Makšķerēšana un mūzika - jau asinīs

(Turpinās no 1.lappuses)
Dzīvojot Alūksnē, makšķerēšana daudziem ir dzīvesveids. Viens no kaislīgākajiem makšķerniekiem noteikti ir alūksnietis Rolands Vendiņš – viņa stihija ir ūdens. 12.septembrī viņš svinēs 60 gadu jubileju, kas būs skaista atkalredzēšanās visai ģimenei. Arī abi dēli un visi četri mazdēli labprāt pavada laiku peldoties, vizinoties ar laivu vai makšķerējot. Ļoti svarīga nodarbošanās šajā ģimenē visiem ir arī mūzika. Stingrs, mūsdienīgs un ļoti mīļš tētis – to atzīst abi R.Vendiņa dēli – Rolfs un Romāns.

Kārtīga puišu kompānija
R.Vendiņš savas bērnības vasaras pavadīja Malienas pagastā pie vecvecākiem. Tur radās arī darba tikums un mīlestība pret makšķerēšanu. Šis hobijs viņam vēl joprojām ir svarīgs un ļoti nepieciešams. ”Mans tētis Rūdolfs bija ļoti kluss, nosvērts un mierīgs cilvēks. Bet tētis bija ļoti vīrišķīgs, kas man noteikti ir no viņa. Un pats galvenais – viņš man iemācīja makšķerēt, kas ir mana kaislība vēl šodien,” pateicīgs ir alūksnietis.
Runājot ar R.Vendiņu, daudz dzirdams burts „r”. „Mans tēvs bija Rūdolfs, es esmu Rolands, mani dēli ir Rolfs un Romāns, mazdēlus sauc Rodžers (2 gadi), Rojs (3 gadi), Ričards (10 gadi) un Rodrigo (13 gadi). Acīmredzot šī tradīcija iepatikās arī dēliem, ja viņi saviem bērniem deva vārdus ar burtu „R”. Tas ir forši! Mēs visi esam kārtīga puišu kompānija!” saka R.Vendiņš.
Viņš ar mazdēliem ne tikai kopā makšķerē, bet arī apceļo Latviju. „Dodamies uz dažādām meža takām - mums patīk būt pie dabas un aktīvi atpūsties. Ja netiekam uz ezeru, tad makšķerējam dīķī – esmu salaidis tajā tik daudz zivju, ka noķerot laižam tās atpakaļ,” stāsta kaislīgais makšķernieks.

Satika sievieti visam mūžam
Ar savu sievu Iraīdu R.Vendiņš iepazinās jau jaunības gados. „Visu dzīvi esmu mīlējis mūziku. Ar grupu uzstājāmies gan skolu ballītēs, gan izlaidumos. Meitenes tajā laikā vienmēr bija apkārt, bet man iepatikās tieši Ira. Un tas ir uz mūžu,” atzīst alūksnietis un piebilst, ka viņam pati būtiskākā dzīves vērtība ir ģimene. „Man nav nekā svarīgāka. Esmu laimīgs, ka man ir tāda sieva, labi bērni un brīnišķīgi mazbērni! Viss pārējais ir pakārtoti... Man vienmēr svarīgi bijis, lai mani dēli būtu laimīgi, lai viņiem viss ir labi. Tās ir rūpes, kas mani padara laimīgu,” atklāts ir alūksnietis.
Kad R.Vendiņš kļuva par tēti, viņš bija 20 gadus vecs. „Es saviem dēliem biju jauns tētis, līdz ar to es viņus labi sapratu. Bet es esmu stingrs. Kā vectēvs gan esmu citādāks – man patīk viņus visus palutināt... Manuprāt, tā jau ir visiem vecvecākiem. Protams, es mazdēliem nepieļauju nepieklājību vai visatļautību. Kārtībai jābūt,” uzsver R.Vendiņš.

Mazdēli ieklausās vectēva morālē
R.Vendiņš ir mūsdienīgs un reizē arī stingrs vectēvs. “Ir bijušas reizes, kad mazajiem rakariem jānoklausās mana morāle, bet tas notiek, ja zinu, ka man kas jāsaka. Un viņi sēž un klausās,” stāsta vectēvs un atminas gadījumu pirms apmēram diviem gadiem. “Man bija smagas pārrunas ar mazajiem par dabas piesārņojumu – nedrīkst nomest konfekšu papīrīti, kur sirds kāro... Un es zinu, ka viņi neko ļaunu nedomāja, to darīdami. Tad es stingri skaidroju visu pusstundas garumā. Un rezultāts mani aizkustināja – pēc kāda laika mēs visi aizbraucām uz copi, kur kāds bija atstājis lielu nekārtību. Mazdēli paņēma un visu salasīja – es viņiem to neliku darīt. Vienkārši viņiem mani vārdi bija likuši aizdomāties. Tas ir vislabākais apbalvojums. Tā ir sapratne. Ar bērniem ir jārunā, viņiem ir jāmāca,” uzsver R.Vendiņš.

