rengeli (personas kods 051052-12652), kurš pazudis 2003.gada 12.novembrī.Alūksnes...