Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Mājas savai sirdij

Atradusi iztrupējušu dēļu laipu, sieviete šķērsoja grāvi, kas atdalīja dārzu no pļavas.

3.
Atradusi iztrupējušu dēļu laipu, sieviete šķērsoja grāvi, kas atdalīja dārzu no pļavas. Savulaik rūpīgi koptais zemes gabals nu bija kārkliem un grīsli pieaudzis. Tomēr Dagnija pazina šo vietu. Simtiem reižu viņa domās bija staigājusi pa taku, kas cauri pļavām vijās no "Rateniekiem" un "Kamšu" mājām. Simtiem reižu bija pārdomājusi pēdējo vakaru pirms aizbraukšanas uz Rīgu. Tik daudz kas jauks uz šīs takas toreiz tika pārrunāts ar pirmo īsti tuvo puisi Kubuļu Jāni, tik daudz izsapņots...
Lai gan toreiz Dagnijai bija licies, ka nemūžam nepiedos jautrajam gaišmatim, kurš padevās mātes gribai un viņu nomainīja pret turīgā Celmiņa iedomīgo Gunu, nu pēkšņi šķita, ka šī saldi sāpošu ilgu un romantisku ciešanu pārpilnā vasara ir vienīgais gaišais posms visā raibajā dzīves audumā. Kas gan sagaidīja panaivo skuķi Rīgā, par kuru bija dzirdēts tik daudz gandrīz vai neticamu nostāstu? Vispirms apnicīgas mācības, tad darbs un vientulība, ko nespēja kliedēt allaž skeptiski noskaņotais Leonīds un neveiksminieki bērni. Nu Dagnija bija veca sieva. Viņa pazina pasauli un pati sevi, un no šīs viszinības bija tik pārgurusi, ka gribējās būt jau mirušai...
Nē, arī par to domāt negribējās. Negribējās domāt vispār. Lai kādu pavedienu Dagnija šķetināja, visur galā bija rūgtas atmiņas vai sāpīga atziņa, ka nodzīvotais laiks aizritējis velti. Sieviete apgriezās un smagiem soļiem čāpoja uz mājām.
***
Lonija Breģe, "Pabērzu" saimniece, izdzirdusi par māsas ģimenes nodomu apmesties tēvutēvu celtajās, bet nu jau kādu laiku novārtā pamestajās dzimtas mājās, jutās apjukusi. Protams, bija patīkami, ka tieši dzimtajā pusē māsa meklē patvērumu grūtā brīdī. Tomēr katram, kurš cik necik pazīst lauku dzīvi, bija skaidrs arī tas, ka jūlija beigās kāds ne vairs ko stāda, ne sēj. Tas visdrīzāk nozīmēja, ka Dagnija ziemu nolēmusi iztikt ar to, kas paaudzis Lonijas dārzā.
Šāda atziņa vecāko māsu aizvainoja. Visus šos gadus viņa bija jaunāko māsu pabalstījusi, tomēr bija atšķirība: dot labprātīgi un tik, cik vari atļauties, vai arī dot tāpēc, ka no tevis kāds šādu uzupurēšanos gaida. No pieredzes Lonija zināja, ka ar smalkjūtību Dagnija neizceļas. Tajās nedaudzajās reizēs, kad ciemojās "Pabērzos", viņa bez kādas kautrēšanās pieprasīja krējumu, olas un gaļu, par kartupeļiem un citiem dārzeņiem nemaz nerunājot. "Rīgā man par to ir jāmaksā balta nauda, bet tev viss kā no gaisa nokrīt," viņa jokoja. Kad aizvainotā Lonija piedāvāja arī pašai nākt saimniekot uz laukiem un krietni piegrābties pilnas saujas visa tā labuma, tad Dagnija kļuva pikta. "Tu nesaproti, ko runā. Man ir tāds darbs un tāda atbildība," viņa teica, un Lonija sajutās vainīga, apzinoties savu laucinieku niecību pilsētnieka mūžīgās aizņemtības, atbildības, noslogotības un tūkštoš citu problēmu priekšā.
To visu pārdomājot, Lonijai dusmu rieva ievilkās pierē, un viņa skarbāk nekā tas būtu vajadzīgs lēnīgajam un lādzīgajam Jāzepam noprasīja, vai pārbaudījis, kā kuras plīts kūts virtuvē.

Citu datumu laikraksti

  • Iedzīvotājus neapmierina dabas lieguma ierobežojumi

    Veclaicenes pagastā Latvijas dabas fonda pārstāvji tikās un diskutēja ar iedzīvotājiem, kuru īpašumi atrodas dabas lieguma Korneti - Peļļi...

  • Policija informē

    Apzog lauku mājas. Alsviķu pagastā naktī uz 7.oktobri uzlauzta māja, nozagtas dažādas mantas un pase.Apzog lauku mājas Alsviķu pagastā naktī uz...

  • Reģistrēti dzimušie septembrī

    Alūksnes pilsētā - Edgars Voroņins, Laura Zitāne, Margita Lancmane, Ričards Tarantenkovs, Daniela Dantiņa, Reinis Liepiņš, Emīls Nils Hamanis, Alise...