Man patīk cilvēki ar konkrētiem mērķiem

Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas metodiķe Anna Pušpure jaunības dienās vēlējās kļūt par juristi, bet viņai tas nebija lemts.

Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas metodiķe Anna Pušpure jaunības dienās vēlējās kļūt par juristi, bet viņai tas nebija lemts.
Saprotot, ka dažādu iemeslu dēļ viņa nevarēs piepildīt sapni par juristes profesiju, A.Pušpure nolēma apgūt vēsturi, kas viņai šķita otrā saistošākā profesija. Annas ģimenē nav bijusi nekāda saikne ar skolu un skolotāja profesiju. Vēsture patika tādēļ, ka jau no bērnības viņu interesēja grāmatas par personībām, viņai patika analizēt notikumus, meklēt kopsaucējus, kādā veidā notikumi cits citam pakārtojas. Anna uzskata, ka skolotāja profesija piedāvā iespēju iemācīties pazīt sevi un sabiedrību.
"Esmu diezgan liels kosmopolīts. Dzimusi esmu Balvu rajona Vīksnā, Pļaviņās absolvēju vidusskolu, bet pedagoģisko izglītību ieguvu Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā. Pirmā pedagoģiskā darbavieta man bija 35.bērnudārzs Liepājā. Kad bērni jau sāka iet bērnudārzā, man radās iespēja strādāt savā profesijā. Otrā darbavieta man bija Liepājas 48. profesionāli tehniskā skola. Tur es strādāju par vēstures un ekonomikas skolotāju. Nekad nedomāju, ka pārnākšu dzīvot uz Alūksni. Liepājā pa logu varēju vērot jūru, bet vienā mirklī viss mainījās, un es pārcēlos uz Alūksni," stāsta A.Pušpure. E.Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija viņai ir trešā pedagoģiskā darbavieta. A.Pušpures pamatspecialitāte ir vēstures skolotāja, bet otra specialitāte - sabiedrības mācības skolotāja, tādēļ viņai bija iespēja mācīt loģiku, politiku, filozofiju un psiholoģiju.
Nejūt atšķirību
"Nu jau kādu laiku strādāju par metodiķi, tas ir mans pamatdarbs, bet papildus mācu arī vēsturi, politiku un filozofiju ģimnāzijas audzēkņiem," stāsta skolotāja. Anna ir ieguvusi arī maģistra grādu. Šobrīd viņa pati ir pasniedzēja Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas (RPIVA) Alūksnes filiālē. Viņa pasniedz loģiku. "Man patīk abas vides, jo arī ģimnāzijā pamatā strādāju ar lielajiem bērniem (10. līdz 12.klasi), kuriem jau ir zināma erudīcijas pakāpe. Es pat nejūtu lielu atšķirību starp ģimnāzijas pēdējo klašu audzēkņiem un studentiem, jo pārejas posms ir minimāls. Varbūt atšķirība vairāk manāma tiem studentiem, kam ir 40 gadi. Viņiem ir cita attieksme. Viņus vairāk uztrauc iekavētais un neizdarītais. Viņiem ir nopietnāka attieksme pret darba procesu, viņiem nepatīk paviršība un pret mācībām izturas nopietni," norāda pedagoģe.
Viņa priecājas, ka mūsdienu skolēni un studenti ir erudīti. A.Pušpure aizsāka debatēšanas tradīciju skolā. "Sākumā centrs bija Liepājā. Braucām uz turnīriem. Daudz esam piedalījušies nometnēs Bernātos. Arī tagad šad tad aizbraucam uz Valmieru un Cēsīm, kad tur notiek turnīri. Mūsu skolēniem bija diezgan labi sasniegumi. Debatējot jauktajās komandās, meitenes ieguva arī godalgotas vietas," stāsta Anna.
Viņa atzīst, ka debatējot bērni iemācās klausīties, iemācās izteikties īsi un argumentēti. "Bieži vien to uzsveru arī studentiem loģikā - svarīgi galveno domu pateikt trīs teikumos, nav jēgas runāt gari un plaši," atzīst skolotāja.
Pārbauda praksē
Salīdzinot to laiku, kad Anna mācījās pati, un mūsdienu izglītību, viņa atzīst, ka daudz kas ir mainījies. "Manā laikā nedrīkstējām nākt nesagatavojušies uz stundām un lekcijām. Tagad ir brīva izvēle -mācīties vai nemācīties. Viena daļa paļaujas uz drauga palīdzīgo plecu, daļa izmanto interneta pakalpojumus. Pedagogiem ir jāņem vērā, ka tagad ir demokrātiska sabiedrība, viss ir atkarīgs no tā, cik daudz skolēns vai students pats vēlas mācīties. Tagad ir atšķirīgas prasības," spriež A.Pušpure.
Skolotāju satrauc fakts, ka bērni ģimenēs paliek arvien lielākā novārtā. "Vecāki aizved bērnu uz skolu un tur atstāj, bet neapzinās, ka bērna personības radīšanā svarīgākā ir ģimene, bet skola tikai dod zināšanas, savukārt ģimene palīdz bērnam šīs zināšanas uztvert," uzskata pedagoģe.