Par katru sīkumu nav
aizrādījumu
Pārsvarā ar mazbērniem R.Vendiņš ir jautrs, tāpēc viņi vienmēr grib te būt. “Mums vienmēr ir interesanti, mēs daudz smejamies. Es neesmu aizspriedumains - ļauju bērniem darboties, skriet, smieties, sastrādāt kādu nedarbu. Es izstāstu, ka nevajadzētu, piemēram, pāri garāžas jumtam mest akmeni, jo kādam var trāpīt pa galvu. Bet neaizrādu par katru sīkumu – lai iztrakojās, lai izbauda bērnību,” stāsta vīrietis un atzīst, ka mūsdienu bērniem vairāk tiek atļauts. “Mūsu paaudze tomēr bija stingrāk audzināta. Ne tikai ģimenē, arī skolā tagad daudz kas ir citādāk. Mani mazbērni mācās alternatīvās izglītības iestādē – tur ļoti jūtama atšķirība, bet tas nav slikti. Vienkārši tagad ir arī citi laiki, tas ir normāli. Nevar visu laiku dzīvot pēc  veciem principiem un domāšanas. Viss attīstās un iet uz priekšu,” secina R.Vendiņš.

Mīlestību izrāda darbos
R.Vendiņš esot bargāks par sievu Iraīdu, bet tas ir diezgan klasisks ģimenes modelis. „Tētis reizēm ir dusmīgāks, bet mamma vairāk samīļo. Bet, audzinot bērnus, mēs ar Iru vienmēr centāmies saglabāt vienādu pozīciju – ja kāds saka “nē”, tad otrs neteiks “jā”. Jābūt vienotiem,” stāsta alūksnietis un piebilst, ka dabā tā ir iekārtots - mammas ir atvērtākas vārdos pret bērniem un tēti ir nedaudz klusāki. ”Bet tas, ja es kādreiz nepasaku, ka mīlu, nav nekas. Man patīk visu parādīt ar darbiem – es tādā veidā izrādu savas jūtas,” saka R.Vendiņš. Bet vienmēr svarīgi esot izrunāties. „Mēs varam sastrīdēties, bet tas ātri atrisinās. Galvenais, lai dēliem un mazdēliem vienmēr blakus ir veiksme,” saviem mīļajiem novēl R.Vendiņš.
 
Labais piemērs jārāda tieši vecākiem
Ģimene ir vissvarīgākā, tajā ir gan prieki, gan pārdzīvojumi, bet vienmēr visa Vendiņu saime bijusi vienota. “Nevaru pieņemt tēvus, kuri neatzīst un nerūpējas par saviem bērniem. Tādu diemžēl nav mazums... Žēl, ka trūkst ģimenisko vērtību. Protams, dzīvē dažādi var sanākt, bet atbildība par bērnu ir jāuzņemas. Svarīgi, lai vīrietī būtu ieaudzināts ģimeniskums. Tieši vecākiem bērnam jārāda labais piemērs, jo viss sākās ģimenē. Viņš skatās, kā tētis izturas pret mammu, kādas ir viņu savstarpējās attiecības, darbības, uzvedība,” uzsver alūksnietis.
Ģimenē notiek svarīgākās mācību stundas dzīvē. R.Vendiņš četrus savas dzīves gadus strādājis skolā Alsviķu pagastā, kurā mācījās jaunieši ar uzvedības problēmām. “Tur redzēju nepilngadīgo noziedzību, salauztas ģimenes... Redz, pārsvarā jau šādi bēdu stāsti notiek, ja ģimenē nav atbilstošas vides, mīlestības, ģimeniskuma,” secina alūksnietis un atzīst, ka ikdienā nemaz tā neaizdomājas par šādām situācijām, bet, kad tur strādājis, nav bijis viegli to visu redzēt.

Muzikalitāte ir
iedzimta
Ir labi, ja ģimenē ir kāda vienojoša lieta, kāda kopīga aizraušanās. “Mūsu stihija ir ūdens -  peldēšana, makšķerēšana, vizināšanās ar laivu. Arī ar mazdēliem labprāt dodos makšķerēt. Tas ir kolosāls kopā pavadīšanas laiks. Tas, ka esmu vectēvs, man visu laiku liek būt kustībā, man jābūt aktīvam, lai varu turēt līdzi mazajiem rakariem,” uzsver R.Vendiņš un piebilst, ka nu jau mazdēls Rodrigo viņu pārspēj peldēšanā. “Viņš ļoti nopietni trenējas peldēšanā, ir guvis godalgas sacensībās. Bet nu jau arī Ričards neatpaliek,” lepns ir vectēvs.
Ne tikai makšķerēšana, bet arī mūzika šajā ģimenē ir svarīga. “Vismuzikālākais ir dēls Romāns – viņš jau kopš mazotnes mīlēja klavieres, tagad ir profesionāls pianists, spēlē rokenrola grupā “Big Al & The Jokers”. Rolfa dēli ir ar ļoti labu muzikālo dzirdi. Kad dzirdēju, kā viņi spēlē bungas, nevarēju noticēt, ka to dara bērni. Tas ir talants. Rolfs mūzikai pievērsās vēlāk – pašmācības ceļā iemācījās spēlēt ģitāru, un tagad to bieži darām kopā. Nezinu, tā mūzika mums visiem vienkārši ir asinīs,” stāsta R.Vendiņš.

