Man dzīvē šai laimējies ļoti

Liktenim labpatikās, ka tagadējā alūksniete Velta Sakse nesaistīja savu dzīvi ar izraudzīto specialitāti lopkopībā. Dzīve apmeta kūleni un negaidīti uz 34 gadiem nolika darbā par pārdevēju. Velta vienmēr palika uzticīga dziesmai.

Liktenim labpatikās, ka tagadējā alūksniete Velta Sakse nesaistīja savu dzīvi ar izraudzīto specialitāti lopkopībā. Dzīve apmeta kūleni un negaidīti uz 34 gadiem nolika darbā par pārdevēju. Velta vienmēr palika uzticīga dziesmai.
Arī mūsu saruna notiek pirms kora "Brūklenājs" mēģinājuma. Velta ir smaidīga un moža - it kā nebūtu ne gadu, ne grūtuma redzējusi. Acis silti mirdz, pavasarīgās saules pielijušas. Mierīgā, noteiktā balsī Velta stāsta, ka senioru korī dziedot jau desmit gadus, sešus gadus kori vadot enerģiskā, prasīgā un iejūtīgā diriģente Sarmīte Brīdaka.
Ar dziesmu draugos esot jau no piecu gadu vecuma. Dziedājuši abi vecāki, bet pirmais skolotājs esot bijis vecaistēvs.
Velta stāsta, ka viņas dzimtā vieta esot Mālupes pagasta "Grantāji", kur vecākiem bijusi zemnieku saimniecība. Tagad tur saimniekojot viņas brālis. Toreiz mazā, piecus gadus vecā meitene gājusi līdzi vectēvam uz ganiem. Tur rīta agrumā ievingrinājusi balsi, pirmā skatuve - lielais akmens upmalā. Vectēvs arī dziedājis, taču nav aizmirsis vērīgi klausīties. Kad dziesma bijusi galā, viņš teicis: "Meitiņ, jādzied ar plašāku balsi."
Šo pamācību meitēns ņēmis līdzi arī uz Malienas pamatskolu. Tur dziedāšanu mācījis īsts entuziasts - meitenēm iemācījis tautas dziesmas, kuras vēl šodien esot prātā. Vajadzējis uzstāties arī publikas priekšā. Toreiz viņa nav zinājusi, ne kas ir ansamblis, ne koris. Taču trim meitenēm Malienas tautas namā kopīgi bijis jādzied tautas dziesma. Tā bijusi "Kad pārnāksi, bāleliņ".
Pēc pamatskolas meitene devās uz Rankas divgadīgo mājturības skolu. Rankas pienotavā arī sviesta meistares prasmi apguvusi, pat diplomu iedevuši, taču Velta nav vēlējusies savu mūžu saistīt ar piensaimniecību.
Mājturība noder
Mājturībā iegūtās zināšanas dzīvē lieti noderējušas. Velta smejas, ka sākumā visu gribējies gatavot tieši tā, kā skolā mācīts. Taču vēlāk darba dēļ interese apslāpusi. Jā, konservēt, to gan! Vēl tagad rudeņos ar to nodarbojoties. Pat pie piektās pavāra kategorijas esot tikusi. Veltai, to stāstot, draiski iemirdzas acis un balss kļūst šķelmīga.
Kādu laiku Velta strādājusi skolā par palīdzi saimniecei virtuvē. Sagadījies tā, ka vajadzējis uzņemt 400 pionierus un tiem gatavot maltīti. Pašā salidojuma priekšvakarā negaidot smagi saslimusi galvenā saimniece. Viņa aizvesta uz slimnīcu, bet ēdināšanu vajadzējis uzņemties Veltai. Nu saukusi palīgā vēl citas meitenes, skolā krātās zināšanas likusi lietā. Rezultātā - visām pavāru piektā kategorija.
"Darījām, ko varējām. Nedrīkstējām pieļaut, ka tik liels rajona pasākums izgāztos," atceras Velta.
Kļūst par pārdevēju
Izglītību Velta papildinājusi, mācoties neklātienē Malnavas lauksaimniecības tehnikumā par zootehniķi. Šajā darbā viņa nostrādājusi desmit gadus, turpat dzimtajā pusē, kolhozā "Cīņa". Var jau būt, ka tas arī paliktu viņas darbs līdz aiziešanai pensijā, taču pavisam negaidīti Velta kļuvusi par pārdevēju. Viņa bijusi kārtējā atvaļinājumā, bet veikala vadītāja devusies dekrēta atvaļinājumā. Kamēr atradīs patstāvīgu darbinieku, Velta pierunāta atvaļinājuma laikā pastrādāt. Tā arī palikusi. Strādājusi Sofikalnā, Vētrainē. Pēdējie divdesmit gadi nostrādāti Alūksnes universālveikalā.
Šofera vietā
Kad sākusi tur strādāt, pārnākusi dzīvot uz Alūksni. Sevi par alūksnieti uzskata kopš 1968.gada. Jautro brīžu bijis vairāk nekā skumjo. Iesaistījusies pašdarbībā, spēlējusi teātri, dziedājusi ansamblī. Sieviešu korī "Ezerlāse" Kolberģī dziedājusi 12 gadus.
Saprotams, ka arī nākamo vīru Gunāru noskatījusi ar līdzīgu aizraušanos. Velta stāsta, ka pirmā iepazīšanās bijusi vēl Mālupē, kur strādājusi. Puisim tur bijušas tēva mājas, pats mācījies Rīgā. Vēlāk pārcelts darbā uz virsmežniecību, tad arī apprecējušies. Vīrs bijis muzikants. Katru svētdienu vajadzējis spēlēt kāzās, kristībās. Velta atceras, ka kopdzīvē nodzīvotie 23 gadi kā dancot nodancoti. Gunārs spēlēja četru vīru kapelā - vijole, bungas, akordeons, cītara. Ja kāds kādu reizi netika, es viņu aizstāju. Taču visbiežāk pēc ballēm biju šoferis," smej Velta.
Daudz redzēts
Velta atzīst, ka pašdarbībā daudz pieredzējusi. Kolēģes bijušas atsaucīgas un labprāt laidušas ekskursijās. Izbraukāta gandrīz visa bijusī Padomju Savienība, tikai Kamčatkā un Sahalīnā neesot būts. Ar tūristu vilcienu divās nedēļās pat līdz Baikālam aizbraukuši.
Arī tagad, "Brūklenājā" dziedot, diriģente rīkojot dažādus braucienus. Bijuši Austrijā, Zalcburgā, tur snieguši koncertu. Redzēta Vācija, Čehija, arī Latvija krustām šķērsām izbraukāta.
Bijusi cita aizraušanās
Izrādās, Veltai bijusi cita aizraušanās, kuru cītīgi atbalstījis vīrs. Viņa atmiņās kavēdamās, stāsta: "Agrāk sieviešu kalendāros varēja izvēlēties modeļus kleitām, arī pats iesūtīt. Vajadzēja tikai uzzīmēt, uzrakstīt izmērus, aprakstīt, no kāda auduma šūt. Vīrs labi zīmēja. Viņš arī zināja, kas man piestāv. Atlika vienīgi modeli aizsūtīt. Bija interesanti pēc tam kalendārā skatīties."
Pagūstam parunāt arī par lauku darbiem, daudz to neesot. Viņa smejas, ka jākopjtrīs mājas. Pilsētā, kur dzīvojot reti, vīra mājā, taču vislabāk patīkot tēva mājās pie brāļa. Tur esot suņi, kaķi, jēriņi, teliņi, kā jau zemnieku sētā.
Rezumējot dzīvi, Velta to novērtē ar kādreiz ansamblī dziedātās mīļākās dziesmas vārdiem: "Man dzīvē šai laimējies ļoti - netrūkst man, par ko raudāt un smiet, kad brīnišķi mirkļi man doti, kad veiksmes ar līkumu iet.

