Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Malēnija ir pūtēju zeme

Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas skolēnu pūtēju orķestris šogad svin 50 gadu jubileju un 19.aprīlī pulksten 17.00 visus interesentus ielūdz uz jubilejas koncertu ģimnāzijas sporta zālē.

Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas skolēnu pūtēju orķestris šogad svin 50 gadu jubileju un 19.aprīlī pulksten 17.00 visus interesentus ielūdz uz jubilejas koncertu ģimnāzijas sporta zālē. Alūksnes rajonā šis ir vienīgais orķestris.
"Ģimnāzijas orķestri dibināja Alūksnes 1.vidusskolas mūzikas skolotājs Rihards Ādamsons 1953.gadā. Var uzskatīt, ka Malēnija ir pūtēju zeme, jo jau pirms orķestra dibināšanas Alūksnes rajona pūtēji bija slaveni visā Latvijā. Jāteic, ka pirmajā gadā orķestrī uzņēma tikai tos zēnus, kam pašiem bija mūzikas instrumenti, jo ekonomiskās situācijas dēļ skola tos iegādāties nevarēja," stāsta E. Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas direktors Gunārs Stradiņš. Viņš šo laiku atminas labi, jo 1954.gadā pats sāka spēlēt skolēnu pūtēju orķestrī.
"Pirmajā orķestra sastāvā spēlēja Volfrīds Kalniņš, Vilnis Strautiņš, Vilnis Rozītis, Ivars Trofimovs, Uldis Ieviņš un citi. Tolaik būt pūtējam bija modes lieta. Arī meitenes puišus – muzikantus vērtēja augstāk nekā pārējos. Orķestranti spēlēja dzīvo mūziku skolas ballēs, aizstājot plašu atskaņotāju mūziku. Bijām lepni, ka esam orķestranti. Bet tas bija grūti, jo visu vakaru spēlējot, varēja pazaudēt savu meiteni. Domāju, ka arī tagad meitenēm vairāk simpatizē sabiedriski aktīvi zēni," spriež G. Stradiņš.
Viņš lepojas, ka tagad skolēnu pūtēju orķestris skatēs vienmēr ir starp trim labākajiem. "Tāpat kā tagad, arī orķestra pirmsākumos lielākā daļa skolēnu, kas tajā spēlēja, apmeklēja mūzikas skolu. Jāteic, ka skolēnu pūtēju orķestrī nekad nav trūcis spēlētāju. Bieži ir tā, ka spēlē tēvs un pēc tam arī dēli, māsas un brāļi. Lepojamies ar ikvienu ģimnāzijas pašdarbības kolektīvu," saka G. Stradiņš.
Sandors Līviņš ir ģimnāzijas skolēnu pūtēju orķestra diriģents no 1987.gada. Kļūt par diriģentu viņam piedāvāja R. Ādamsons. "Svarīgi, lai katru gadu būtu mērķis, pēc kā tiekties un kam gatavoties – orķestru salidojumam, dziesmu svētkiem, ārvalstu braucieniem, pretējā gadījumā bērniem var zust interese apmeklēt mēģinājumus," saka S. Līviņš.
Viņš priecājas, ka uz orķestri labprāt nāk gan zēni, gan meitenes. Viņi centīgi apmeklē mēģinājumus trešdienās un katru otro sestdienu. "Bērniem gandarījumu sniedz uzstāšanās braucieni. Esam vienots kolektīvs. Orķestranti viens otru vienmēr aizstāv, it īpaši skolā vecāko klašu audzēkņi jaunākos. Ir līderi, bet ne vienmēr viņi ir labākie muzikanti. Salīdzinājumā ar citiem orķestriem, mums mēģinājumi ir retāk, jo bērniem ir jāapmeklē arī citas fakultatīvās nodarbības," klāsta diriģents.
Paiet vairāki gadi, līdz nomainās orķestra dalībnieku sastāvs, tādēļ pēc noteikta laika posma dibina mazo orķestri. Tajā ir bērni, kas skolā mācās 4.un 5.klasē, bet mūzikas skolā – 2.un 3.klasē.
"Gadu viņi spēlē vieni, pēc tam labākie muzicē kopā ar lielajiem. Pēc diviem gadiem visi spēlē kopā. Citādāk veidojas situācija, ka jaunie spēlētāji ir jāapmāca, bet tikmēr vecākajiem orķestra dalībniekiem ir garlaicīgi un zūd interese apmeklēt mēģinājumus. Ja spēlē tikai seniori, tad jaunie nespēj "tikt līdzi". Jāteic, ka ģimnāzijas absolventi arī pēc skolas beigšanas vismaz gadu apmeklē orķestra mēģinājumus. Problēmas rada tas, ka daudzi pārceļas dzīvot uz citām pilsētām, tādēļ orķestrī reizēm trūkst spēlētāju," stāsta S.Līviņš.
Savulaik orķestris ir uzstājies Francijā, Zviedrijā, Lietuvā, Igaunijā un Krievijā. Uz 23. vispārējiem latviešu dziesmu svētkiem tērpu iegādei Alūksnes pilsētas dome orķestrantiem piešķīrusi 675 latus. Ir iegādāts jauns bungu komplekts un orķestra zvani, būs arī jaunas nošu pultis. To iegādei piešķirti 1315 lati.
"Pamatsastāvā ģimnāzijas skolēnu pūtēju orķestrī spēlē 35 skolēni, bet jubilejas koncertā klausītāji varēs dzirdēt 45 orķestrantu sniegumu. Uz 50 gadu jubilejas koncertu esam aicinājuši kādreizējos spēlētājus. Priecāsimies par katru koncerta klausītāju. Galvenokārt izpildīsim komponista Raimonda Paula skaņdarbus, arī mūziku no kinofilmām. Koncertam būs divas daļas. Uzstāsies arī 4.un 5.klašu pūtēji. Būs soloizpildījumi, ko sniegs saksofonists Arnis Grāps, trompetists Normunds Paeglis – Katajs, kas spēlē Nacionālo bruņoto spēku štāba orķestrī, trombonists Lauris Amantovs un citi mūziķi. Iespiedīsim koncerta programmu," saka S.Līviņš.
Diriģents orķestrantiem novēl vienmēr būt Alūksnes patriotiem. "Ir jāpateicas bērnu vecākiem, Alūksnes mūzikas skolas pedagogiem, ģimnāzijas direktoram Gunāram Stradiņam un Alūksnes pilsētas domei par to, ka orķestris pastāv. Paldies tiem spēlētājiem, kas arī tagad apmeklē skolēnu orķestri, lai arī pašiem jau ir ģimene," norāda S. Līviņš.