Nejaucas savu bērnu ģimenes dzīvēs
Visas sarunas laikā R.Vendiņa skatienā var redzēt lepnumu par saviem dēliem. “Viņi abi ir talantīgi, forši un labi cilvēki. Tagad arī varu lepoties ar mazdēliem. Tā ir fantastiska sajūta! Man prieks, ka man ir tik gudri bērni. Un forši ir būt šādā puišu kompānijā – es nemaz nezinu, kā būtu, ja man būtu meitas vai mazmeitas. Mums kopā ir jautri! Es, protams, gribētu vēl arī mazmeitiņu, jo tas noteikti būtu citādāk,” atzīst alūksnietis.
Viņš uzsver, ka savos bērnos ir daudz jāiegulda – gan garīgā, gan materiālajā ziņā. “Ir labi, ja ir iespējas bērnus sūtīt labās skolās, pulciņos, bet tas viss maksā - ne visiem ir tādas iespējas,” saka R.Vendiņš. Viena no laimīgu attiecību veiksmes atslēgām ir nejaukties savu pieaugušo bērnu ģimenes dzīvēs. “Viņi paši ir gudri, lai veido savu dzīvi. Tāpēc arī ir izveidojusies savstarpējā cieņa,” secina R.Vendiņš.

Nekas nav labāks par bērnu smiekliem
Vislabāk ir tad, ja bērni paši grib braukt pie vecvecākiem. “Es domāju, ka esmu labs tētis un vēl labāks vectēvs! Kādreiz braucām uz Jūrmalu, tagad biežāk esam kopā tieši Alūksnē. Tas sakarā ar labo infrastruktūru Alūksnes Pilssalā – tur ir viss, lai mēs justos labi. Tagad te ir centrs. Kā viņiem ir brīvs laiks, tā visi brauc uz Alūksni,” priecājas R.Vendiņš. Viņam patīk, kad ir pilna māja – tad esot ģimeniska burzma. “Kas gan var būt labāks par bērnu smiekliem? Kad visi aizbrauc, tad ir tukšuma sajūta. Jā, esmu priecīgs, ka te visi čalo, ka varam visu darīt kopā,” atzīst R.Vendiņš.

Dēli novērtē tēva
audzināšanu
Ir patīkami redzēt tik siltas un ģimeniskas attiecības. Arī abi dēli par savu tēti domā visu to labāko un ļoti lepojas ar viņu. “Viņš vienmēr bijis mīlošs, bet stingrs. Lai kaut ko iemācītos, vajag arī ieguldīt darbu - to man tētis vienmēr ir mācījis. Es viņu ļoti mīlu un saku, ka viņš ir mans Lieliskais tētis!” stāsta jaunākais dēls Romāns. Arī Rolfs novērtē sava tēta audzināšanu. “Viņš ir makšķernieks ar lielo burtu, ļoti labs sava amata meistars – tētis ir izcils metinātājs! Vienmēr esmu apbrīnojis, ka viņš ar savām rokām var salabot un uztaisīt visu. Esmu gandarīts, ka man no tēta ir mīlestība pret mūziku, īpaši ģitārspēli,” saka Rolfs. Abi dēli atzīst, ka tēta plašu kolekcija ļāva jau kopš bērnības iepazīt profesionālu un gaumīgu mūziku.
Romāns ir priecīgs, ka tētis iemācījis copes lietas - Alūksnes ezeru viņš pārzina kā savu kabatu. “Atceros kādu gadījumu - spiningojām laivā klusumā kādu stundu. Nevienas zivs, praktiski izmisums. Un pēkšņi no nekurienes abi kopā vienā tonalitātē sākām dziedāt: “Velns lai parauj visas sīkās bēdas!” Tad gan klusums beidzās, jo smējāmies ilgi,” atceras Romāns. Šādi mirkļi arī padara dzīvi krāšņāku un laimīgāku.
— Laura Felša

Citu datumu laikraksti

  • Kolberģī izskanēs vasaras melodijas

    Kolberģī izskanēs vasaras melodijas

    Dāsna vasara, samtainas naktis pēc tveicīgām dienām. Debesis satumst, un parādās augusta zvaigznes, iespējams, pat zvaigžņu lietus. Nu ir visīstākais...

  • Baltijas ceļa atceres diena

    Alūksnē, Lielā Ezera ielas skvērā, 23.augustā notiks Baltijas ceļa atcerei veltīts pasākums. Ierasts, ka, atceroties šo Latvijas neatkarības...

  • Uz salidojumu aicina Alūksnes bērnudārza audzēkņus

    Alūksniete Zigrīda Sināte aicina uz sirsnīgu satikšanos kādreizējā Alūksnes pilsētas 1.bērnudārza audzēkņus, kuriem viņa ir bijusi audzinātāja laika...