Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Māksliniece mežģīnēm dod otro dzīvi

Alūksnes muzejā apskatāma izcilās latviešu tekstilmākslinieces Edītes Pauls-Vīgneres izstāde “Senās mežģīnes”. Mākslinieces radītajos sieviešu portretos jūtama elegance, noslēpumainība, sievišķība un jutekliskums. Tikšanās ar mākslinieci bija emocionāla, viņa neslēpa sajūsmu par Alūksni un pastāstīja par portretu sērijas izveidi.

Aicina nebraukt prom
Edīte Pauls-Vīgnere dzimusi 1939.gada 16.septembrī Rīgā. Absolvējusi Rīgas lietišķās mākslas vidusskolu un Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļu. 1979.gadā Vija Bunka par mākslinieci uzņēma dokumentālo filmu „Dzīparos apslēptā pasaule”. Viņa ir komponista Raimonda Paula māsa, tāpēc izstādes atklāšanas dienā mākslinieci sveica Artūrs Pūpols no Bejas, kurš izpildīja melodiju no slavenās latviešu kinofilmas “Ilgais ceļš kāpās”.
E.Pauls-Vīgnere ir ne tikai spilgta, drosmīga un kolorīta, bet arī ļoti emocionāla būtne. “Pēc visa, ko šodien esmu redzējusi Alūksnē, man gribas teikt - lūdzu, nebrauciet prom no šīs brīnišķīgās vietas! Te ir tik kolosāli un talantīgi cilvēki. Man šķiet, ka nekas skaistāks nevar būt,” teica māksliniece un uzsvēra, ka cilvēki mazpilsētās ir pavisam citādāki nekā rīdzinieki. “No jums vairāk nāk siltums, ir labāka aura. Man ļoti patīk braukt un apskatīt citas pilsētas, ja veselība to ļauj,” atzina E.Pauls-Vīgnere.

Mūzika - vienmēr svarīga
Kādā izstādē viņa  ieraudzījusi milzīga izmēra gobelēnu un sapratusi, ka arī pati gribētu būt autore kaut kam līdzīgam. “Uzreiz lūdzu savam tēvam izgatavot man tādas stelles, lai es varētu ko tik lielu un varenu radīt. Un, ziniet, viņš uztaisīja! Galvenais, ka stelles bija klusas un neklabēja. Man tas bija svarīgi, jo vēl viens mākslas veids, kas man dzīvē ir nozīmīgs - tā ir mūzika. Strādājot varēju to klausīties,” uzsvēra māksliniece un piebilda, ka visu dzīvi savus darbus radījusi mūzikas pavadībā.
E.Pauls-Vīgnere asociējas ar lielformāta gobelēna darbiem, bet aušana vienmēr bijusi fiziski grūts darbs. “Gobelēni nomocīja mani - radīt ko tik lielu un laikietilpīgu nav viegli. Dzīvē notika liela traģēdija - bojā gāja mans dēls, man sākās veselības problēmas un sapratu, ka jāsāk kas jauns - radīju portretus,” atmiņās dalījās māksliniece.

Portreti caur mežģīnēm
Pirms kāda laika Edītes draudzene māksliniece Daina Dagnija uzdāvinājusi viņai daudz mežģīņu, kas bijušas skaistas visos laikos. “Dažas no ilgās stāvēšanas bija saplīsušas, un es vēlējos tās glābt un saglabāt. Sāku veidot portretus, kuros mežģīnes kalpo kā apģērbs vai aksesuārs. Tie ir pretstatā vai profilā, un visas sievietes ir bez deguniem. Taču tas netraucē dažos portretos atpazīt kādas sabiedrībā zināmas dāmas,” stāstīja māksliniece un piebilda, ka apzināti gan neesot veidojusi līdzības. “Man svarīga bija frizūru veidošana - tas man bija kas jauns, strādāju ar aerosolu flakoniem. Pateicoties šai tehnikai, manos darbos savijas senatne ar mūsdienām. Redz, ja iet slikti un nevari vairs aust, tad jāmeklē cits ceļš, un es to atradu. Nākamais ir mans jubilejas gads - man prātā jau šādas tādas idejas ir. Cilvēks nevar stāvēt uz vietas - ir jāmainās,” uzsvēra māksliniece.

Bailes par tekstilmākslas nākotni
E.Pauls-Vīgnere ļoti sajūsminās par renesanses laiku mākslā, bet arī latviskais viņai ir tuvs. “Mani fascinē latviešu tautas jostas, skaisti rakstainie cimdi, brunči... Cik jauki, ja Ziemassvētkos varētu izveidot egli līdz griestiem - visu ar cimdiem latviešu rakstos. Tas būtu tik skaisti!” par nākotnes vīziju pastāstīja māksliniece. No E.Pauls-Vīgneres visu laiku bija jūtams prieks un reizē arī nostaļģija. Ne vienmēr viss ir tik rožaini, kā gribētos. “Skumdina, ka tekstilmākslai nav nekāda atbalsta no valsts. Baidos, ka tā attīstīsies. Diemžēl tā ir, ka māksla nevar pastāvēt bez pasūtītājiem,” atzina sieviete. Viņasprāt, jaunie mākslinieki vairāk strādā ar mūsdienu tehnoloģijām, jo grib ātrāk sasniegt rezultātus. Protams, kādreiz gadās ļoti veiksmīgas idejas, bet ne vienmēr. E.Pauls-Vīgnere veidojusi tehniski sarežģītus un vērienīgus mākslas darbus. Izstāde “Senās mežģīnes” ir brīnišķīga iespēja iepazīt pasauli, paskatīties uz to ar mākslinieces acīm.
Izstāde Alūksnes muzejā būs skatāma līdz 9.septembrim.

— Teksts un foto: Laura Felša

Citu datumu laikraksti

  • Pārdošanu atliek

    Pārdošanu atliek  4

    SIA “Alūksnes nami” iecerētajā pārdošanā vakar Alūksnes novada domes sēdē bija pavērsiens – domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis rosināja jautājumu...

  • Alūksne īsumā

    Ziemeri ◆ No 28.jūnija sakarā ar tilta avārijas stāvokli līdz ekspertu slēdzienam un turpmāko lēmumu pieņemšanai VAS “Latvijas valsts ceļi” Alūksnes...

  • Uz Mārkalnes ceļa sākušies remontdarbi

    SIA “8 CBR” ir sākuši remontdarbus uz valsts autoceļa Kolberģis–Ponkuļi posmā no Lāzberģa līdz Mārkalnei. Būvnieki aicina autovadītājus būt...