Pēc koncerta ģimnāzijas jaunā korpusa aktu zālē būs "groziņu" vakars.
Fakti
Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas skolēnu pūtēju orķestris dibināts 1953.gadā kā Alūksnes 1.vidusskolas skolēnu pūtēju orķestris.
Orķestrim bijuši trīs diriģenti – Rihards Ādamsons, Ināra Ādamsone un Sandors Līviņš.
Skolēnu pūtēju orķestrī savulaik spēlējuši pazīstami cilvēki, kas dzīvi saistījuši ar mūziku: Georgs Sniķers, Vilnis Strautiņš (strādā augstākajās mācību iestādēs), Ivars Dāvids, Iveta Treija (strādā mūzikas koledžās), Ieva Kravale, Juris Ivanovs, Ziedonis Puķītis, Rūta Puķīte (Ābola), Valdis Vīksna, Sandors Līviņš, Inita Lemba (Čerbikova), Ilze Caune (Līviņa), Ināra Meldere (Ādamsone) (strādā mūzikas skolās), Uģis Pūpols (strādāja vispārizglītojošā skolā), Vilnis Strautiņš, Ivars Trofimovs, Vilnis Rozītis, Agris Kalniņš, Rihards Vilde, Kārlis Tortūzis, Jānis Čikulis, Kārlis Tomsons, Guntis Lazdekalns (iesaistījušies profesionālos kolektīvos), kā arī Uldis Ieviņš, Arnis Grāps, Andris Vīksna, Lauris Amantovs un Ritvars Abakuks.
E. Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas pūtēju orķestra 50 gadu jubilejas koncertā spēlēs 44 dalībnieki: flautistes Dace Šāvele, Laura Kangsepa, Linda Celma, Liene Liepiņa, Inga Birzgale, Diāna Lobazēviča; klarnetists un saksofonists Arnis Grāps; klarnetisti Rolands Holla, Andris Amantovs, Mārtiņš Ivanovs, Raimonds Celms, Kristaps Timermanis, Ritvars Podziņš; saksofonisti Jānis Bērzabinds, Rūdolfs Šmits, Sigita Šaicāne, Igors Gerasimins, Gunārs Rudzītis, Edgars Roslovs; mežraga pūtēji Edgars Kalniņš, Nauris Bubnovs, Māris Sloka; alts Uldis Kazaks; kornetisti Andris Vīksna, Pāvels Čornijs, Zigmārs Krūmiņš, Normunds Paeglis – Katajs, Jānis Grudinskis, Harijs Vimba; trompetisti Jānis Amantovs, Mārtiņš Bogdanovs, Jānis Musts, Maksims Piculs; tenori Ivars Vīksna, Rolands Bondarevs, Jānis Bogdanovs, Kaspars Pavlovskis; trombonisti Lauris Amantovs, Māris Voskis, Kārlis Kozlovskis; tubas pūtējs Ilgmārs Lemba; basģitāristes Inga Kazaka, Kristīne Pavlušina; sitamo instrumentu spēlētāji Māris Kalniņš un Valters Titajevs.
Viņi ir orķestranti
Saksofoniste Sigita Šaicāne:
- Ģimnāzijas skolēnu pūtēju orķestrī spēlēju trešo gadu. Lai arī reizēm ir brīži, kad gribas "mest visu pie malas", nekad neesmu nožēlojusi, ka dzīvi esmu saistījusi ar mūziku. Tā mani ir darījusi drošāku un atbildīgāku. Piekrītu teicienam "jo vairāk cilvēkam ir darba, jo vairāk viņš paveic". Nākotnē sapņoju kļūt par slavenu dziedātāju. Alūksnes mūzikas skolā esmu absolvējusi klavierklasi, bet spēlēt saksofonu mani pamudināja skolotājs Sandors Līviņš. Orķestrī esam draudzīgs, jautrs un vienots kolektīvs. Lepojos, ka esmu orķestrante, it īpaši svētku reizēs, kad ejam gājienā pa pilsētu. Domāju, ka vienotība ir palīdzējusi sasniegt panākumus un kļūt populāriem. Orķestrantiem vēlu būt tikpat centīgiem un nezaudēt vienotību, bet diriģentam – lai vienmēr ir daudz talantīgu orķestrantu un nenogurstošs darba spars!
E. Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas direktors Gunārs Stradiņš:
- Skolēnu pūtēju orķestrī sāku spēlēt 1954.gadā. Sākumā altu, tad baritonu, basu un trombonu. Arī mans tēvs bija muzikants. Tolaik pilsētā bija arī pieaugušo orķestris un iekļūt tajā bija katra zēna sapnis. Domāju, ka tā laika mūzikas matadoriem un maniem pedagogiem - trompetistiem Georgam Dobelniekam, Vilim Strupulim, baritonistam Zigfrīdam Dobelniekam, klarnetistam Elmāram Vēverim, basistam Eduardam Eglem - varētu piešķirt Tautas Mākslinieka titulu. Alūksnes pieaugušo pūtēju orķestrī spēlēju arī pēc augstskolas absolvēšanas. Bija prieks, kad ieguvām Tautas orķestra nosaukumu. Kad 1988.gadā mani ievēlēja par ģimnāzijas direktoru, daudzi teica - nebūtu slikti, ja arī es spēlētu orķestrī, tomēr veselība man to vairs neļauj darīt. Pats esmu spēlējis 35 gadus. Jāvēl, lai orķestris piedzīvo arī 100. dzimšanas dienu un spēj spēlēt augstākajā līmenī.
Alūksnietis Gunārs Kļaviņš:
- Skolēnu pūtēju orķestrī spēlēju tubu piecus gadus - līdz 1972.gadam. Tolaik Latvijas skolēnu pūtēju orķestru konkursā ieguvām pirmo vietu. Biju aktīvs pašdarbnieks – spēlēju orķestrī, dziedāju korī un dejoju sporta dejas. Atminos, ka Latvijas televīzijā bija raidījums, ja nemaldos "Mana pilsēta", kur pilsētas savstarpēji sacentās. Mums bija jāsacenšas ar Bauskas orķestrantiem. Viņi šmaucās un pieaicināja profesionālus mūziķus, kas pārcentās un spēlēja arī pauzēs, kur tas nebija nepieciešams. Rezultātā mēs nospēlējām labāk. Mūzika ir mans vaļasprieks, lai arī tagad sanāk reti uzspēlēt. Žēl, ka Alūksnē vairs nav Tautas pūtēju orķestra, kas savulaik bija slavens. Arī es tajā spēlēju. Domāju, ka tas ir Alūksnes rajona padomes nolaidības dēļ. Orķestrantiem vēlu uzņēmību, lai mūzikas tradīcijas Alūksnē neizzustu.