A.Pušpure stāsta, ka mūsdienīgās idejas izglītībā viņa vērtē, tās viņa vispirms pati praksē pārbauda. "Tā man ir vieglāk darboties, bet es atbalstu arī radikālas pieejas - viena no tām, ka es pati mācos līdzi ar bērniem, otrā - pieņemt tikai rietumniecisko. Man patīk arī metodes, kas nāk no padomju izglītības sistēmas. Tā ir attieksme pret zināšanām, zināšanu analīze. Pieņemamas man ir arī jaunās vēsmas - radošums, interpretācija, jo no tā bērns tikai iegūst," apgalvo skolotāja.
Lepojas ar bērniem
Anna spriež, ka reizēm viņa ir bijusi pārāk liberāla pret skolēniem un studentiem, tomēr viņu nekad nav uztraucis jautājums par disciplīnu.
"Cilvēkam pašam ir par to jādomā. Ja viņu interesēs jautājumu loks, ko piedāvā pedagogs, tā nebūs problēma. Ja bērns ir izdomājis mācīties ģimnāzijā, augstskolā, tad viņam pašam jābūt vēlmei mācīties," saka A.Pušpure. A.Pušpure stāsta, ka arī savus bērnus viņa nekad nav iegrožojusi, bet devusi brīvību.
"Katram vecākam ir vēlme, lai viņu bērni ir jauki, mācās tikpat labi kā vecāki vai vēl labāk. Nekad neesmu devusi atlaides, bet centusies, lai viņi iegūst dzīvē pēc iespējas vairāk. Esmu vēlējusies, lai mani bērni ir paraugs citiem, tomēr šī vēlme nav bijusi slimīga," saka skolotāja. Viņa arī atzīst, ka jebkurā gadījumā pedagogu bērni ir daudz pamanāmāki nekā citi. Anna lepojas ar meitas un dēla panākumiem.
"Priecājos, ka dēls ir ieguvis divas augstākās izglītības un piepildījis savu sapni būt par karavīru, bet meita ieguvusi maģistra grādu," saka Anna.
Patīk būt vienai
Anna nedaudz baidās, ka varētu kļūt par darbaholiķi, tādēļ iesaistās dažādos projektos ne tikai kā vadītāja, bet arī kā dalībniece. "Tad ir iespēja ne tikai gūt informāciju, bet arī mazliet atpūsties," apgalvo pedagoģe.
Viņa atzīst, ka vislabākā atpūta viņai ir grāmatu lasīšana. Kādreiz Anna daudz lasījusi grāmatas par personībām, dabu un notikumiem, bet tagad viņai patīk literatūra, kas ir saistīta ar psiholoģiju, ar ētiku un tikumību, ar estētiku un gaumes lietām.
"Man reizēm patīk būt vienai, vienatnē pastaigāties, tas ir jauks relaksācijas veids. Labprāt ceļoju, bet ne viena. Esmu daudz ceļojusi kopā ar skolēniem, arī kolēģiem," atklāj A.Pušpure. Viņa atzīst, ka par vienu no vaļaspriekiem var nosaukt pašizglītību. Anna uzskata, ka dažāda veida kursi cilvēku papildina.
"Lai arī man jau ir mazmeita, es vēl nejūtos veca. Gadi cilvēka dzīvē nav noteicošais. Cilvēkam palīdz dzīvot sabiedrība. Man tā ir skola un augstskola. Svarīgi ir izglītoties, nepalikt tajā laikmetā, no kura tu esi, bet dzīvot līdzi laikam," spriež Anna.
Jābūt brīvam uzskatos
A.Pušpure saka, ka viņa ir no tās kategorijas cilvēkiem, kam nav draugu. "Draugi man ir dēls, meita un vedekla, bet man ir plašs paziņu loks. Es nešķiroju profesijas. Jo bagātāka tā vide, kur esi, jo interesantāk," norāda skolotāja. Viņa saka, ka labprāt ir kopā ar sava loka cilvēkiem, bet viņai ir interesanti arī ar citu profesiju pārstāvjiem. "Ienākot svešā auditorijā, ar acīm vienmēr atrodu cilvēkus, kas mani atbalsta. Man patīk cilvēki ar konkrētiem mērķiem. Ar viņiem vieglāk kontaktēties," spriež Anna.
Pedagoģe dzīvo pēc principa, ka cilvēkam ir jābūt brīvam uzskatos. "Tomēr mana brīvība nedrīkst ierobežot cita cilvēka brīvību. Mana gribēšana beidzas tur, kur sākas cita cilvēka vēlmes," uzskata A.Pušpure.
Anna nenožēlo, ka dzīvo un strādā Alūksnē. "Man patīk Alūksnes daba - krāsainais rudens ar lietu, ziema ar lielo sniega daudzumu. Katram gadalaikam šeit ir kaut kas īpašs. Alūksne ir skaista," saka skolotāja.
Viņa atceras, ka arī bērni priecājās par pirmo ziemu šajā pusē, jo viņi nekad nebija redzējuši tik skaisti piesnigušus kokus. Tomēr Annai ir grūti apgalvot, ka viņa Alūksnē paliks uz visiem laikiem. "Laiks iet, viss mainās. Mēs nezinām, kas kurā mirklī var atgadīties," domīgi piebilst sieviete.

