Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Mājas savai sirdij

Dagnijai no prieka asaras sariesās acīs. - Paldies, māt, paldies..., - viņa nomurmināja, nespēdama rast vārdus, lai pilnībā izteiktu savu pārdzīvojumu. - Nesaki nekā, meit, - saprotoši pasmaidīja Jansonmāte.

9.
Dagnijai no prieka asaras sariesās acīs.
- Paldies, māt, paldies..., - viņa nomurmināja, nespēdama rast vārdus, lai pilnībā izteiktu savu pārdzīvojumu.
- Nesaki nekā, meit, - saprotoši pasmaidīja Jansonmāte. - Es jau nedaru nekā īpaša. Tāpat bija labi cilvēki, kas man palīdzēja, kad paliku viena ar četriem mazajiem.
Vēl brīdi tērzējusi, Jansonmāte sāka atvadīties. Pateicībā Dagnija viņu pavadīja līdz pat lielceļam, kur abas sirsnīgi atvadījās. Bija tik patīkami sajust, ka dzīve pamazām nokārtojas un visas lietas nostājas savās vietās, ka atpakaļ viņa nāca, līksmu dziesmiņu trallinādama. Sievietei pat prātā nenāca, ka pavisam drīz varētu notikt kas tāds, kas dienu rāmo plūdumu sabango kā atvarā iemests akmens.
* * *
Tās dienas rītā Dagnija pamodās nelāgu nojautu pārņemta. Šis nojautas radīja naktī redzētais sapnis, kas neizgāja no prāta arī nomodā esot. Dagnija bija redzējusi sevi jūras malā. Bet ne gaišā un saulainā dienā, kad ir tik patīkami pastaigāties liedagā, ļaujot siltajām smiltīm glaust kailās kāju pēdas un kāri ieelpot spirgto, svešzemju nojausmas līdzi nesošo vēju.
Nē, Dagnijas sapnī jūrā plosījās vētra. Pa debesīm trakā ātrumā drāzās pelnu pelēki mākoņi, kas strauji sabiezēja un kļuva arvien tumšāki. Jūra krākdama tikpat melnus viļņus kā strauji tumstošās nakts debesis.
Te pēkšņi draudīgajā mutulī parādījās kuģis. Vislabprātāk Dagnija būtu palikusi stāvam kāpās, taču kāda neredzama vara pavēlēja braukt, un viņa kāpa uz klāja. Tikko krasts bija izzudis skatienam, kuģis sāka grimt. Tas it kā juka un dalījās, un Dagnija skaidri juta, ka kājas arvien dziļāk grimst stindzinoši saltajā ūdenī. Vēl pēc mirkļa tas jau žņaudza krūtis, tad sāka skaloties gar kaklu. Dagnijai likās, ka sāļā valgme žļergst arī plaušās.
Un tad vairs nebija ne jūras, ne kuģa. Dagnija sēdēja Rīgas dzīvoklīša šaurajā virtuvītē un ēda sēnes. Ēda negribīgi, skaidri juzdama, ka pelēkbrūnās, glumās ļerpatas apriežas rīklē. Tomēr viņa ēda, pārvarēdama riebumu un katru mirkli augošo spiediena sajūtu pakrūtē. Pacēlusi galvu, pēkšņi satrūkās. Pretim raudzījās drausmīgi sašķiebts vieplis atņirgtiem zobiem un tumšiem acu dobuļiem, kuru dzīlēs gailēja sarkana uguns. Pati seja bija it kā pelnos apvārtīts, asiņains gaļas gabals.
Mošķis tuvojās. Dagnija lēca kājās, lai to atvairītu, un pamodās. Piere bija norasojusi. Arī mugura vēsiem sviedriem klāta, lai gan istaba nelikās karsta. Sagumzīta sega un palagi spocīgi baltoja puskrēslā.
Sieviete atsēdās uz gultas malas un brīdi klausījās, kā krūtīs joprojām joņo nejaukā sapņa izbiedētā sirds. Pamalē tikko bija samanāma šaura, bālzilgana, rītausmas tuvošanos vēstoša svītra. Uz vecmāmuļas gultai līdzās paklātiem matračiem šņākuļoja Alla un Madara. Visā mājā valdīja gandrīz nereāls klusums.
Dagnija salika rokas aiz galvas un izstaipījās. Atkal ienāca prātā Rīga, kur pat naktīs rosība īsti nenorima. Uzsākot dzīvi pilsētā, mūžīgais troksnis bija šķitis apgrūtinošs. Taču divdesmit gadu laikā pie tā bija tik ļoti pierasts, ka nu dziļais lauku miers Dagniju gandrīz vai biedēja. Vai viņa nebija kā laiva, kas atīrusies no viena krasta un otru vēl nav sasniegusi? Ieguvums vai zaudējums tas bija, ka ģimene, paļaudamās mātes sirds aicinājumam, bet varbūt vienkārši iedomai, atgriezās dzimtas mājās?
Protams, Rīgā neklājās viegli, tomēr lielpilsēta bija daždažādu iespēju pilna. Dagnija, teiksim, varēja uz tirgus vai tunelī andelēties ar pašas tamborētiem cimdiem, zeķēm un cepurēm, mēģinot pārdot šo to no gadu gaitā iekrātās iedzīves un apģērba vai, visļaunākajā gadījumā, vienkārši ubagot. Laukos bija tikai divas iespējas: vienmuļa knibināšanās savā piemājas saimniecībā vai smags darbs par smieklīgi mazu samaksu kādā gaterī. Protams, te varēja savai vajadzībai izaudzēt kartupeļus, sīpolus un pupas, aizdara tiesai mežā pielasīt ogas un sēnes. Taču, lai sūtītu bērnus skolā, ar to bija par maz. Veikalniekiem par apģērbu, grāmatām un burtnīcām nevarēja maksāt ogās, sēnēs un kāpostos. Tie prasīja samaksu skaidrā naudā, turklāt - neatejot no kases. Par to domājot, mātes galva slīdēja arvien zemāk un zemāk.
Tomēr ne, bija taču arī laukos cilvēki, kuri prata dzīvot un iekārtojās gluži labi. Kāpēc arī Dagnijas Zvirgzdas ģimene nevarētu būt starp tiem? Ja Rīgā viss negāja tā, kā gribējās un vajadzēja, tad vienīgi tāpēc, ka apkārt bija daudz sliktu cilvēku, kuri noveda viņas mīļos no pareizā ceļa. Nu tas bija pagājis un aizmirsts. Te, lauku mierā un čaklā darbā, viss vērsīsies uz labu. Arī tas, kurš reiz pakritis, te varēja atspirgt, piecelties no dzīves dubļiem un uzsākt jaunu, saturīgu gaitu.
Ar šo laimīgo domu Dagnija iemiga un pamodās tikai tad, kad uz saviem matračiem sāka knosīties mazmeitas. Istaba jau bija spožas saules gaismas pielieta.

