Māksliniekiem veltī grāmatas

Ceturtajos Alsviķu pagasta svētkos, kad godā tika celts gadsimtu mantojums pagastā, klajā nāca gleznotāja Jāņa Selgas un tēlnieces Lilijas Līces 100 gadu jubilejas atcerei veltītas grāmatas. Grāmatas vēstī par abu mākslinieku dzīves ceļiem, tajās apkoptas cilvēku atmiņas un mākslinieku darbi.

Grāmatu  “Tēlniece Lilija Līce” un “Teiksmu kalnā” autors ir Jānis Polis, taču kā pats atzīst – grāmatas nevarētu izdot bez apkārtējo cilvēku atbalsta. Grāmatai par tēlnieci Liliju Līci līdzautore ir tēlnieces māsasmeita Ārija Bībere. “Nav daudz pagastu, kas izdevuši grāmatas par trīs Latvijā pazīstamiem ģēnijiem. Mēs tie esam. Iepriekš esam izdevuši grāmatu par soļotāja Ādolfa Liepaskalna mūža soļiem. Tagad par gleznotāju J.Selgu un tēlnieci L.Līci. Taču mūsu pagastā ir vēl izcilu personību, par kurām rakstīt grāmatas, piemēram, arhitekts un arhitektūras zinātnieks Pauls Kampe, arī grāmatu autore Skaidrīte Cielava. Tātad divi jau gaida savu kārtu. Lai pietiek spēka un prāta vēl kaut ko darīt! Paldies visiem, kas iesaistījās grāmatu tapšanā!” teica J.Polis.

Glezno kartonam abās pusēs
Grāmatu atvēršanas svētkos piedalījās abu mākslinieku radinieki un līdzgaitnieki. J.Selgu un L.Līci atcerējās ne vien J.Selgas meita Solveiga Selga un L.Līces māsas­meita Ā.Bībere, bet arī gleznotājs Jurģis Skulme, aktrise Ilga Hincenberga, arī novadpētnieks Jānis Līcis. Viņiem katram bija savi stāsti, savas atmiņas par izcilajiem Alsviķu pagasta māksliniekiem. J.Skulme atcerējās, kā draudzība ar J.Selgu sākusies, viņam vēl mācoties Mākslas akadēmijā. Viņš atklāja, ka J.Selga bijis viņa iedvesmotājs. “Viņa darbi man kā pilnīgi zaļam iesācējam deva pirmos stimulus. Viņš strauji veidojās, un arī krāsainība stipri mainījās. Līdz ar to arī viņa nākamie darbi deva grūdienus. Ja mēdz uzskatīt, ka mākslinieki ir ķerti, tad viņš tiešām bija krietni ķerts, un tas ir pozitīvi, jo citādāk nekas nesanāktu. Man jāsaka viņam paldies,” pauda J.Skulme. Viņš atklāja pat tādas nianses, ka J.Selga bieži vien gleznojis kartonam uz abām pusēm, jo bijis grūti dabūt materiālu, uz kā gleznot.  

Mīļākā tēma – zirgi
Savukārt I.Hincenberga, atceroties L.Līci, stāstīja, ka tēlnieces mīļākā tēma bijusi zirgi. “Manam vīram arhitektam Modrim Ģelzim nepatika darīt papildus citus darbus. Taču vienīgais tēlnieks, kuram viņš nespēja atteikt, kad nāca lielie konkursi, bija Lilija. Viņas trauslais, skaidrais, it kā viegli ievainojamais sievietes tēls, tāds mazliet Madonnai līdzīgs. Tā viņiem kopā bija daži konkursi, no kuriem diemžēl nekas nav realizējies. Viens pat bija domāts Alūksnē,” atklāja I.Hincenberga. Viņa atcerējās, ka māksliniece ļoti vēlējusies veidot vīra Modra portretu. L.Līce ir arī Mātes tēla autore Alūksnē.

Citu datumu laikraksti

  • Izskrien “Alpu” pļavas

    Zeltiņu pagastā pie „Alpu” mājām sestdien jau ceturto gadu norisinājās skrējiens „Alpu pļavas”, kurā tā dalībniekiem jāskrien pa dabiskām, nepļautām...

  • Alūksnieši - otrie

    Alūksnes Pilssalā 29.jūnijā norisinājās Atzeles novada (Alūksne, Gulbene, Balvi) atklātais čempionāts pludmales volejbolā. Vīriešu grupu konkurencē...

  • Vēl viens zaudējums

    Pilssalas stadionā notika Austrumlatvijas 2.līgas čempionāta futbolā spēle starp Alūksnes un Pļaviņu komandu. Diemžēl alūksnieši nespēja realizēt...

  • 28.jūnijs – 4.jūlijs

    Auns Domas par atpūtu vai tālāku ceļojumu virmos gaisā ik mirkli. Vairāk enerģijas tiks patērēts, veicot mājas darbus. Neīstā brīdī parādītais...

  • Afiša

    28.jūnijā 20.30 Zeltiņu sporta un atpūtas parkā - pagasta pašdarbības kolektīvu koncerts „Tā smaržo vasara”. 28.jūnijā 17.30 Strautiņos pie...

  • Pirmo reizi pacels Dziesmu un Deju svētku karogus

    Sagaidot XXV Vispārējos latviešu Dziesmu un XV Deju svētkus, 30.jūnijā visā Latvijā, tostarp Alūksnes un Apes novados, mastā uzvīsies īpašais ...