Malēnietei visi vēji pūš pāri

Malienas pusē dzīvo sīksti ļaudis. Ar mālu zemes smagumu aplipuši, tie istabā nesuši gaismu. Pareizi darīja, tālab arī tālu tikuši. Tāds cilvēks ir arī SIA “Mākslīgās apsēklošanas stacija” direktore Edīte Ločmele.

Malienas pusē dzīvo sīksti ļaudis. Ar mālu zemes smagumu aplipuši, tie istabā nesuši gaismu. Pareizi darīja, tālab arī tālu tikuši. Tāds cilvēks ir arī SIA "Mākslīgās apsēklošanas stacija" direktore Edīte Ločmele.
Tieši nesavtīguma dēļ Edīti pirms gadiem divdesmit pārcēla darbā uz Mākslīgās apsēklošanas staciju par priekšnieci.
Kā Edīte atzīst, nodibinājusi savu uzņēmumu, lai neizputinātu privātā sektora ganāmpulku. "Tagad strādāt ir vieglāk, jo braucam tikai pēc izsaukumiem. Kolhoza laikos, ja par govju meklēšanos nebija paziņots dispečera dienestam, vajadzēja braukt katrā fermā. Tagad vienīgā bēda, ka tauta nespēj maksāt. Lai es strādātu ar peļņu, par vienas govs apsēklošanu vajadzētu prasīt 15 latu. Es ņemu tikai 10,50 latus, tāpēc dzīvoju bez peļņas. Vārdu sakot, strādāju prieka pēc, par labu cilvēkiem," atzīst Edīte.
Viņa stāsta, ka pārziņā ir Kalncempju, Strautiņu, Malienas, Annas, Mālupes, Jaunalūksnes un Mārkalnes pagasts. Katru dienu ar "Ņivu" iznākot nobraukt aptuveni 200 kilometrus. Kad abas ar mākslīgās apsēklošanas tehniķi Ēriku Zviedrīti braucot mājās, spriežot, ka līdz Rīgai esot tikušas, rītā jābrauc atpakaļ. Ceļi esot salīdzinoši labi, grūtāk esot aizbraukt uz Pededzes pagastu. "Vissliktākie ceļi ir posmā no Mārkalnes caur Visikumu. Ziemā neviens ceļš nav nokaisīts. Ja nebūtu "Ņivas", tad tādās vietās, kur, kā es saku, vārna pāri nelido, ar citu mašīnu nevarētu iebraukt. Ar šo mašīnu braukšu tik ilgi, kamēr tā kalpos. Es palieku "slima", ja ar to kaut kas atgadās. Viņa ir kā puķe. Vai kāds var pateikt, ka tai jau ir četrpadsmit gadu?" tā savu uzticamo "draudzeni" slavē Edīte.
Viņai ir savs viedoklis par govju veselības stāvokli. Šogad dzīvniekiem pietrūkstot fosfora, kas nenoliedzami ietekmējot ganāmpulka atražošanu.
Dzīvo mājās ar labvēlīgu auru
Edīte dzimusi un augusi Malienas pagasta "Rutkos". Vecākiem ir divas meitas. Pēc horoskopa Edīte ir Strēlnieks, tā sevi arī izjūtot. Pie vārda tikusi, pateicoties baletdejotājai Edītei Beiferei. Māsa Ērika mācījusies par skolotāju, tagad strādā Valmierā. Edītei no mazām dienām tuvāki bijuši lauki, tāpēc arī izvēlējusies šādu profesiju.
"Rutkos" esot laba aura, visi mājas iemītnieki piedzīvojuši sirmu vecumu. Vecaistēvs sagaidījis 100 gadus, vecāmāte veļu valstībā pie skaidras saprašanas aizgājusi 105 gadu vecumā. Mamma šo zemi atstājusi 91 gada vecumā, bet tēvs - gadu vēlāk. Arī Edīte jūtot lielu enerģiju, kā pati smejas, esot vesela kā zirgs. "Mums nekāds ļaunums nav noticis. Tēvu kā dzimtenes nodevēju 1949. gadā izsūtīja uz Sibīriju. No turienes viņš atgriezās sveiks un vesels. Mamma visu bija salikusi ceļam, bet mūs neviens neaiztika. Kad papu aizveda, mani skoloja viņa brāļi,"" atceras Edīte.
No mazotnes
radinātas strādāt
Viņa stāsta, ka vecākiem piederējis prāvs šķirnes ganāmpulks. Bijušas piecpadsmit slaucamas govis, sava elektriskā kuļmašīna. Bērni no mazotnes radināti strādāt. Edīte parasti strādājusi ar zirgiem. Pati gan uzskata, ka smagu darbu nav darījusi. "Ecēju, vezumus taisīju. Manuprāt, tas nebija grūti. Strādāju, lai skolai nopelnītu drēbes. Skolu beidzu 1956.gadā. Pēc mācībām Liepnas vidusskolā aizgāju mācīties uz Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju, to absolvēju 1972.gadā," atceras Edīte. Ar veterinārārstes diplomu kabatā viņa atgriezās Alūksnes rajonā, pirmā darbavieta bija padomju saimniecība "Mārkalne". Tur jaunā speciāliste strādājusi ar visu atdevi, pēc trīs gadiem viņa pārcelta darbā uz veterināro slimnīcu, tajā nostrādājusi desmit gadus.