Citu datumu laikraksti

  • Zupas dēļ galu nedarīs

    Kādā rītā radio Ufo un Fredis jokojās, kāpēc mēdz būt tā, ka cilvēki izdara pašnāvību nelaimīgas mīlestības dēļ, bet to nedara, ja zupa ir negaršīga...

  • Laimīga nejaušība ved uz Itālijas Alpiem

    Edgars Riekstiņš, kuram pēc trīs nedēļām paliks 18 gadi, ir aktīva dzīvesveida atbalstītājs, kam netīk stundas un dienas vadīt dīkdienībā.Edgars...

  • Gājputni atgriežas sargātā zemē

    Kopš neatminamiem laikiem dabas atmoda pavasarī ir neiedomājama bez gājputnu atgriešanās.Kopš neatminamiem laikiem dabas atmoda pavasarī ir...

  • Jādzied, kad ir priecīgi, skumji vai bailes

    Pēc vairāk nekā pusotru stundu ilguša koncerta mazpilsētas kultūras centrā Marija joprojām ir moža.Pēc vairāk nekā pusotru stundu ilguša koncerta...

  • Gudrs kā Podnieka suns

    Alūksnes un Gulbenes fotocentra īpašnieks Jānis Podnieks apgalvo, ka sešdesmito gadu vidū Liepnas pusē šis teiciens bija daudzu mutēs, "pielipa"...

  • Pāreja uz D vitamīnu un... ozonu

    Vasaras laiku, pabīdot pulksteņa rādītājus stundu uz priekšu, pirmoreiz – Pirmā pasaules kara sākumā – noteica Vācija, Lielbritānija, Īrija un...