Citu datumu laikraksti

  • Ugunsgrēkā sadegusi sieviete

    Liepnas pagastā 28.janvārī bija šajā gadā pirmais ugunsgrēks ar traģiskām sekām - gājusi bojā 74 gadus veca sieviete.Liepnas pagastā 28.janvārī bija...

  • Vairumam skolēnu slēpot patīk

    Laikraksta redakcijā šonedēļ saņēmām kādas uztrauktas bērna māmiņas zvanu, kas bija sašutusi par to, ka visiem bērniem Alūksnes skolās liek...

  • Zvērēs uzticību valstij Valentīna dienā

    Alūksnes Mobilo strēlnieku bataljonā karavīra zvērestu no jauniesauktajiem pieņems Svētā Valentīna dienā - 14.februārī.Alūksnes Mobilo strēlnieku...

  • Gūst enerģiju no masāžas

    Alūksnes klubiņa “Optimisti” dalībnieces savās tikšanās reizēs ne tikai nodarbojas ar ārstniecisko vingrošanu, bet arī viena otrai veic...

  • Uzņēmumus dibina vairāk

    Pagājušajā gadā Alūksnes rajonā darbību uzsākuši 36 jauni uzņēmumi, bet likvidēti - 27.Pagājušajā gadā Alūksnes rajonā darbību uzsākuši 36 jauni...

  • Pilsētā būs četri vēlēšanu iecirkņi

    Alūksnes pilsētas dome nolēma noteikt 12.jūnijā paredzētajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām četras vietas, kur atradīsies vēlēšanu iecirkņi.Alūksnes...

  • Lems par finanšu sadali

    Alūksnes rajona padomes sēdē rīt lielākā daļa no 17 darba kārtības jautājumiem paredz lemt par finanšu sadali 2004.gadā, kā arī darba grupu izveidi...

  • Ir daudz paveikts pilsētas labiekārtošanā

    Pērn Alūksnē paveikti daudzi darbi pilsētas labiekārtošanā. Infrastruktūras veidošanā ieguldīts gandrīz miljons latu.Pērn Alūksnē paveikti daudzi...

  • Aicina pusdienot arī iedzīvotājus

    Alūksnes Valsts ģimnāzijas ēdnīcā un kafejnīcā par ēdināšanu rūpējas SIA “Unti”. Tā uzvarēja pagājušā gada nogalē rīkotajā konkursā, tāpēc var...