Dzīvē ienāk mīlestība
Edīte savu meitas uzvārdu Egle nomainījusi pret Ločmele. Viņas izredzētais - Miķelis Ločmelis. Kopdzīve izrādījusies mānīga. Abi sapratuši, ka labāk palikt draugiem, nekā visu mūžu vienam otru kaut kā pieciest. Edīti, kura pēc rakstura ir strauja un sabiedriska, Miķelis ar savu nesabiedriskumu kaitinājis. Tagad bijušais vīrs strādājot Madonā, tur viņam piederot gateris, reizēm atbraucot ciemos. "Rutkos" visiem patīkot sapulcēties kapusvētkos. Tad sabraucot radi no malu malām - cilvēki trīsdesmit kopīgi ieturot mielastu dārzā uzceltajā lapenē.
Joprojām jūt tēva klātbūtni
Edīte vasarās uzturas "Rutkos", arī ziemā bieži aizbraucot apskatīties, iekurinot krāsni, lai ēka neizsalst. Tur atpūšoties no ikdienas steigas un vienmēr jūtot tēva klātbūtni, viņa gars stiprinot. Edīte sevi uzskata par tēva meitu. Viņu dzimtu nenoliedzami sargājot spēcīgs sargeņģelis. Neviens zaglis tuvumā neejot, arī čūskas nekad tuvumā nerādoties. Viņa saimnieko laukos, audzē agros kartupeļus un priecājas, ka darbi iet no rokas.
"Izaudzēto nododu veikalos, pansionātam, ar ko man ir noslēgts līgums. Kartupeļus katru gadu stādu jaunā plēsumā, ķimikālijas nelietoju. Man ir trīs bišu stropi, pārdodu medu. Bites pašas atrada ceļu pie manis. Laidās pāri spiets un apmetās tukšajās mājiņās. Bites ir veselas, jo ir labas ganības. Pavasarī uzlieku magazīnu, augustā noņemu, tas arī viss. Pa vasarām mani sagaida kaimiņu kaķis. Kā iebraucu mājas pagalmā, tā minka ir klāt. Dārzā aug ķirši, plūmes, upenes, jāņogas, ērkšķogas. Tagad jāņem nost rudens āboli. Kāpostos nekad spradži neiemetas. Man viena gudra tantīte izstāstīja, ka kāposti vienmēr jāstādot uz mājas pusi. Viņai taisnība, galvas aug griezdamās," priecājas Edīte.
Bez piena nevar iztikt
Edītei īpaši garšo piens. Bez biezpiena viņa neiztiekot nevienu ēdienreizi. Ne saldu, ne sāļu viņa nelietojot. Šādus produktus nav cienījuši arī vecāki un vecvecāki, toties visi esot kāri uz saldajiem ēdieniem. Edīte nedzer arī kafiju.
Edīte neliekuļoti stāsta, ka rokdarbi viņu neinteresē. Arī mamma ar tiem nav aizrāvusies. Tāpat viņu neinteresējot sports, vienīgais izņēmums esot zirgu sports, tāpat rallijs. Patīkot lasīt detektīvromānus un grāmatas par zvēriem. Vakaros parasti ejot gulēt agri - tūlīt pēc vakara pasaciņas bērniem. Veselīgā miegā noguļot līdz septiņiem rītā.
Sevi uzskata par veiksminieci
Edīte saka, ka visi vēji viņai pūšot pāri. Sevi viņa uzskata par veiksminieci. Humors ir viņas dzīves sastāvdaļa. Kad uzslavēju viņas tīro mašīnu, Edīte smaidot atbild, ka viņas "Ņiva" vienmēr vizuļojot, arī iekšpusē viss laistoties.
Ja kāds jautājot, kā viņai iet, Edīte atbildot, ka iet labi. Ja teikšot, ka slikti, tad citiem nekāda labuma nebūšot. Arī naudas lietās viņai veicoties. "Kādreiz domāju - naudas nav, bet otrā dienā jāmaksā nodokļi. Nākamajā dienā ir tik daudz izsaukumu, ka pietiek visam, vēl pāri paliek," apgalvo viņa. Edīte vienmēr sakot sev, ka izturēs, tā arī esot. Dusmas parasti neturot. "Ja man kaut kas nepatīk, tad pasaku uzreiz, pēc tam ļaunu prātu neturu. Man nekad nav slikts garastāvoklis. Man nav problēmu, jo dzīvi nemēdzu sarežģīt." Edīte pieder pie tiem cilvēkiem, kuri nelaipo, bet sarunās ir tieši.
Viņa ir prasīga pret sevi un citiem. Uzskata, ka cilvēkam jāmāk pašam tikt galā ar problēmām. "Es cienu stipra rakstura cilvēkus. Uzskatu, ka visos laikos cilvēks var izdzīvot, tikai smagi jāstrādā. Jāprot grozīties un turēties pie savām prasībām. Ir grūti, ja nav darba. Bet to vienmēr var atrast, kaut vai zemi rušinot un kārtojot istabu," saka Edīte - stiprā malēniete.

