Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Mājas savai sirdij

Jāzepam vēl tagad pārskrēja saldas trīsas, atceroties viņu īso mīlas laiku. Lonija tad prata iekārtot savus darbus tā, ka viņu ceļi allaž it kā nejauši krustojās.

6.
Jāzepam vēl tagad pārskrēja saldas trīsas, atceroties viņu īso mīlas laiku. Lonija tad prata iekārtot savus darbus tā, ka viņu ceļi allaž it kā nejauši krustojās. Ja Jāzeps brauca uz rajona pilsētu, arī Lonijai bija tur darīšanas, ja devās uz mežu sēnēs, tad līdzi pieteicās arī viņa. Un vienmēr tādās reizēs iznāca sirsnīga parunāšanās, pēc kuras tik ļoti bija izslāpusi daudz cietusī Jāzepa sirds. “Pasēdi nu, tu par daudz nopūlies,” tādās reizēs mēdza teikt Lonija. Mierinoši silta plauksta uzgūla Jāzepa sastrādātajai rokai, un viņam piemirsās, ka apsolījis sievai sarunāt vīrus malkas talkai vai traktoru zemes aršanai.
Protams, šāda aizmāršība nenāca par labu jau tā irstošajam ģimenes kuģim. Skandāli sekoja cits citam. Asi vārdi un nepamatoti apvainojumi jaucās ar sievas vaimanām un šņukstiem. Kad Jāzepam jau likās, ka sajuks prātā, kādā augusta pēcpusdienā, no Rīgas mājās braucot, Lonija vairs nekāpa ārā no viņa “Ņivas”. Viņa neteica ne vārda, tikai skatījās vīrietī savām skaistajām, dzeltenbrūnajām acīm un smaidīja. Smaidīja tā, ka Jāzepam sen neizjustā saldkaislē noreiba galva...
Vīrietis dusmīgi nospļāvās un dziļi zemē iedūra lāpstu. “Nošņurcis kā tāds skolaspuika, ko skolotāja klases priekšā sapurinājusi aiz auss,” viņš sevi domās izrāja. Aiz muguras atkal izdzirda ņipru soļu dipoņu, un neatskatījies zināja, ka nācēja ir Dagnija.
- Nu, tad sveiks! Man šodien pavisam nav laika tērzēt, bet gan jau citudien pieskriešu atkal, -viņa līksmi uzsauca un pazuda aiz kupla ceriņkrūma, kas skatienam slēpa mazus vārtiņus dārza sētā.
Nočīkstēja eņģes. Brīdi bija dzirdams, kā zem gājējas soļiem čirkst lielceļa grants, tad viss palika klusu. Jāzeps atstutēja lāpstu pret mājas sienu un nesteidzīgā gaitā devās uz kūti. Bija atcerējies, ka uz plīts vārās kartupeļi cūkēdienam.
* * *
Dārzos sāka nogatavoties baltie dzidrie un raibraibos ziedus vēra dālijas. Dienās gaiss joprojām bija tvanīgs un smaržoja pēc tālu zemdegu salkanajiem dūmiem. Toties naktīs jau juta rudens tuvošanos. Tās nu bija tumšākas un vēsākas nekā mīlētāju mēnesī jūnijā.
Mēneša laikā “Ratnieki” bija pārvērtušies līdz nepazīšanai. Pagalma mauriņš gludi nopļauts. Visām ēkām durvis iestiprinātas eņģēs un ieeļļotas. Dzīvojamai ēkai logi nospodrināti. Neglītais krūmājs klētiņas galā pazudis, un nu tieši no jaunuzceltā lievenīša varēja redzēt, kā uz jūru trauc draiskule Gauja, saulē mirdzošus vilnīšus mētādama un jautri čalodama. Vienīgi māju iepriekšējo saimnieku atstātā atkritumu kaudze bija turpat sētmalē. Lai to novāktu, vajadzēja traktoru, bet naudas, ar ko maksāt traktoristam, “Ratenieku” jaunajiem saimniekiem joprojām nebija.
Olafs nebija nekāds lielais strādnieks. Augumā padevies ražens un spēcīgs, vīrietis turēja zem sava goda knibināties ap tādiem sīkumiem kā grīdas krāsošana un durvju labošana. Toties upmalas tīrīšanā viņš metās ar pilnu krūti. Cirta ar tādu skubu, ka skaidas vien juka un sāļas sviedru straumītes plūda pār pieri, deniņiem un muguru. Novirstos pusaugu kokus grāba lieliem klēpjiem un meta kaudzēs, tīksmi noraudzīdamies, kā sārtas liesmu mēles pārvērš pelēkos pelnos ienīsto čūskulāju. Kad šis darbs bija galā, vīrietis vienkārši slaistījās, izteikdams pamācības un dzēlīgas piezīmes.
Kristiāna bija jau grūtniecības piektajā mēnesī. Viņa joprojām sūdzējās par nelabu dūšu. Karstajā saulē sievietei reiba galva un nāca ģībonis. Lai jel kā būtu dzimtai noderīga, viņa caurām dienām klīda pa tuvējo mežu, sēņodama un ogodama. Dažreiz meita pārradās tik mirdzošām acīm un valodīga, ka mātei gandrīz vai gribējās pārbaudīt, vai elpa atkal neož pēc alkohola. Vai nu mazums kas jau nebija pieredzēts? Dzeršanas dēļ Kristiāna zaudēja labu darbu, tieši tas bija iemesls, kāpēc sāka brukt viņas ģimene. Tomēr, visu labi apdomājusi, māte aprima: kur gan meža vidū meita lai būtu ņēmusi spirtoto draņķi?
Dagnija vairāk prātoja, nekā darīja. No rīta gan cēlās, pilna apņēmības paveikt lielas lietas, bet jau krietni pirms pusdienas bija spiesta atgulties, jo gura sirds un pampa kājas. Lai nejustos pati sev un citiem par nastu, sieviete uzņēmās pienākumu saimniekot virtuvē un pieskatīt mazmeitas.

Citu datumu laikraksti

  • Rotaļas turpinās

    Pirms nepilna mēneša Latvija teica jāvārdu Eiropai. Var likties, ka atpakaļceļa nav, nenovēršama ir eiropeisko labumu un nesmukumu ienākšana mūsu...

  • Ir vērts iepazīt kaimiņzemes neparasto šarmu

    Gudri ļaudis saka, ka Igauniju vajag sākt aplūkot no paugurainās dienvidu puses. Tās daba un klimatiskie apstākļi ir gandrīz tādi paši kā pie mums -...

  • Kolekcionē krūzes un senlaicīgas lietas

    Trapeniešu Lanas un Zigurda Safranoviču vaļasprieks jau četrus gadus ir krūzīšu kolekcionēšana. Viņi lepojas ar vairāk nekā 70 dažāda izmēra un...

  • Piedāvā dažādus kultūras un atceres pasākumus

    Atpūtas pasākums.Atpūtas pasākums 11.oktobrī no pulksten 14.00 – 16.00 Gulbenes rajona Staru kultūras namā – rudens ziedu un kompozīciju izstāde,...

  • Es vēlos tavu foto zeltītā ietvarā!

    Fotogrāfija ir sastindzis dzīves mirklis, kas saglabājas gadiem ilgi. To var glabāt lielākā vai mazākā fotoalbumā.Fotogrāfija ir sastindzis dzīves...

  • Baudi rudens smaržu un garšu!

    Vasara jau aizgājusi, sev līdz aiznesdama saules siltumu. Bet tā tāpat kā augļu salduma bijis pavisam maz.Vasara jau aizgājusi, sev līdz aiznesdama...