Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Mājas savai sirdij

Pa šķirbiņā pievērtām durvīm sasizdamies reizumis iešķindējās trauki. Dagnija izrausās no gultas un sasukāja matus. Tad viņa pavēra virtuves durvis un padeva līksmu: “Labrīt!”.

10.
Pa šķirbiņā pievērtām durvīm sasizdamies reizumis iešķindējās trauki.
Dagnija izrausās no gultas un sasukāja matus. Tad viņa pavēra virtuves durvis un padeva līksmu: “Labrīt!”. Ints, kurš sēdēja pie galda un dzēra brokastu kafiju, atbildei pamāja ar galdu. Lana žigli uzlika uz galda vēl vienu krūzi un no galda apakšas izvilka sarkani krāsotu, Inta taisītu koka ķeblīti.
- Sēsties, mammu, - viņa aicināja un piebīdīja mātei tuvāk bļodiņu ar ceptām treknas cūkgaļas šķēlēm, puskukuli rupjas maizes un nazi.
- Kur tad jūs tik agri augšā, - Dagnija brīnījās, riecienu griezdama.
- Ints ies aprunāties, vai nevar kur dabūt darbu, - vedekla pasteidzās atbildēt, vīramātes krūzīteēkafiju no baltas kannas liedama.
Dagnijai sirdī iešalca silts prieks: vismaz viens no vīriešiem beidzot bija apjēdzis, ka septiņu cilvēku saime nevar iztikt vienīgi no ciltsmātes pensijas.
- Tas labi, dēls, ka tu par ģimeni domā, - viņa uzslavēja, kāri maizes rikā kozdama.
- Vēl jau nu neko neesmu atradis, - vīrietis iebilda, tomēr vaigos iesitās sārtums. Bija patīkami, ka viņa pūles pamana un novērtē.
- Ja meklēsi, tad arī atradīsi. Pats gan viņš klāt nenāks, - Dagnija pamācošā tonī atteica, gandrīz vai droša, ka znotam viss izdosies labi.
- Kur tad esi nolēmis doties?
- Vispirms aiziešu uz gateri. Ja tur neveiksies, tad noskaidrošu, kuri pagasta veči ar mežu lietām vairāk noņemas, un aprunāšos ar tiem, - Ints paskaidroja.
- Ja nu tev paveicas, dēls, tad ierunājies arī par Olafu. Ja jums abiem būtu darbs, tad jau mēs te varētu dzīvot, cepures kuldami, - pasmaidīja Dagnija. - Lērumu naudas jau vajadzēs, kad tie abi mazie atskries, - viņa piemetināja.
- Diez vai nu Olafs gribēs, ka es jaucos viņa darīšanās, - iebilda Ints, taču sievasmāte viņu strupi pārtrauca:
- Kas šim ko prasīs! Mūsdienās ir jābūt priecīgam, ka darbs vispār gadās.
Ints neatbildēja. Viņš bija savu maizi apēdis un nu steidza izdzert pēdējo lāsi kafijas. Vēl tikai atlika uzvilkt jau krietni apbružātu brūnas ādas jaku, un varēja doties savos meklējumos. Tomēr durvīs Intu apturēja Lana.
- Stop, kad būsi mājās? - viņa stingri jautāja, taču balsī jautās aizturēti smiekli.
- Centīšos būt pēc iespējas ātrāk, bet tu jau saproti, viss atkarīgs no tā, kā veiksies, - vīrietis rāmi atbildēja un silti atsmaidīja jautātājai.
Īsu mirkli abi raudzījās viens otrā tā, ka likās, - būtu arī saskūpstījušies, ja vien māte neatrastos turpat tuvumā. Jau tā Lana bija par Intu labās domās, bet nu viņa vīrieti gandrīz dievināja.
Taču Dagnija neko nemanīja, jo kā divas mundras vāveres virtuvē ietecēja mazmeitas.
- Nu, manas mīlulītes, laikam jau brokastiņas gribas, - viņa teica, pasniedzās un izņēma no plaukta spīdīgā papīrā ietītu sviesta gabalu un puskukuli baltmaizes. Šie gardumi bija par tikko saņemto pensiju iegādāti un ar tiem tika cienātas vienīgi meitenes.
Bērnu čalu uzmodināts, virtuves durvīs parādījās Olafs. Ne vārda neteicis, viņš atspiedās pret stenderi un, sāji smīnēdams, brīdi alkaini vēroja, kā skuķi kāri kož ar biezu sviesta kārtu apziestās baltmaizes rikas. Tad vīrietis paņēma no nagliņas dvieli un izgāja pagalmā. Pa virtuves logu varēja redzēt, kā viņš enerģiski griež akas rokturi, izceļ ķēdē iekārto plastmasas spaini un ielej gaišbrūno velgu turpat uz bluķīša noliktā skārda bļodā.
Olafs mazgājās, labsajūtā grudzinādams un sprauslādams. Tumšbrūnajos, cirtainajos matos, kas nu jau sniedzās līdz lāpstiņām, iezaigojās sīkas pērlītes.

Citu datumu laikraksti

  • Vēsā rudens vakarā baudīsim karstu saldēdienu!

    Kamēr vēl augļos, ogās un dārzeņos vitamīnu ir papilnam, varam tos izmēģināt un nobaudīt dažādos ēdienos. Pagājušajā sestdienā piedāvājām pagatavot...

  • Nemeklē lielu laimi, bet atrod jaunas pārmaiņas

    Baltijas Tranzītu bankas Alūksnes filiāles direktore Ilze Merga ir kurzemniece, nāk no Kuldīgas. Pirmajā tikšanās reizē ar viņu nekas neliecina par...

  • Labas uzvedības ABC

    Piemērotas frāzes, ko komunikabls estēts var izmantot, aizgājis viesos.Piemērotas frāzes, ko komunikabls estēts var izmantot, aizgājis viesos. -...

  • Rajonā joprojām trūkst zobārstu

    Alūksnes rajonā joprojām aktuāla problēma ir zobārstu trūkums.Alūksnes rajonā joprojām aktuāla problēma ir zobārstu trūkums. Ar “Alūksnes Ziņu”...

  • Finišē kalnu velosipēdisti

    Pie Alūksnes ezera, Tempļakalna pakājē sestdien, 18.oktobrī, uz atklātā Alūksnes rajona čempionāta noslēguma sacensībām pulcējās 66 kalnu...

  • Vai tas ko mainīs?

    Aizliegts auglis vienmēr ir saldāks. Diemžēl tas ir neapgāžams fakts. Jo vairāk tev atkārtos, ka nedrīkst TO un TO, notiek gluži pretēji - roka...