Citu datumu laikraksti

  • Vēsā rudens vakarā baudīsim karstu saldēdienu!

    Kamēr vēl augļos, ogās un dārzeņos vitamīnu ir papilnam, varam tos izmēģināt un nobaudīt dažādos ēdienos. Pagājušajā sestdienā piedāvājām pagatavot...

  • Nemeklē lielu laimi, bet atrod jaunas pārmaiņas

    Baltijas Tranzītu bankas Alūksnes filiāles direktore Ilze Merga ir kurzemniece, nāk no Kuldīgas. Pirmajā tikšanās reizē ar viņu nekas neliecina par...

  • Labas uzvedības ABC

    Piemērotas frāzes, ko komunikabls estēts var izmantot, aizgājis viesos.Piemērotas frāzes, ko komunikabls estēts var izmantot, aizgājis viesos. -...

  • Rajonā joprojām trūkst zobārstu

    Alūksnes rajonā joprojām aktuāla problēma ir zobārstu trūkums.Alūksnes rajonā joprojām aktuāla problēma ir zobārstu trūkums. Ar “Alūksnes Ziņu”...

  • Finišē kalnu velosipēdisti

    Pie Alūksnes ezera, Tempļakalna pakājē sestdien, 18.oktobrī, uz atklātā Alūksnes rajona čempionāta noslēguma sacensībām pulcējās 66 kalnu...

  • Vai tas ko mainīs?

    Aizliegts auglis vienmēr ir saldāks. Diemžēl tas ir neapgāžams fakts. Jo vairāk tev atkārtos, ka nedrīkst TO un TO, notiek gluži pretēji - roka...