Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Mājas savai sirdij

Par visām trim viņas nolasīja un iztecināja sulā jāņogas, un savārīja biezenī ērkšķogas.

7.
Par visām trim viņas nolasīja un iztecināja sulā jāņogas, un savārīja biezenī ērkšķogas. Tāpat pagrabā vienmēr bija katls ar ķīseli, ko varēja ēst ar baltmaizi un tā lēti apmānīt pustukšos vēderus.
Vienīgi Lanai un Intam darbi šķīrās. Turklāt naski kustējās ne tikai rokas, bet arī mēles. Vairāk gan runāja Ints. Stāstīja dažādās grāmatās izlasītas gudrības un paša izdomātas lietas. Savulaik viņš bija dziedājis jauniešu korī un piedalījies vairākos koncertceļojumos, tāpēc varēja salīdzināt Latvijā notiekošo un ārzemēs redzēto. Viņam bija vairākas ieceres, ko un kā vajadzēja pārkārtot jaunajās mājās. Lanai Inta tērgāšana patika. Vīrietī klausoties, viņa smējās bieži un skanīgi. Abiem tā darbojoties, it gluži nemanot pļavā izauga siena gubas, glītās grēdās pārtapa Olafa skaldītā malka un tika uzrakta vieta nākamā gada sakņu dārzam.
Ticību veiksmei palielināja kāds notikums augusta vidū. Bija tovasar varbūt pats skaistākais svētdienas rīts. Dzidri zilajās debesīs neredzēja ne mākonīša. Ne mazākā vēja pūsma netraucēja rāmo rasas vizuļošanu smilgu skarās un zirnekļu tīklos, ar kuriem bija nosētas visas pļavas.
Dagnija atgriezās pagalmā ar pilnu priekšautu pirmo kritušo ābolu, kad pamanīju pa māju ceļu klibojam vecu sievu. “Ratenieku” saimniece apstājās un savilka uzacis. Ziņkārības izteiksme viņas sejā mijās ar neskaidrām bažām. Dagnija noteikti zināja, ka šajā pusē Zvirgzdiem nav labu paziņu, kas varētu apciemot svētdienas rītā. Tomēr neizskatījās, ka veča būtu nomaldījusies ogotāja vai pagasta sekretāre, kas apseko zemnieku saimniecības. Nekas cits neatlika, kā gaidīt. Dagnija izbēra ābolus kartona kastē un, apsēdusies uz lieveņa, sāka tos nesteidzīgi griezt šķēlēs.
- Sveiki jūsmājās! Vai “Ratenieku” jaunā saimniece? - uzsauca veča, pagalma vidū tikusi. Tad piekliboja vēl dažus soļus tuvāk un pasmaidīja: - Redzu jau redzu, ka esi īstā. Akurāt līdzīga savai māmulītei esi padevusies.
Dagnija izbrīnā savilka uzacis. Šādu salīdzinājumu viņa dzirdēja pirmo reizi. Taisnība, nebija jau arī neviena, kurš varētu par šo jautājumu spriest. Lonija vienmēr uzsvēra, ka tieši viņa ir lielu tiesu mātē iedzimusi, Dagnijas bērni vecmāmuļu neatcerējās, bet Leonīds sievas māti bija redzējis reizes piecas, no tām pēdējo - Lauču kapsētas kapličā.
- Skatos, jau ābolīšus lupini, - viešņa atkal pasmaidīja. - Bet sīki gan viņi tev vēl. Kad laiks, atskrien uz manām mājām, uz “Kraujiņām”. Man tur tik daudz “dzidro”, ka nezinu kur likt.
Dagnija iztrūkās kā zibens šautras ķerta. Nu viņa pazina viešņu. Tā taču bija vecu vecā “Ratenieku” kaimiņiene Jansonu Emīlija! Savulaik Dagnija ar klusu apbrīnu tika vērojusi enerģisko un dzīvespriecīgo sievu, kura viena audzināja četrus bērnus, jo vīrs bija kritis frontē. Nu gadu nasta lieca brašo augumu un sudraboja tumšbrūnās matu sprogas. Taču sievietes acis joprojām dzīvīgi mirdzēja. Sīkās krunciņas ap acīm un muti liecināja, ka viņa bieži un daudz smejas.
- Jā, jauks cilvēks bija Lapiņa Marga, lai gan dažiem nepatika dēļ tā šerpuma, - atsāka Emīlija, uz Dagnijas iznestā ķeblīša apsēdusies. - Vai tad uz ilgu laiku esat ieradušies? Varbūt pavisam šeit paliksiet?
- Laikam jau tā, - pasmaidīja Dagnija. Bija grūti atbildēt uz jautājumu, par kuru pati joprojām nejutās skaidrībā.
- Palieciet gan. Kur vēl citur būs tik labi kā tēvu tēvu mājās, - domīgi novilka Emīlija. - Lai jau nu šobrīd te varbūt ne tuvu nav tik priši, kā droši vien bija Rīgas dzīvoklī, bet - jūs tak strādāsiet un jums būs! Cik tad jūsu te pavisam ir? Pagastā jau runā, ka milzīgs bars.
Dagnija saviebās. Viņai tik ļoti bija patikusi apziņa, ka Zvirgzdi dzīvo savā meža kaktā, ne par vienu nelikdamies ne zinis un neviena nepamanīti. Nu izrādījās, ka viņi atrodas pagasta sabiedrības uzmanības centrā.

Citu datumu laikraksti

  • Rotaļas turpinās

    Pirms nepilna mēneša Latvija teica jāvārdu Eiropai. Var likties, ka atpakaļceļa nav, nenovēršama ir eiropeisko labumu un nesmukumu ienākšana mūsu...

  • Ir vērts iepazīt kaimiņzemes neparasto šarmu

    Gudri ļaudis saka, ka Igauniju vajag sākt aplūkot no paugurainās dienvidu puses. Tās daba un klimatiskie apstākļi ir gandrīz tādi paši kā pie mums -...

  • Kolekcionē krūzes un senlaicīgas lietas

    Trapeniešu Lanas un Zigurda Safranoviču vaļasprieks jau četrus gadus ir krūzīšu kolekcionēšana. Viņi lepojas ar vairāk nekā 70 dažāda izmēra un...