Citu datumu laikraksti

  • Apkopo rezultātus

    Ir apkopoti Valsts ieņēmumu dienesta Vidzemes reģionālās iestādes Alūksnes nodaļas darba rezultāti 2004.gada četros mēnešos.Ir apkopoti Valsts...

  • Saņem apbalvojumus

    Vakar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Alūksnes brigādes Alūksnes daļas vada komandiera vietnieka pienākumu izpildītājs virsseržants...

  • Grieķijā diskutē par invalīdu integrāciju

    Arodapmācības un rehabilitācijas centra “Alsviķi” pārstāvji ir atgriezušies no starptautiskas studiju vizītes Atēnās (Grieķija), kur diskutēja par...

  • Jaunannā kultūra sākas ar skolu

    Jaunannas pagasts bija pēdējā pašvaldība, kurā notika Alūksnes rajona kultūras darbinieku izbraukuma seminārs. Varēja iepazīt darbu pamatskolā,...

  • Gatavojas “Keggi Velo” sacensībām

    Ikgadējo starptautisko riteņbraukšanas sacensību “Keggi Velo” laikā otro gadu risināsies arī netradicionālo braucamrīku konkurss.Ikgadējo...

  • Īpašnieki vēl var reģistrēt zirgus

    Alūksnes rajona zirgu pārraudze - reģistrētāja Alita Meijere mudina īpašniekus reģistrēt šo dzīvnieku ganāmpulkus vai atsevišķus zirgus līdz...

  • Dienas rit, rūpējoties par citiem

    Ik dienu tiekamies ar dažādiem cilvēkiem - gan labiem, gan ne tik labiem. Skumstam, ja nākas satikt nelaipnus cilvēkus, bet priecājamies, ja...

  • Dieva zaimošana vai atklāts populisms?

    Pēdējās septiņas dienas sabiedrības un nacionālo ziņu dienestu uzmanības centrā bija zvejas kuģa “Astrīda” liktenis.Pēdējās septiņas dienas...

  • Uzņēmums atbilst ES prasībām

    Ir iegādāta: jauna olu šķirojamā mašīna. Ziemeru pagasta olu ražošanas un realizācijas uzņēmums SIA "Vistako" vakar saņēma Pārtikas uzņēmuma...