Citu datumu laikraksti

  • Rajonā šogad izvietos 14 ceļa zīmes

    Tūrisma attīstības valsts aģentūra šogad uzsākusi īstenot projektu “Vienotas tūrisma informācijas ceļa zīmju sistēmas izveide”, kuram beidzies...

  • Rajonā būvniecības pārkāpumu ir maz

    Par patvaļīgu būvniecību vai tās renovāciju bez akceptēta projekta vai būvatļaujas, juridiskas personas varēs sodīt ar naudas sodu no 200 līdz 3000...

  • Uz semināru aicina sociālos darbiniekus

    Jaunalūksnes pagasta “Paideros” 23. un 24.septembrī notiek seminārs par cilvēku tirdzniecības problēmu, tajā aicināti piedalīties Alūksnes, Gulbenes...

  • Ikviens grib ievākt rudens ražu

    Rudenī lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju ievāc darba augļus. Šogad dāsns rudens būs ne tikai zemniekiem, bet arī jaunajām māmiņām, skolotājiem un...

  • Ko tu zini par Kārli Skalbi?

    Rīgas Latviešu biedrība kopā ar Latvijas Rakstnieku savienību iecerējusi 7.novembrī plašā kultūras programmā “Gaismu sauca” atzīmēt Kārļa Skalbes...

  • Saņem novērtējumu par pagasta kultūrvidi

    Pagājušajā piektdienā Gulbenes rajona Lejasciema pagasta kultūras namā reizē ar vēl sešām pašvaldībām sumināja arī Trapenes pagastu.Pagājušajā...