Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Mājas savai sirdij

Katrs savas darbošanās aizņemts, nemaz nemanīja, kā pagāja rīta cēliens.

12.
Katrs savas darbošanās aizņemts, nemaz nemanīja, kā pagāja rīta cēliens. Atģidās tikai tad, kad Dagnija sāka ūjināt un saukt tādās kā novēlotās pusdienās vai nedaudz priekšlaicīgā launagā. Virtuvē visus jau nepacietīgi gaidīja laimē starojošais Ints.
- Jūs nemaz nevarat iedomāties, cik labi man gāja, - viņš līksmi izsaucās, tikko visi bija sanākuši.
- Aizvakar gaterī viens puisis zāģī iegrūdis roku. Divi pirksti nost un trešais sašķaidīts tā, ka diezin vai izdosies saglābt. Bet darbs tak tāpēc nevar apstāties, un mani pieņēma bez vārda runas. Protams, uz papīra es saņemšu tikai latus četrdesmit, bet gan jau vēl tikpat būs arī aploksnē. Jūs redzēsiet, mēs vēl padzīvosim zaļi, - laimīgā satraukumā pietvīcis, Ints bēra vārdus kā pupas.
Dagnija skatījās viņā tik pateicīgām acīm, it kā tos piecdesmit vai sešdesmit latus, ko znots nu pelnīs, viņa turētu jau rokā. Sapratuši, ka gaidāms kaut kas ļoti labs, skuķi čukstēja viens otram ausī par vīrieti, kurš uzdrošinājies doties svešajā un bīstamajā pasaulē un atgriezies mājās kā uzvarētājs.
Pamanījis aiz Lanas muguras Olafu, Ints vērsās tieši pie viņa:
- Arī par tevi gaterī parunāju. Viņi gan darbā var pieņemt tikai vienu cilvēku, bet teica, ka arī tu varot atnākt un šo to piepalīdzēt. Nu, tu jau saproti, samaksa aploksnītē.
Olafs skābi saviebās, kas varēja nozīmēt tiklab piekrišanu kā noraidošu izsmieklu. Pliko vēderu kasīdams, viņš, ne vārda neteicis, aizspraucās Intam garām un nosēdās savā vietā.
- Nu, sēž nu, - Dagnija skubināja, ķeblīšus no galda apakšas laukā vilkdama. Kad katrs bija ieņēmis savu vietu, viņa sāka no prāvas māla bļodiņas likt uz šķīvjiem brūni apceptas un smaržīgas kartupeļu pankūkas. Pēkšņi Madara bikli ieteicās: - Bet kur tad mamma?
Dagnija atslējās taisna un izbrīnā iepleta acis. Arī pārējie pieaugušie tikai neziņā raustīja plecus un jautājoši raudzījās cits citā. Madara atstiepa lūpu, nodūra galvu un sāka plucināt kleitas malu. Redzēdama lielo māsīcu pēkšņi tik ļoti pārvēršamies, arī Alla saviebās uz raudāšanu. Un būtu arī sākusi, ja vecmāmuļa neiegrūdusi dunku sānos un nesarājusi.
- Nav ko pirms laika vaimanāt, - viņa stingri teica. - Kas nu šai varēja gadīties. Atrada labu ogu vietu un nu negrib no meža laukā nākt, kamēr viss nav nolasīts.
- Ko tu runā, mamm, - iebilda vedekla. Viņa taču aizgāja jau tūliņ pēc astoņiem, bet tagad pulkstenis rāda pusčetri. Līdzi paņēma tikai mazo piecu litru spainīti. Vai tad pārējo brunču malā lasīs?
- Nu, tad varbūt noskatīto vietu kāds jau bija nolasījis un pagāja laiks, kamēr atrada citu, - Dagnija palika pie sava.
Jā, šāds izskaidrojums likās ticams. Visi uzelpoja vieglāk un atsāka ēšanu. Tomēr nu vairs nelikās tik garšīgi. Pārdzīvotais spējais uztraukuma mirklis bija laupījis apetīti. Jaukā omulība bija pagaisusi. Telpu, ko vēl pirms brīža pildīja līksmu balsu čala, kā neredzams smacējošs tvans nu māca neziņa.
Pēc pusdienām Dagnija norīkoja meitenes mazgāt traukus. Atlikušās pankūkas viņa salika metāla bļodiņā, pārsedza ar tīru dvieli un novietoja uz karstās plīts ieres.
- Tas Kristiānai. Kad atnāks, būs varen izsalkusi, - māte gādīgi piezīmēja.
Tomēr, pagalmā izgājusi, Dagnija juta, ka ir vairāk satraukta, nekā pati to vēlētos. Viņa atsēdās uz znota sanaglotā sola, atspieda galvu pret pelēko baļķu sienu un dziļi krūtīs ievilka spirgto un miklo gaisu, kurā jautās rudenīga priežu sila rūgtenais aromāts un upmalas niedru dzīvīgais saldums. Uz mirkli it kā kļuva vieglāk. Taču tad māte atcerējās meitas pelēko seju un iekritušos vaigus, un sirds atkal sažņaudzās žēlumā. Ja nu tomēr... Ja ar Kristiānu būti atgadījies kas slikts?

Citu datumu laikraksti

  • Vēsā rudens vakarā baudīsim karstu saldēdienu!

    Kamēr vēl augļos, ogās un dārzeņos vitamīnu ir papilnam, varam tos izmēģināt un nobaudīt dažādos ēdienos. Pagājušajā sestdienā piedāvājām pagatavot...

  • Nemeklē lielu laimi, bet atrod jaunas pārmaiņas

    Baltijas Tranzītu bankas Alūksnes filiāles direktore Ilze Merga ir kurzemniece, nāk no Kuldīgas. Pirmajā tikšanās reizē ar viņu nekas neliecina par...

  • Labas uzvedības ABC

    Piemērotas frāzes, ko komunikabls estēts var izmantot, aizgājis viesos.Piemērotas frāzes, ko komunikabls estēts var izmantot, aizgājis viesos. -...